Kam vajadzīgi strīdi par kaķiem?

«Mūsu mājā K. Valdemāra ielā jau otro gadu turpinās ārkārtīgi nepatīkams konflikts. Un viss sākās klaiņojošo kaķu dēļ.

Šie kaķi vienmēr ir sagādājuši mums raizes, bet mūsu mājas iemītnieki ir prātīgi cilvēki, un lielākā daļa saprot, ka ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem problēmu nevar atrisināt. Tāpēc arī piecietām bariņu klaiņotāju pie mūsu ieejas durvīm.

Taču ar laiku kaimiņi pamanīja, ka dzīvnieku kļūst aizvien vairāk. Izrādījās, ka divas līdzcietīgas večiņas no blakus kāpnēm piebaro murrātājus ar svaigām reņģītēm un ēdienu pārpalikumiem. Bezmaksas ēstuvi ātri vien saoda visi apkārtnes kaķi. Mūsu māja viņiem kļuva par pastāvīgu tikšanās vietu. Kaķi augas dienas tupēja pie nama durvīm, gaidot savas labdares. No pagraba sāka uzvēdīt nelaba smaka. Jaunās māmiņas žēlojās, ka mazuļiem pagalmā kož blusas.

Lasīt tālāk...

Padzerties tīru ūdeni

Katru vakaru šajā autoceļa Babīte – Rīga pagriezienā sastājas automašīnu rinda. Tikšanās vieta – agrākais 4. maršruta autobusa galapunkts. Cilvēkus šurp vilina nelielais ūdenssūknis. Apkaimes iedzīvotāji apgalvo, ka ūdens no tā ir daudz garšīgāks nekā no pilsētas krāna.

Īpaši garas rindas pie sūkņa var redzēt vasarā. Cilvēki ar entuziasmu piepilda desmitiem lielu pudeļu, burku, katliņu un kannu, lai pietiktu veselai nedēļai. Iemesls tam ir gauži vienkāršs: mēs joprojām esam neapmierināti ar krāna ūdeni. Mēs meklējam jebkuru iespēju padzerties no kāda cita, mūsuprāt, tīrāka avota. Bet vai mēs sevi nemānām?

Lasīt tālāk...

Kā pārspēt viltībā mājas saimnieku?

«Dzīvoju saimnieka mājā, kura jau divreiz pārdota tālāk. Tagad mums uzradies trešais īpašnieks. Iepriekšējais saimnieks rēķinus vairs neizraksta, bet jauno četru mēnešu laikā neviens pat iztālēm nav redzējis. Mums krājas maksājumu parāds. Esam nobažījušies, ka saimnieks ar nolūku mums nesūta kvītis, lai pēc tam izliktu no dzīvokļiem. Māja nav liela – divi stāvi, seši dzīvokļi. Rīgas domē mums paskaidroja, ka saimnieku mājas pašvaldība nekontrolē. Sakiet, ko lai mēs darām?»

Iespējami vairāki varianti. Jūs varat īres maksu un naudu par komunālajiem pakalpojumiem nodot priekšpilsētas tiesas glabāšanā. Maksājumu lielumu nosakiet paši, bet tādu, kura pietiekamība jums nerada šaubas. Naudu atlieciet, teiksim, ik pa trim mēnešiem. Kad saimnieks vēlēsies naudu saņemt, tiesa pieprasīs ne tikai apstiprinājumu viņa tiesībām uz nekustamo īpašumu, bet arī maksājumu pamatojumu. Tā ka mājas iemītnieki var būt pat ieguvēji.

Lasīt tālāk...

Kas izliks liekēžus?

„Sakiet, kas un kā var konstatēt faktu, ka cilvēks patiešām dzīvo dzīvoklī, kur viņš nav deklarēts? Mūsu mājā mīt daudz svešu cilvēki, kuri te īrē istabas. Teiksim, dzīvoklī ir pierakstīts tikai viens cilvēks – tā īpašnieks, bet faktiski dzīvo pieci. Viņi nemaksā par daudziem komunālajiem pakalpojumiem, šie izdevumi gulstas uz viņu godīgo kaimiņu pleciem.”

Lasīt tālāk...

Cik maksā kopējais apgaismojums?

«Dzīvoju tā dēvētajā Staļina laika mājā. Māja nav liela – četri stāvi, tikai divas ieejas. Katrā stāvā kāpņu telpu apgaismo viena spuldzīte, vēl pa vienai ir priekštelpās pie ieejas durvīm. 60 vatu spuldzītes mums jāmaina pašiem. Pavisam mājā ir 16 dzīvokļi. Tūlīt sapratīsit, kāpēc tik sīki par to stāstu. Lieta tāda, ka mēs apšaubām namu pārvaldes aprēķinus: par kāpņu apgaismošanu tā augu gadu no mums iekasē gandrīz vienādu summu – no 2,70 līdz 2,90 latiem no katra dzīvokļa mēnesī. Mums kāpņu telpās ir lieli logi, vasarā tur gaismu vispār neiededzam. Sakiet, lūdzu, kā var apstrīdēt pārāk lielos rēķinus par koplietošanas telpu apgaismojumu?»

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt pilnīgu un ticamu informāciju par pakalpojumiem, ko sniedz namu pārvalde. Iedzīvotājiem, kas apšauba apsaimniekotāja godaprātu, vispirms jāuzraksta namu pārvaldei iesniegums, pieprasot ziņas par to, cik skaitītāju uzstādīts mājā, kādi dati fiksēti uzskaites perioda sākumā un beigās, kādi aprēķini veikti par attiecīgo pakalpojumu.

Lasīt tālāk...

Kad karstais ūdens būs karsts?

„Līdz brīdim, kad mūsu mājā uzstādīja jaunu siltummezglu, ūdens patiešām bija karsts. Mazgājot traukus vai veļu, to varēja sajaukt ar lētāko auksto ūdeni. Tagad karsto ūdeni nekādā gadījumā nevar saukt par karstu, lai gan par tā sildīšanu mēs maksājam vairāk nekā divus latus par kubikmetru. Kamēr piepildās vanna, ūdens vairs ir tik tikko remdens. Vai šajā jautājumā ir kādas normas un kur vērsties ar sūdzību?”

Saskaņā ar būvnormatīviem karstā ūdens temperatūrai jābūt ne zemākai par 55 un ne augstākai par 70 grādiem. Mājās, kur ir cirkulācijas sistēma, karstajam ūdenim ar minimālo 55 grādu temperatūru jāsāk tecēt ne vēlāk kā 10 sekundes pēc krāna atgriešanas, tas ir, gandrīz uzreiz.

Lasīt tālāk...