Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Cik maksā ūdens uzsildīšana?

„Labdien! Lasu rakstus jūsu lieliskajā avīzē un šoreiz vēlos pati gūt atbildi uz jautājumu, kas satrauc ne tikai mani, bet arī visus pārējos Madonas ielas 23. nama iedzīvotājus. Pagājušajā gadā mēs par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu maksājām 5–7 latus, bet kopš 2008. gada decembra mums maksa bez jebkāda brīdinājuma pacelta līdz 11,69 latiem par kubikmetru. Tā ir vienkārši nereāla cena! Mēs salīdzinājām savus rēķinus ar kaimiņu mājām, kuras arī apkalpo mūsu namu pārvalde, un konstatējām, ka tur joprojām par ūdens uzsildīšanu maksā aptuveni 5 latus. Paskaidrojiet, kāpēc tā.”

Viennozīmīgi atbildēt uz jūsu jautājumu ir grūti, jo jūs neesat uzrakstījusi datus, pēc kuriem mēs varētu veikt alternatīvus aprēķinus. Bet noskaidrot, no kā ir atkarīga maksa par ūdens uzsildīšanu, būtu derīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

Vai man ir tiesības uz dzīvokli?

„Labdien! Rakstu jums, jo nezinu, kur vēl varētu vērsties pēc palīdzības. Varbūt kaut ko varēsiet ieteikt. Lieta ir diezgan bezcerīga. Bet labāk sākšu visu no sākuma. Padomju laikā mani vecāki saņēma trīsistabu dzīvokli. Dzīvojām draudzīgi, varējām samaksāt visus rēķinus. 1986. gadā man piedzima meita, ko audzināju viena. 1991. gadā mēs ar maniem vecākiem pensionāriem vairs nevarējām galus savilkt kopā, nācās dzīvokli apmainīt pret mazāku.

Tā 1996. gadā ar māklera palīdzību, kurš mūs nekaunīgi piekrāpa, nokļuvām saimnieka mājā neremontētā vienistabas dzīvoklītī bez ērtībām. Apmetāmies tur tikai tāpēc, ka baidījāmies palikt uz ielas. Drīz vien tēvs no pārdzīvojumiem nomira. Mēs palikām trijatā, man bija tikai pagaidu darbs, bet par dzīvokli maksājām kārtīgi. Beidzot tomēr sakrājās 43 latu parāds par elektrību, un saimniece mūs bez jebkādas tiesas ar visām mantām izmeta pagalmā. Vai viņai bija tādas tiesības?

Lasīt tālāk...

Advokāts pa līdzēs... bez maksas

„Dzīvoju saimnieka mājā ar daļējām ērtībām. Mums ir krāsns apkure, iedzīvotāji malku vienmēr ir glabājuši šķūnīšos, ko aptuveni pirms 30 gadiem uzbūvēja namu pārvalde. Bet nesen mājai uzradās jauns saimnieks. Viņš nojauca šķūnīšus un tai vietā ierīkoja maksas stāvlaukumu 30 automašīnām. Zinu, ka pēc likuma saimniekam nav tiesību liegt iedzīvotājiem vietu malkas turēšanai. Esmu vientuļš pensionārs, man nav tik daudz naudas, lai varētu nolīgt advokātu un risinā šo jautājumu tiesā. Esmu dzirdējis, ka maznodrošinātajiem pienākas bezmaksas juridiskā palīdzība. Ja tā ir taisnība, kur man to meklēt?”

Tiešām, saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 31. maija noteikumiem Nr. 326 Latvijā izveidota Juridiskās palīdzības administrācija, kurā maznodrošinātie iedzīvotāji var vērsties, ja viņiem vajadzīga advokāta palīdzība bez maksas.

Lasīt tālāk...

Kopējais skaitītājs krāpj iedzīvotājus

Kur paliek ūdens – šis jautājums turpina satraukt rīdziniekus. Mūsu redakcija pastāvīgi saņem vēstules no iedzīvotājiem, kam nodarīts pāri. Vieni ziņo, ka namu pārvaldes mēnešiem rēķinos iekļauj tādu pozīciju kā „ūdens zudumu korekcija”. Zudumu apmaksa nav lēts prieks. Nu varētu vēl būt, ka neizprotamā veidā pazūd desmitā daļa ūdens, bet nē, nezināmā virzienā aiztek simtiem kubikmetru, kas reizēm rēķinā ierakstīto summu dubulto. Kas īsti notiek?

