Remonts no remonta atšķiras

Savu māju gribas redzēt sakoptu un labiekārtotu. Lai tā būtu, tajā laiku pa laikam jāiegriežas remontstrādniekiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskā direktora Ulda Lazdiņa pakļautībā atrodas arī remontu daļa. Viņš stāsta, kā JNĪP plāno un veic tādus darbus.

Savs avārijas dienests

– Tagad iedzīvotājiem māca, ka remonta darbus savā mājā vajag plānot. Bet vai mums māca, kā to darīt?

– Māca arī to. Bet vispirms ir svarīgi saprast, ka remonts no remonta atšķiras. Mājā var veikt triju veidu darbus – profilaktiskos, plānotos un avārijas.

– Ar ko tie atšķiras?

– Sāksim ar pašu steidzamāko remontu – avārijas. JNĪP remontu daļā ir savs avārijas dienests. Tā darbinieki ir gatavi doties pie iedzīvotājiem jebkurā dienas vai nakts laikā. Brigādē ir trīs speciālisti – tai skaitā viens elektriķis. Nelielas problēmas viņi likvidē saviem spēkiem. Ja mājā vai dzīvoklī notikusi lielāka nelaime, avārijas brigāde to lokalizē, atvieno bojātās komunikācijas. Pēc tam turp dodas specializēta remontu brigāde.

Vai jums ir plāns?

– Vecās caurules var lāpīt, cik tīk, bet tās turpinās tecēt. Vai gan pārvaldei jāgaida avārija, lai tā īsti palīdzētu iedzīvotājiem?

– Te mēs pārejam pie nākamā remonta veida – plānotā. Namu pārvaldes darbinieki pastāvīgi apseko māju tehnisko stāvokli un konstatē problēmas. Piemēram, rūsa izēdusi cauruļvadus. Skaidrs, ka tādas caurules jānomaina, citādi būs tikai lieki izdevumi, nemitīgi sūtot turp avārijas brigādi.

– Kas kavē nomainīt?

– Piemēram, ja mājai ir bojāts jumts, pārvalde var ieplānot tā nomaiņu, bet galīgais lēmums jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem. Vai viņi ir gatavi maksāt par tādu remontu? Kādā veidā? Mēs esam tikai īpašnieku gribas izpildītāji.

Vispirms vienoties, tad strādāt

– Vai visi remonta darbi ir jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem?

– Principā visi, arī regulārie profilaktiskie darbi. Tie vajadzīgi, lai mājā nenotiktu avārijas, lai visas sistēmas darbotos normāli. Mēs izskalojam kanalizācijas caurules, uzraugām elektrotīklu stāvokli utt. Tāpat plānotos remontus mēs atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām vienmēr saskaņojam ar mājas īpašniekiem.

– Kā tas notiek?

– Nama ekspluatācijas gaitā mēs pirmie atklājam tā vājās vietas. Par tām ziņojam nama iedzīvotājiem: godājamie īpašnieki, mājā nepieciešams veikt tādus un tādus darbus, tie maksās tik un tik. Ja mājas finanses atļauj, vai vienojamies par citu finansējuma avotu un iemītnieki piekrīt, mēs veicam remontu. Avārijas gadījumos ir citādi. Apsaimniekotāja pienākums ir nekavējoties lokalizēt avāriju, bet par notikušo mēs informējam mājas vecāko un saskaņojam ar to avārijas seku likvidēšanas darbus.

Silda caurules un cīnās ar kanalizāciju

– Tehnoloģijas attīstās. Vai jūs savā darbā izmantojat inovācijas?

– Protams. Minēšu piemērus. Pagājušajā ziemā Jelgavas daudzos vecajos namos aizsala ūdensvadi. Mēs izmēģinājām jaunumu: vai nu ievietojām caurulē, vai paralēli tai novietojām pašregulējošo sildkabeli. Pašregulējošā sildkabeļa īpatnība ir tā, ka tā jauda ir atkarīga no ārējās temperatūras atsevišķā posmā, tas ir, tiek sildīts tikai posms ar pazeminātu temperatūru un līdz ar to ekonomiskāk izmantota elektroenerģija. Pagaidām šo paņēmienu izmantojam tikai pašās problemātiskākajās mājās, bet iesakām to visiem mūsu klientiem. Vai arī, lai efektīvāk noteiktu apkures un karstā ūdens cauruļvadu izolācijas tehnisko stāvokli veicam termogrāfiskos mērījumus.

– Dodiet iedzīvotājiem dažus padomus, kā izvairīties no avārijas situācijām!

– Varu pastāstīt par mūsu pieredzi. Lielas problēmas daudzstāvu namos rada virtuves kanalizācija. Tagad cilvēki taupa karsto ūdeni , pienācīgi neaizskalo ēdiena un tauku paliekas, mazgā dārzeņus. Tas nav pieļaujams. Kanalizācija aizsērē. Ieradušies pēc izsaukuma tīrīt sistēmu un atrodam tur gan pamperus, gan kartupeļu mizas. Reizēm nevari vien nobrīnīties, kā tas vispār varēja nokļūt kanalizācijā. Īpaši aktuāli tas ir rudenī, ziemas krājumu sagatavošanas laikā. Tauki saaug ar smiltīm, veidojot cietas nogulsnes, kuras grūti iztīrīt. Meklējam variantus šīs problēmas atrisināšanai.

– Iestājoties siltākam laikam, Jelgavā iespējami tradicionālie plūdi. Vai jūs esat tiem gatavi?

– Pagājušajā pavasarī pilsēta piedzīvoja lielus plūdus un tie parādīja vājās vietas. Viena no tām drenāžas un lietus kanalizācijas tīklos. Vasarā pie JNĪP apsaimniekotajām mājām šiem tīkliem tika veikti profilakses remontdarbi. Tas novērsīs pagalmu un pagrabu appludināšanu. Otra – māju elektroapgāde. Lielu palu rezultātā applūda elektrosadales, kuras ir Latvenergo īpašums, kā rezultātā vairākas mājas palika bez elektroenerģijas. Elektroenerģijas piegādātājs par šo problēmu savlaicīgi tika informēts. Ceram, ka Latvenergo izpildīs savu pienākumu un veiks pasākumus, lai mājas nodrošinātu ar nepārtrauktu elektroapgādi.