Izlikšana no dzīvokļa. Otrā daļa?

Teju teju Latvijā var atkārtoties deviņdesmito gadu beigu posma apkaunojošā katastrofa. Atceraties? Toreiz no dzīvokļiem tika izlikti desmiti tūkstoši ģimeņu. To vaina bija norādīta komunālo pakalpojumu rēķinos rindiņā „Pavisam kopā”. Citiem vārdiem, šie cilvēki bija palikušu parādā par dzīvokli (bieži vien ne pēc savas gribas un ne ļaunprātības, bet drausmīgas nabadzības dēļ). Tā vietā, lai saņemtu valsts atbalstu, viņi saņēma pavēsti par izlikšanu no dzīvokļa. Ekonomiskā situācija Latvijā pašreiz atgādina toreizējo. Vieni no pirmajiem krīzes sociālās sekas sāka izjust Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki.

Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs gadā saņem simtiem un tūkstošiem iesniegumu. Tie ir kā vienas lielas grāmatas lapas, kas stāsta par ļaužu nelaimēm un bailēm. Krīzes nomāktie cilvēki strīdas un šķiras, sit cits citu un pašu bērnus. Tiem, kas nenonāk tādā morālā pagrimumā, arī neklājas viegli: šobrīd daudzi saņem no namu pārvaldēm draudīgas brīdinājuma vēstules par izlikšanu no dzīvokļa. Daži gadījumi ir vienkārši kliedzoši.

„Bagātnieki” no grausta

Pirms dažām nedēļām uz redakciju atnāca kāda Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāja, sešu bērnu māte. Antonam, jaunākajam, ir tikai pusotra gadiņa, vecākajai meitai Natašai – vienpadsmit. Ja ne šodien, tad rīt šī ģimene var izrādīties izlikta uz ielas.

Lasīt tālāk...

Ko darīt ar bīstamām spuldzēm

„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.

Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.

Lasīt tālāk...

Advokāts pa līdzēs... bez maksas

„Dzīvoju saimnieka mājā ar daļējām ērtībām. Mums ir krāsns apkure, iedzīvotāji malku vienmēr ir glabājuši šķūnīšos, ko aptuveni pirms 30 gadiem uzbūvēja namu pārvalde. Bet nesen mājai uzradās jauns saimnieks. Viņš nojauca šķūnīšus un tai vietā ierīkoja maksas stāvlaukumu 30 automašīnām. Zinu, ka pēc likuma saimniekam nav tiesību liegt iedzīvotājiem vietu malkas turēšanai. Esmu vientuļš pensionārs, man nav tik daudz naudas, lai varētu nolīgt advokātu un risinā šo jautājumu tiesā. Esmu dzirdējis, ka maznodrošinātajiem pienākas bezmaksas juridiskā palīdzība. Ja tā ir taisnība, kur man to meklēt?”

Tiešām, saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 31. maija noteikumiem Nr. 326 Latvijā izveidota Juridiskās palīdzības administrācija, kurā maznodrošinātie iedzīvotāji var vērsties, ja viņiem vajadzīga advokāta palīdzība bez maksas.

Lasīt tālāk...

Kā kļūt par lifta saimnieku?

„Labdien! Mēs dzīvojam deviņstāvu mājā. Nesen nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību, dzīvokļu saimnieki gatavojas māju noņemt no Rīgas domes bilances. Mūs interesē daudzi jautājumi. Piemēram, laikraksta „Darīsim kopā!” iepriekšējā numurā jūs publicējāt interesantu rakstu par Rīgas vecajiem liftiem. Firmas Kone lifti tehniskais direktors Aleksandrs Eglītis stāstīja, ka Eiropa pieprasa Latvijā veikt padomju laikā ražoto liftu renovāciju. Tas maksās ļoti dārgi. Mūsu biedrībai tādas naudas nav. Bet mēs varētu liftu remontēt pakāpeniski, vairākus gadus. Vai noteikumi to pieļauj? Vai nevar iznākt tā, ka īpašnieku biedrība pieņem namu apsaimniekošanā, bet attiecīgās varas iestādes atzīst mūsu liftu par lietošanai nederīgu?” interesējas Pļavnieku iedzīvotājs Boriss Stukols.

