Taupīt un nesalt

Uzņēmuma Rīgas siltums aprēķini un pieredze liecina, ka dzīvokļu īpašnieki paši var „regulēt” siltuma rēķinus. Piemēram, pazeminot iekštelpu gaisa temperatūru tikai par vienu grādu, maksu par siltumu iespējams samazināt par aptuveni 6%.

Pastāv arī citas siltuma un iedzīvotāju naudas taupīšanas iespējas. Teiksim, ja dzīvokļu īpašnieki vai namu pārvalde nolemj daudzdzīvokļu ēkā karstā ūdens temperatūru naktī (no plkst. 24.00 līdz plkst. 6.00) pazemināt no +50^oC līdz +35^oC, siltumenerģijas patēriņš vidēji samazinās vēl par apmēram 1%.

Ofisos un nedzīvojamās telpās pazeminot iekštelpu apkures temperatūru laikā, kad siltums tur nav nepieciešams, mēneša rēķinus iespējams samazināt pat par 20%.

Kā regulēt apkures un karstā ūdens temperatūru? Uzņēmuma Rīgas siltums speciālisti skaidro: temperatūru ieregulēšanu veic individuālos modernizētos siltummezglos, kas darbojas automātiskā režīmā, ļaujot ieregulēt ēkas siltumenerģijas patēriņu atbilstoši komforta prasībām un iedzīvotāju maksātspējai. Rīgā modernizēti 99% siltummezglu.

– Vēlamos parametrus individuālajos siltummezglos nosaka ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, vienojoties ar iedzīvotājiem, – stāsta AS Rīgas siltums komercdirektors Ojārs Svētiņš. – Mūsu uzņēmums piegādā siltumenerģiju līdz līgumā noteiktajai piederības robežai, kas ir siltummezgls. Siltummezglā iespējams atbilstoši vēlamajai iekštelpu temperatūrai ieregulēt nepieciešamo apkures un karstā ūdens temperatūras režīmu noteiktam laika periodam – diennaktij, nedēļai. Āra gaisa temperatūrai paaugstinoties vai pazeminoties, automātiski mainīsies arī siltuma padeves temperatūra mājā uzstādītajā siltummezglā.

Ojārs Svētiņš mudina iedzīvotājus daudz aktīvāk veikt savu māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, jo arī tā iespējams ievērojami samazināt siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to rēķinus par siltumu.

Rīgas siltuma komercdirektora ieteikumu varētu uztvert ar skepsi, ja ne speciālistu aprēķini... Uzņēmums veica savu pētījumu un konstatēja, ka tajās mājās, kur kompleksi īstenoti energoefektivitātes celšanas pasākumi, rēķini par siltumu ir līdz pat 50% mazāki nekā ēkās, kur šādi pasākumi nav veikti.

Galvenie siltumenerģijas taupīšanas priekšnosacījumi, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju rēķinus un siltumu mājoklī, ir katras mājas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie rādītāji – pārsegumu, ārsienu, jumta, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, kā arī siltummezglā ieregulētais režīms.

Lai maksimāli saglabātu siltumu mājoklī, ieteicams veikt šādus pasākumus:

• Noblīvēt bēniņu lūkas, iestiklot un noslēgt logus.
• Pārliecināties, ka pagraba logi ir iestikloti.
• Nodrošināt kāpņu telpu ar dubultām durvīm, kas mehāniski aizveras.
• Nomainīt nekvalitatīvus, bojātus un vecus logus pret jauniem. Ja nav iespējams to izdarīt, noblīvēt logu un balkonu spraugas, attiecīgi ievietojot arī siltinošu blīvējumu.
• Atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē radiatoru siltumatdevi.
• Novietot aiz radiatoriem siltumu atstarojošu materiālu.
• Ja radiatoriem uzstādīti termoregulatori un nepieciešama telpas ilgstoša vēdināšana, ieteicams ieregulēt zemāku telpas temperatūru.
• Telpas vēdināt īsu brīdi un intensīvi, nevis ilgstoši. Apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana, lai ielaistu svaigu gaisu un izvairītos no kondensāta veidošanās.
•  Ziemā uz nakti aizvērt žalūzijas. Dubulti stiklots logs ar aizvērtām žalūzijām ir līdzvērtīgs trīskārtīgi stiklotam logam.
• Virtuvē, vannas istabā un tualetē ierīkot regulējamas ventilācijas lūciņas un regulēt tās pēc nepieciešamības.