Patvaļa ar ūdeni

Atgādinām: ūdens patēriņa starpība rodas tāpēc, ka mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumi nesaskan ar dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu. Jo lielāka šī starpība, jo jūtamāki pieskaitījumi mūsu rēķinos. Rīgā ir mājas, kuru iemītnieki par uzņēmuma Rīgas ūdens pakalpojumu maksā divas reizes – vienreiz par reāli patērēto ūdeni, otrreiz – par pazudušo (kaimiņa nozagto, no caurajām caurulēm iztecējušo, sētnieka uz puķu dobēm izlieto). Korekcija tamlīdzīgos gadījumos ir 100%.

Agrāk rīdziniekiem šādas problēmas nebija, jo skaitītāju rādījumu starpību maksāja pašvaldība. Bet nevar jau vienmēr visu dabūt ar velti! 2007. gadā pilsēta atteicās maksāt par neizprotamajiem zudumiem un problēmu uzvēla iedzīvotāju pleciem.

Lasīt tālāk...

Vai ar kavējuma naudu soda maznodrošinātos?

„Esmu vientuļa pensionāre, man ir maznodrošinātas personas statuss. Parādus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem agrāk nepieļāvu, visus rēķinus namu pārvaldei maksāju laikus un pilnā apmērā. 2008. gada pavasarī saslimu un ilgstoši ārstējos. Par zālēm un vizītēm pie ārstiem tērēju lielāko daļu pensijas, un tā radās parāds namu pārvaldei, jo rēķinus labākajā gadījumā varēju apmaksāt uz pusi. Tagad cenšos parādu pamazām dzēst. Bet ko jūs domājat?! Namu pārvalde pa maksājumu termiņu un apmēru neievērošanu aprēķinājusi man līgumsodu. Tas nav nekāds mazais – 292 lati un 30 santīmi. Tagad, kad pārskaitu naudu par kārtējo rēķinu un parāda dzēšanai, namu pārvalde to vispirms ieskaita parāda un līgumsoda samaksai. Līdz ar to aizvien rodas jauns parāds un kopējo parāda summu nekādi neizdodas samazināt. Vai šim jautājumam ir kāds risinājums? Kas man būtu jādara?”

Iesakām vispirms uzrakstīt savas namu pārvaldes direktoram vēstuli, paskaidrojot visus lietas apstākļus, to maksājumu lielumu, kurus namu pārvalde ieskaita kavējuma naudas jeb līgumsoda dzēšanai, ar piebildi, ka šāda rīcība ir nelikumīga. Un tā patiešām ir nelikumīga! Namu pārvalde pārkāpj Rīgas domes priekšsēdētāja 2004. gada 30. marta rīkojumu Nr. 239.

Lasīt tālāk...

Izlikšana no dzīvokļa. Otrā daļa?

Teju teju Latvijā var atkārtoties deviņdesmito gadu beigu posma apkaunojošā katastrofa. Atceraties? Toreiz no dzīvokļiem tika izlikti desmiti tūkstoši ģimeņu. To vaina bija norādīta komunālo pakalpojumu rēķinos rindiņā „Pavisam kopā”. Citiem vārdiem, šie cilvēki bija palikušu parādā par dzīvokli (bieži vien ne pēc savas gribas un ne ļaunprātības, bet drausmīgas nabadzības dēļ). Tā vietā, lai saņemtu valsts atbalstu, viņi saņēma pavēsti par izlikšanu no dzīvokļa. Ekonomiskā situācija Latvijā pašreiz atgādina toreizējo. Vieni no pirmajiem krīzes sociālās sekas sāka izjust Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki.

Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs gadā saņem simtiem un tūkstošiem iesniegumu. Tie ir kā vienas lielas grāmatas lapas, kas stāsta par ļaužu nelaimēm un bailēm. Krīzes nomāktie cilvēki strīdas un šķiras, sit cits citu un pašu bērnus. Tiem, kas nenonāk tādā morālā pagrimumā, arī neklājas viegli: šobrīd daudzi saņem no namu pārvaldēm draudīgas brīdinājuma vēstules par izlikšanu no dzīvokļa. Daži gadījumi ir vienkārši kliedzoši.

„Bagātnieki” no grausta

Pirms dažām nedēļām uz redakciju atnāca kāda Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāja, sešu bērnu māte. Antonam, jaunākajam, ir tikai pusotra gadiņa, vecākajai meitai Natašai – vienpadsmit. Ja ne šodien, tad rīt šī ģimene var izrādīties izlikta uz ielas.

Lasīt tālāk...

Ko darīt ar bīstamām spuldzēm

„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.

Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!