Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Līgums vai „cūkas grāmata”?

„Dzīvojam saimnieka mājā. Iepriekšējais īpašnieks māju pārdeva un aizbrauca uz Vāciju. Jaunais saimnieks pieprasa no jauna noslēgt dzīvojamo telpu īres līgumus. Mēs jau neiebilstu, taču iepriekšējie bija beztermiņa līgumi, bet jaunie – uz vienu gadu. Un nosacījumos teikts, ka tad, ja saimniekam būs „pretenzijas pret iemītniekiem”, viņam ir tiesības līgumu uz nākamo termiņu neslēgt. Skaidrs, ka visi mājas iemītnieki atsakās parakstīt tādu „cūkas grāmatu”, bet saimnieks draud mūs izlikt no dzīvokļiem. Drīz ziema. Ko varat ieteikt darīt?” Aija Petrova, Annija Valtere, Georgijs Guskovs

Mājas saimnieks rīkojas patvaļīgi un pārkāpj likumu „Par dzīvojamo telpu īri”. Šā likuma 8. pantā teikts: ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Lasīt tālāk...

Dome pret tualeti

Neticami, bet fakts: rīdziniekiem nākas pārciest īstas mokas, lai labiekārtotu savu mājokli. Aplūkosim tikai vienu – Oksanas gadījumu. Viņa dzīvo pašvaldības mājā Pārdaugavā un gada sākumā nolēma ierīkot sev pieklājīgu vannas istabu. Šai nolūkā vajadzēja veikt niecīgus būvdarbus, nodalīt gabaliņu no kopējā gaiteņa un uzstādīt sanitārtehniku. Neviens no Oksanas kaimiņiem pret to neiebilda, taču nu jau pagājis gandrīz gads, bet vezums nav izkustējies ne no vietas – Rīgas domes birokrāti slej Oksanai ceļā aizvien jaunus un jaunus šķēršļus.

Gribēja padzīvot pati sev

Oksana nekautrējas aicināt pie sevis ciemiņus. Jā, viņa dzīvo pašvaldības mājā, bijušajā kopmītnē. Jā, viņas istaba nav privatizēta (Rīgas dome pat to Oksanai neļauj), bet kopējā virtuvē uz plīts burbuļo četru kaimiņu kastroļi, pildot telpu katrs ar savu smaržu. Toties Oksanas dzīvoklītis ir glīti sakopts, uz spilvena murrā miegains pelēks kaķis.

Lasīt tālāk...

Vai var izlikt?

„Kopā ar ģimeni dzīvoju privatizētā dzīvoklī. Aptuveni pirms septiņiem mēnešiem zaudēju darbu, sieva nestrādā jau vairāk nekā gadu. Šai laikā iekrājies prāvs apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds. Namu pārvaldē draud, ka par parādiem mūs var izlikt no pašiem piederošā dzīvokļa. Vai viņi tiešām var to izdarīt?” Boriss, Imanta.

Sāksim ar to, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu. Šos izdevumus aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Kāds labums no siltummezgliem?

„Gribu uzdot jautājumu Rīgas siltuma pārstāvjiem. Vai uzņēmums, likdams mums uzstādīt modernizētus siltummezglus, seko tam, kādu efektu tie dod? Pirms jaunās apkures sezonas sākšanās gribētos uzzināt, vai šie agregāti mums palīdz taupīt siltumu, vai varbūt tā atkal ir vējā izmesta nauda”. Inna, Ziepniekkalns.

Atbild Linda Rence, Rīgas siltums:

– Siltumenerģijas patēriņš un modernizēto siltummezglu izmantošanas ekonomiskais efekts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no mājas konstrukcijas, logu un durvju nolietojuma, pārsegumu stāvokļa, mājas novietojuma attiecībā pret valdošajiem vējiem un pat no tās iemītnieku ieradumiem. Svarīgi arī, lai siltummezgls būtu pareizi noregulēts, par ko jāgādā speciāli apmācītam personālam.

Lasīt tālāk...

Parādi smacē!

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.

Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.

Piegādātāji negaida

Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.

Lasīt tālāk...

Kā dzīvokli pārvērst par sociālo?

„Esmu vienīgais ģimenes loceklis, kam ir darbs. Manā apgādībā ir sieva, divi bērni un māte. Mums ir maznodrošinātas ģimenes statuss, saņemam dotāciju dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu samaksai. Tomēr veidojas parāds, tas aug un jau ir sasniedzis 565,40 latus. Esmu dzirdējis, ka īrētam pašvaldības dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu. Vai tā ir taisnība un kas šai nolūkā jādara?” Jānis, Ķengarags.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiesības īrēt sociālo dzīvokli jāapliecina ar izziņām, kas dažādām iedzīvotāju kategorijām ir atšķirīgas:

  • trūcīgai ģimenei tas ir rakstisks sociālās palīdzības dienesta atzinums par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam;
  • Lasīt tālāk...

Kas nozaga gaismu?

Vienā no iepriekšējiem numuriem rakstījām par elektrības zagļiem. Rakstījām sīki jo sīki, devām padomus un mācījām cīnīties pret neliešiem. Tikai viena nelaime: tāda cīņa nereti jau pašā sākumā nonāk strupceļā. Par savām nedienām mums pavēstīja Daugavgrīvas ielas 41. nama iedzīvotāji. „Gaisma kāpnēs pie mums nekad nedeg,” viņi iemeta akmeni pārvaldnieka dārziņā, „toties par kopējo spuldzīti nākas maksāt piecus sešus latus mēnesī. Vai par mums ņirgājas, vai?”

Uzreiz jau nemaz nenoticējām rakstītajam. Kur tas redzēts, ka par kopējo apgaismojumu jāmaksā seši lati no dzīvokļa? „Cilvēki ir kļūdījušies,” mēs nolēmām, tomēr katram gadījumam par šo lietu painteresējāmies namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs. Izrādījās, ka nekādas kļūdas nav.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!