Lasītāja jautājumu pāradresējām Kone lifti pārstāvim Aleksandram Eglītim.

– Iedzīvotājiem, kas daudzstāvu namā nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrību, jāzina, ka pastāv speciāla lifta legalizācijas procedūra, – skaidro kompānijas tehniskais direktors. – Pirmkārt, biedrības pārstāvjiem jāpieprasa no namu pārvaldes lifta pase. Otrkārt, uzreiz jāpārliecinās, vai liftam ir veikta tehniskā apskate un vai sertificēts eksperts devis atļauju to lietot. Lifts jāpārreģistrē uz dzīvokļi īpašnieku biedrības vārda.

Lasīt tālāk...

Vai ar kavējuma naudu soda maznodrošinātos?

„Esmu vientuļa pensionāre, man ir maznodrošinātas personas statuss. Parādus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem agrāk nepieļāvu, visus rēķinus namu pārvaldei maksāju laikus un pilnā apmērā. 2008. gada pavasarī saslimu un ilgstoši ārstējos. Par zālēm un vizītēm pie ārstiem tērēju lielāko daļu pensijas, un tā radās parāds namu pārvaldei, jo rēķinus labākajā gadījumā varēju apmaksāt uz pusi. Tagad cenšos parādu pamazām dzēst. Bet ko jūs domājat?! Namu pārvalde pa maksājumu termiņu un apmēru neievērošanu aprēķinājusi man līgumsodu. Tas nav nekāds mazais – 292 lati un 30 santīmi. Tagad, kad pārskaitu naudu par kārtējo rēķinu un parāda dzēšanai, namu pārvalde to vispirms ieskaita parāda un līgumsoda samaksai. Līdz ar to aizvien rodas jauns parāds un kopējo parāda summu nekādi neizdodas samazināt. Vai šim jautājumam ir kāds risinājums? Kas man būtu jādara?”

Iesakām vispirms uzrakstīt savas namu pārvaldes direktoram vēstuli, paskaidrojot visus lietas apstākļus, to maksājumu lielumu, kurus namu pārvalde ieskaita kavējuma naudas jeb līgumsoda dzēšanai, ar piebildi, ka šāda rīcība ir nelikumīga. Un tā patiešām ir nelikumīga! Namu pārvalde pārkāpj Rīgas domes priekšsēdētāja 2004. gada 30. marta rīkojumu Nr. 239.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji baidās no zagļiem

Pirms diviem gadiem Rīgas domes deputāts Andris Vilks sāka darbu pie „Kaimiņu drošība” projekta. Viņš vēlējās, lai galvaspilsētas iedzīvotāji pēc citu valstu parauga uzņemtos kontrolēt kārtību savos rajonos. Bija plānots, ka kustības aktīvisti patrulēs dzīvojamo namu kvartālos un informāciju par sabiedriskās kārtības traucētājiem un citiem kriminālajiem elementiem nodos policijai. Kopš idejas prezentācijas brīža aizritējuši daudzi mēneši, bet pilnā sparā kaimiņu patruļas vēl nav sākušas darboties.

Par labu paraugu mums varētu kļūt Igaunija, kur uzņēmīgākie iedzīvotāji jau sen sākuši uzraudzīt savas mājas un pagalmus. „Kaimiņu drošība” atbalsta tiesībsargāšanas struktūras, daļēji tā tiek finansēta no valsts budžeta. Visām mājām, ko uzrauga kaimiņi – kārtības sargi, ir piestiprinātas spilgtas (dzeltens ar melnu) plāksnītes ar organizācijas emblēmu. Tā ir zīme zagļiem: šurp labāk nenākt. Latvijā ar „Kaimiņu drošība” neiet tik gludi kā pie kaimiņiem. Viss turas uz dažu cilvēku entuziasma, un viens no tiem ir vietējās kustības iedvesmotājs kriminologs Andris Vilks.

Lasīt tālāk...