Ko darīt ar bīstamām spuldzēm

„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.

Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji sev uzdāvina jaunu māju

Nākamgad daudziem rīdziniekiem gribot negribot būs jāsāk domāt par savu mājokļu renovāciju. Siltumenerģijas tarifi aug, līdz ar tiem augšup kāpj komunālie maksājumi. Vienīgā iespēja ietaupīt ir namu siltināšana, kas palīdz saglabāt no 30 līdz 40 procentiem siltuma. Tā nosprieda Ieriķu ielas 44. nama iemītnieki un šogad paveica visu sarežģīto priekšdarbu un mājas renovācijas procesu.

Jau pirmās aukstās dienas Ieriķu ielā sagaidīja pilnā gatavībā – aiz siltinātām sienām, zem jauna jumta un ar plastikāta logiem kāpņu telpās. Nav ko slēpt, viegli tas nenācās! Gan nervi tika pabojāti, gan maciņi patukšoti. Taču izrādījās, ka nekā neiespējama tai renovācijā nav. Tagad Ieriķu ielā 44 gaida pirmos rēķinus par apkuri, kuri parādīs, vai bija vērts tā pūlēties.

Meklējumos

Pa ceļam uz Ieriķu ielu apmaldījos un piestāju pie divām tantiņām trolejbusu pieturā: vai nepateiksiet, kā nokļūt līdz slavenajai renovētajai mājai?

Tantiņas novicināja rokas, rādot kaut kur pa kreisi:

– Tūlīt aiz pagrieziena redzēsiet. To māju ar citām nevar sajaukt.

Lasīt tālāk...

Kā kļūt par lifta saimnieku?

„Labdien! Mēs dzīvojam deviņstāvu mājā. Nesen nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību, dzīvokļu saimnieki gatavojas māju noņemt no Rīgas domes bilances. Mūs interesē daudzi jautājumi. Piemēram, laikraksta „Darīsim kopā!” iepriekšējā numurā jūs publicējāt interesantu rakstu par Rīgas vecajiem liftiem. Firmas Kone lifti tehniskais direktors Aleksandrs Eglītis stāstīja, ka Eiropa pieprasa Latvijā veikt padomju laikā ražoto liftu renovāciju. Tas maksās ļoti dārgi. Mūsu biedrībai tādas naudas nav. Bet mēs varētu liftu remontēt pakāpeniski, vairākus gadus. Vai noteikumi to pieļauj? Vai nevar iznākt tā, ka īpašnieku biedrība pieņem namu apsaimniekošanā, bet attiecīgās varas iestādes atzīst mūsu liftu par lietošanai nederīgu?” interesējas Pļavnieku iedzīvotājs Boriss Stukols.

Lasītāja jautājumu pāradresējām Kone lifti pārstāvim Aleksandram Eglītim.

– Iedzīvotājiem, kas daudzstāvu namā nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrību, jāzina, ka pastāv speciāla lifta legalizācijas procedūra, – skaidro kompānijas tehniskais direktors. – Pirmkārt, biedrības pārstāvjiem jāpieprasa no namu pārvaldes lifta pase. Otrkārt, uzreiz jāpārliecinās, vai liftam ir veikta tehniskā apskate un vai sertificēts eksperts devis atļauju to lietot. Lifts jāpārreģistrē uz dzīvokļi īpašnieku biedrības vārda.

Lasīt tālāk...

Apnikuši ieskaitījumi par ūdeni!

„Dzīvoju Rīgā, četrus gadus īrēju dzīvokli Slokas ielā. Vienmēr laikus maksāju par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā par ūdeni. Taču katru mēnesi man vēl jāpiemaksā par kaut kādu ūdens patēriņa korekciju. Tikai šogad vien nez par ko esmu samaksājis 50 latu! Kāpēc man jāmaksā par to, ka kāds no kaimiņiem rīkojas negodīgi un mēneša beigās nodod nepareizus ūdens skaitītāju rādījumus?

Pie manis katru mēnesi ierodas namu pārvaldes darbinieks un pārbauda ūdens mērītāju rādījumus. Kas var man paskaidrot vai piemaksas, ko prasa pārvaldnieks, ir pamatotas un likumīgas?

Ja ir, tad no šā brīža nevienu pārbaudītāju vairs nelaidīšu pār savu slieksni un apzināti iesniegšu nepareizus rādījumus, lai par mani kāds cits maksā. Un vēl: ja kādreiz izdosies notvert ūdens zagli, kura dēļ mums nākas maksāt par skaitītāju rādījumu korekciju vai man atdos pa virsu samaksāto naudu?

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji baidās no zagļiem

Pirms diviem gadiem Rīgas domes deputāts Andris Vilks sāka darbu pie „Kaimiņu drošība” projekta. Viņš vēlējās, lai galvaspilsētas iedzīvotāji pēc citu valstu parauga uzņemtos kontrolēt kārtību savos rajonos. Bija plānots, ka kustības aktīvisti patrulēs dzīvojamo namu kvartālos un informāciju par sabiedriskās kārtības traucētājiem un citiem kriminālajiem elementiem nodos policijai. Kopš idejas prezentācijas brīža aizritējuši daudzi mēneši, bet pilnā sparā kaimiņu patruļas vēl nav sākušas darboties.

Par labu paraugu mums varētu kļūt Igaunija, kur uzņēmīgākie iedzīvotāji jau sen sākuši uzraudzīt savas mājas un pagalmus. „Kaimiņu drošība” atbalsta tiesībsargāšanas struktūras, daļēji tā tiek finansēta no valsts budžeta. Visām mājām, ko uzrauga kaimiņi – kārtības sargi, ir piestiprinātas spilgtas (dzeltens ar melnu) plāksnītes ar organizācijas emblēmu. Tā ir zīme zagļiem: šurp labāk nenākt. Latvijā ar „Kaimiņu drošība” neiet tik gludi kā pie kaimiņiem. Viss turas uz dažu cilvēku entuziasma, un viens no tiem ir vietējās kustības iedvesmotājs kriminologs Andris Vilks.

Lasīt tālāk...

40 padomu, kā ietaupīt naudu

Pašreiz nav īstais laiks veidot uzkrājumus, kurus pamazām vien var iznīcināt inflācija, toties nebūs lieki ietaupīt naudu uz sīkumiem. Teiksim, atsakoties no cigarešu paciņas dienā, jūs droši vien ietaupīsiet 30–35 latus mēnesī, kas lieti noderēs, lai laikus samaksātu rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem vai patēriņa kredītu.

Atgādināsim pašus vienkāršākos naudas taupīšanas paņēmienus. Tie ir veci kā šī pasaule, daudzus no tiem izmantojušas jau mūsu vecmāmiņas. Daži derēs tikai turīgiem cilvēkiem, citi būs piemēroti jebkuram. Tātad pamēģināsim skaitīt un taupīt? Ja jūs tādas lietas neuztverat nopietni, tad vismaz pasmaidiet.

Lasīt tālāk...