Kas samaksās par mūsu dzīvokļiem?

Rīgā un visā Latvijā katastrofāli pieaug to cilvēku skaits, kuri nespēj samaksāt dzīvokļa rēķinus. Gada laikā trūcīgo ģimeņu skaits palielinājies par gandrīz 70000, bet par komunālajiem pakalpojumiem parādā palikušo mājsaimniecību skaits pieaudzis par 28 procentiem. Bet ne jau visi trūcīgie saņem viņiem likumīgi pienākošos pašvaldības palīdzību. Vispirmām kārtām tas notiek tāpēc, ka cilvēki nezina savas tiesības.

Reģionos saņēmēju mazāk, Rīga turas

Ikvienai finansiālās grūtībās nonākušai ģimenei ir pamats vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības. To iedzīvotāju skaits, kuri no savas pilsētas vai novada sociālā dienesta saņem garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, pagājušajā gadā pieauga par 40 200, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits – par 20000. Bet arī tas vairs nelīdz...

Šā gada janvārī sociālo palīdzību dzīvokļa un komunālo maksājumu kārtošanai saņēma 31800 Latvijas iedzīvotāju, martā pabalsta saņēmēju jau bija divreiz vairāk – 63400. Katram no tiem valsts un pašvaldība piešķīra vidēji no 24 līdz 38 latiem mēnesī. Dažas pilsētas jau atklāti paziņojušas: sociālais budžets ir izsmelts, pabalsta saņēmēju kategorijas nākas samazināt, un tas ir briesmīgi! Tostarp Rīgā bijuši gadījumi, kad naudas pabalsts palielināts pat vairākkārtīgi, un tas noticis tad, ja sociālajā dienestā vērsušās ģimenes ar bērniem vai vientuļi pensionāri, kam iekrājušies lieli komunālie parādi (tādā gadījumā sociālajam darbiniekam ir tiesības pieņemt lēmumu par palīdzību parāda dzēšanā). Labi, ka vismaz galvaspilsēta kaut kā velk savu sociālo jūgu. Bet arī Rīgas budžets nav neizsmeļams, un tad, ja no tā vairs nebūs iespējams maksāt pabalstus, komunālajā saimniecībā var iestāties haoss.

Daļēji risinājumi nelīdz!

Mēs pārdzīvojam visai dīvainu un pat bīstamu laika posmu, kad sociālā palīdzība Latvijas iedzīvotājiem ir kļuvusi par vienīgo gaišumu dzīvē. Rīgas dome pat pakāpeniski palielina sociālo pabalstu budžetus un cer palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams. Šogad pabalstiem galvaspilsētā atvēlēti 17,5 miljoni latu, bet, ja iedzīvotāju ienākumi turpinās kristies un bezdarbs turpinās augt, pašvaldības līdzekļi ļoti ātri izsīks.

Un te nu mēs esam atgriezušies pie komunālo parādu rašanās cēloņiem. Varas institūcijas cenšas glābt tautu ar tīri kosmētiskiem līdzekļiem, tādiem kā pabalsti. Bet mūžam ar pabalstiem neiztiksi, reiz tie beigsies. Lai laikus samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem, cilvēkiem vajadzīgs darbs, pienācīga alga un pensija, nākotnes cerība. Kamēr valsts nespēs savu tautu nodrošināt ar šo „minimumu”, mēs turpināsim velties finanšu bezdibenī.

Bet, kamēr mums piedāvā dzīvot no sociālajiem pabalstiem, jūsu korespondenti ir gatavi sīkāk pastāstīt, kas un kā Rīgā var pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Pilnīgi iespējams, ka arī jums ir tiesības saņemt palīdzību no pilsētas!

„Kam ir tiesības uz GMI pabalstu?”

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1489 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” Rīgas Sociālais dienests izmaksā pabalstu GMI (garantētā minimālā ienākuma) līmeņa nodrošināšanai personām, kas atzītas par trūcīgām:

• GMI līmenis bērniem – 45 lati mēnesī;
• GMI līmenis pilngadīgām personām – 40 latu mēnesī.

Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 84 „Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem” Rīgas Sociālais dienests dažām iedzīvotāju grupām nodrošina lielāku pabalstu:

• GMI līmenis invalīdiem un vecuma pensionāriem – 90 latu mēnesī;
• ģimenei ar bērniem, kurā visi apgādājamie ir nepilngadīgi, bērnam vecumā no pusotra līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiek noteikta piemaksa pie garantētā minimālā ienākumu līmeņa – 50 latu mēnesī.

Ar vārdu sakot, ja kopējais ienākums ģimenei ir mazāks par noteikumos norādīto, tā var vērsties pēc palīdzības sociālajā dienestā. Pilnīgi iespējams, ka tādai ģimenei vai vientuļajam pensionāram pienākas arī dzīvokļa pabalsts.

„Lai vērstos pēc jebkādas palīdzības, sociālajā dienestā jāsaņem izziņa par personas atbilstību pazemojošajam maznodrošinātā statusam. Ko Rīgā atzīst par maznodrošinātiem?”

Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem Nr. 73 ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa ienākumi mēnesī nepārsniedz 125% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra (250 latu).

Maznodrošinātam rīdziniekam var piederēt dzīvokļa vai mājas iekārta, dažādi sadzīves priekšmeti un lietas, dzīvoklis vai māja, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo pats palīdzības pieprasītājs un viņa ģimenes locekļi, viņam var piederēt arī māja vai dzīvoklis, kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums. Maznodrošinātam rīdziniekam var piederēt arī viena garāža un viens automobilis, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem.

Maznodrošinātas personas statusu nepiešķir, ja cilvēkam ir naudas līdzekļu uzkrājumi, ja tas izsniedzis aizdevumu, noslēdzis uztura līgumu, saņem sociālās aprūpes institūciju pakalpojumus vai tam pieder papildu nekustamais īpašums.

„Ko nozīmē dzīvokļa pabalsts un vai to var saņemt cilvēki, kas vērsušies sociālajā dienestā pēc GMI pabalsta?”

Dzīvokļa pabalsts paredzēts īres maksas segšanai dzīvokļu īrniekiem un komunālo pakalpojumu apmaksai dzīvokļu īpašniekiem ar zemu ienākuma līmeni jeb GMI pabalsta saņēmējiem.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp palīdzības pieprasītāju kopējo GMI un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem. Pieņemsim, ka ģimenē ir divi nepilngadīgi bērni un pelnītājs ir vienīgi tēvs. Viņš nopelna 200 latu mēnesī, no kuriem ziemā 100 latu samaksā par dzīvokli. Kā iztikt ar atlikušo naudu? Nav ko lauzīt galvu – sociālā dienesta pienākums ir palīdzēt tādai ģimenei. GMI līmenis bērnam ir 45 lati mēnesī, pieaugušajam – 40 latu. Tātad pašvaldībai jāgādā, lai ģimenes rīcībā paliktu vismaz 170 latu mēnesī (pēc komunālo pakalpojumu apmaksas). Tā kā faktiski makā paliek tikai 100 latu, trūkstošos 70 latus sociālais dienests piešķirs pieaugušajiem kā GMI līmeņa nodrošināšanas pabalstu, ieskaitot to kontā vienam no vecākiem.

Bet tagad pieņemsim, ka abi vecāki ir bez darba. Pašvaldībai tāpat ir jānodrošina viņiem garantētais minimālais ienākums 45 latu apmērā katram bērnam un 40 latu apmērā katram pieaugušajam. Šai gadījumā GMI pabalsta veidā vecākiem kontā tiks ieskaitīti 170 latu, bez tam ģimene saņems dzīvokļa pabalstu, kas segs pilnu maksu par komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa pabalsts tiek pārskaitīts nama apsaimniekotājam.

„Esam bezdarbnieki, piecu cilvēku ģimene – tēvs, māte, divi bērni un vecmāmiņa pensionāre. Saņemam no pašvaldības dzīvokļa pabalstu, bet sociālais dienests atsakās apmaksāt visus mūsu izdevumus par dzīvokli. Kāpēc?”

