Kā dzīvokli pārvērst par sociālo?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 20:46
„Esmu vienīgais ģimenes loceklis, kam ir darbs. Manā apgādībā ir sieva, divi bērni un māte. Mums ir maznodrošinātas ģimenes statuss, saņemam dotāciju dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu samaksai. Tomēr veidojas parāds, tas aug un jau ir sasniedzis 565,40 latus. Esmu dzirdējis, ka īrētam pašvaldības dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu. Vai tā ir taisnība un kas šai nolūkā jādara?” Jānis, Ķengarags.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem tiesības īrēt sociālo dzīvokli jāapliecina ar izziņām, kas dažādām iedzīvotāju kategorijām ir atšķirīgas:
- trūcīgai ģimenei tas ir rakstisks sociālās palīdzības dienesta atzinums par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam;
Vai var izlikt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 20:44
„Kopā ar ģimeni dzīvoju privatizētā dzīvoklī. Aptuveni pirms septiņiem mēnešiem zaudēju darbu, sieva nestrādā jau vairāk nekā gadu. Šai laikā iekrājies prāvs apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds. Namu pārvaldē draud, ka par parādiem mūs var izlikt no pašiem piederošā dzīvokļa. Vai viņi tiešām var to izdarīt?” Boriss, Imanta.
Sāksim ar to, ka saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu. Šos izdevumus aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Vai naudas sodi ir likumīgi?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 18:40
„Dzīvoju saimnieka mājā saskaņā ar 1976. gadā noslēgtu īres līgumu. Nesen mums uzradās jauns pārvaldnieks (pats saimnieks dzīvo ārzemēs) un ieviesa sodu par maksājumu kavējumu – 0,5% par katru nokavēto dienu. Vai tas ir likumīgi?” jautā Jūlija Sauliete.
Nē, nav likumīgi. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13. pantu dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. Strīdus saistībā ar līguma nosacījumu grozījumiem var atrisināt tikai tiesas ceļā.
Parādi smacē!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 20:37
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.
Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.
Piegādātāji negaida
Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.
Kā pierādīt tiesības uz dzīvokli?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 18:38
„Nopirku vienistabas dzīvokli, bet man atsakās to reģistrēt zemesgrāmatā. Izrādās, ka dzīvokļa bijušais īpašnieks īrē citu dzīvojamo platību, kur palicis parādā lielu summu par komunālajiem pakalpojumiem. Lieta bija skatīta tiesā, tiesa bija dzīvoklim, ko es nopirku, uzlikusi arestu, bet tiesu izpildītājs laikus nebija to paziņojis zemesgrāmatu nodaļai. Ko man darīt? Esmu jau iztērējusi naudu par nopirktā dzīvokļa remontu, pārcelšanos utt.,” raksta mūsu lasītāja Blūmenkranca.
Jums jāvēršas pie zemesgrāmatu nodaļas tiesneša ar lūgumu pārreģistrēt īpašumtiesības uz jūsu nopirkto dzīvokli. Pievienojiet pirkšanas – pārdošanas līguma kopiju.
Kas nozaga gaismu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 20:33
Vienā no iepriekšējiem numuriem rakstījām par elektrības zagļiem. Rakstījām sīki jo sīki, devām padomus un mācījām cīnīties pret neliešiem. Tikai viena nelaime: tāda cīņa nereti jau pašā sākumā nonāk strupceļā. Par savām nedienām mums pavēstīja Daugavgrīvas ielas 41. nama iedzīvotāji. „Gaisma kāpnēs pie mums nekad nedeg,” viņi iemeta akmeni pārvaldnieka dārziņā, „toties par kopējo spuldzīti nākas maksāt piecus sešus latus mēnesī. Vai par mums ņirgājas, vai?”
Uzreiz jau nemaz nenoticējām rakstītajam. Kur tas redzēts, ka par kopējo apgaismojumu jāmaksā seši lati no dzīvokļa? „Cilvēki ir kļūdījušies,” mēs nolēmām, tomēr katram gadījumam par šo lietu painteresējāmies namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs. Izrādījās, ka nekādas kļūdas nav.
„Mirušās dvēseles” mūsu dzīvokļos
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 17:32
2003. gadā Latvijā spēkā stājās jauna dzīvesvietas reģistrācijas sistēma. Veco labo pierakstu aizstāja neizprotama deklarācija, un sākās jukas. Rīdzinieki strikti atteicās saprast, kāpēc reģistrēties vienā vai otrā dzīvoklī kļuvis tik vienkārši! Nu jau sešus gadus, deklarējot dzīvesvietu, cilvēks var norādīt jebkuru adresi. Ne viņam vajadzīga dzīvokļa īpašnieka piekrišana, ne jāaizpilda sarežģīti dokumenti, pietiek ar pasi un vienu vizīti izpilddirekcijā.
Ir zināms, ka vienkāršoto procedūru tūlīt savā labā sāka izmantot visu veidu blēži. Piemēram, daudzi gudreļi centās reģistrēties Vecrīgā, lai iegūtu tiesības bez maksas tur novietot savas mašīnas, vecāki centās „pierakstīties” tuvāk prestižai skolai vai bērnudārzam, kur bija iecerējuši skolot un audzināt savas atvases.
Ar vārdu sakot, kārtīgiem ļautiņiem radās ne mazums problēmu. Bet arī bez problēmām ne katram sešos gados izdevies noskaidrot, kā darbojas dzīvesvietas deklarēšanas sistēma un kāpēc tāda ir vajadzīga.