Pašvaldībai nav pienākums segt visus mazturīgas ģimenes komunālos maksājumus. Citādi pat lepnu apartamentu īpašnieki jaunbūvēs varētu pasludināt sevi par trūkumcietējiem un pieprasīt, lai pilsēta maksā par viņu 150 kvadrātmetru lielo dzīvojamo platību plus divām terasēm!

Pilsēta pabalstus maksā no nodokļu maksātāju naudiņas, tāpēc nedrīkst izšķērdīgi tērēt līdzekļus. Sociālajam dienestam ir noteikti konkrēti pabalsta izmaksas normatīvi.

Īre

• par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā 3 1ati par 1 m²;
• par dzīvokļa kopējās platības 32 m² vienai personai un 18 m² katrai nākamajai personai.

Par visu dzīvojamo platību pabalstu aprēķina:

• ja tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;
• ja divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas par 65 gadiem vecākas personas, kam nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku, vai I grupas invalīdi;
• ja ģimene (persona) dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, ir lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Elektrība

• 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk par 180 kWh mēnesī ģimenei;
• ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 100 kWh mēnesī personai, bet ne vairāk par 240 kWh mēnesī ģimenei;
• papildus 50 kWh mēnesī personai, ja dzīvoklī karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju.

Gāze

• 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m³ katrai nākamajai;
• papildus 3 m³ izmaksas mēnesī personai, ja dzīvoklī karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi.

Ūdens

• ne vairāk par 4 m³ vienai personai, t.sk. 2 m³ karstais un 2 m³ aukstais ūdens.

Telefons

• abonēšanas maksa līdz 4 latiem.

Malka

• 5 steru izmaksas gadā, ja dzīvoklī ir viena krāsns, 2 steri par katru nākamo, bet ne vairāk kā 10 steru izmaksas gadā;
•  ja ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, papildus var apmaksāt 3 steru izmaksas gadā.

Ogles

• 2 tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājai), bet ne vairāk kā 4 tonnas lielākam dzīvoklim.

Gāzes apkure

• izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 50 santīmu par dzīvokļa 1 m² divpadsmit mēnešus gadā.

Elektriskā apkure

• atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 50 santīmu par dzīvokļa 1 m² sešus mēnešus gadā.

Gāzes balons

• 9 litru gāzes izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru katrai nākamajai personai ģimenē.

Citi pakalpojumi

• zemes nomas maksa;
• nekustamā īpašuma nodoklis;
• līdz 8 latiem par viena ūdens skaitītāja pārbaudi.

„Mūsu ģimenei, kurā ir trīs bērni, ilgu laiku tikpat kā nebija nekādu ienākumu, bet neviens nedeva padomu vērsties pēc palīdzības Rīgas domes sociālajā dienestā. Tagad baidāmies turp iet, jo iekrājies liels parāds par dzīvokli! Vai ir vērts lūgt dzīvokļa pabalstu mūsu situācijā?”

Jā, Rīgas domes noteikumi Nr. 56 paredz, ka sociālajam dienestam ir tiesības lemt par īpašu palīdzību sociāli neaizsargātām ģimenēm, kam iekrājies liels parāds par dzīvokli.

Tāds atbalsts tiek sniegts pensionāriem, sociālo pabalstu saņēmējiem un ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni.

Ja parāds par dzīvokli pārsniedz divu mēnešu maksājumus, namu pārvaldes pienākums ir ieteikt iedzīvotājiem vērsties sociālajā dienestā un lūgt to piedalīties komunālo maksājumu kārtošanā.

Mēneša laikā pēc visu vajadzīgo dokumentu saņemšanas sociālais dienests novērtē situāciju un sagatavo savu piedāvājumu. Namu pārvalde un parādnieks tiek aicināti noslēgt ar sociālo dienestu trīspusēju vienošanos par pašvaldības līdzdalību ģimenes komunālā parāda samaksā.

Sociālais dienests novērtē iedzīvotāju iespējas apmaksāt rēķinus un sastāda parāda samaksas grafiku, protams, ņemot vērā papildu pabalstu, kura apmērs ir atkarīgs no ģimenes reālajiem ienākumiem. Ja pašvaldības dzīvokļa īrnieki nekādā veidā nespēj samaksāt savu daļu, viņiem piedāvā pārcelties uz sociālo dzīvokli.