Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kāpēc privātais labāks?

„Labdien! Neņemšos spriedelēt, ir vai nav iespējams apsaimniekot māju, nosakot maksu tikai 9 santīmu apmērā par kvadrātmetru, kā to sola firma Latio. Skaidrs, ka nav iespējams! Taču ļaunuma sakne ir citur. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar parastajām namu pārvaldēm. Galvenais jau nav tas, ka šie uzņēmumi par apsaimniekošanu prasa 35 vai 40 santīmus par kvadrātmetru, bet gan tas, kā šī nauda pēc tam tiek tērēta.

Piemēram, es gandrīz desmit gadus centos panākt, lai sētniece vismaz reizi mēnesī mazgātu kāpnes, bet tā arī neko nepanācu. Nama pārvaldnieks Alksnis par varītēm aizstāvēja sētnieci, lai gan mēs nesaņēmām pakalpojumu, par kuru maksājām naudu. Nu beidzot esmu guvusi uzvaru! No 1. maija mums ir jauna sētniece, kas kāpnes mazgā kā pienākas.

Lasīt tālāk...

Kā „izrakstīt” bijušo vīru?

„Ko darīt? Mans bijušais vīrs padomju laikā bija pierakstīts manā dzīvoklī. Nekādi nevaru viņu izrakstīt, lai gan viņam ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Juristi sūta mani uz tiesu, bet tur jāmaksā liela nodeva, turklāt jāmeklē pierādījumi. Manuprāt, vajadzētu būt vienkāršākam paņēmienam, kā anulēt bijušā vīra deklarāciju, ņemot vērā, ka mēs jau sešus gadus esam šķirti!”

Problēmu iespējams atrisināt divos veidos. Pirmais: jāvienojas ar bijušo vīru, ka viņš brīvprātīgi anulē deklarāciju, kurā par viņa dzīvesvietu norādīts jūsu dzīvoklis. Šai nolūkā viņam tikai vajag deklarēt faktisko dzīvesvietu.

Lasīt tālāk...

Pārskats par siltumu nesasildīja

Enerģētikas aģentūru Rīgā izveidoja 2007. gadā. Kāpēc tā pilsētai bija vajadzīga un ar ko nodarbosies, to joprojām zina tikai nedaudzi. Turklāt šobrīd, kad Rīgā likvidē veselus departamentus, Enerģētikas aģentūra ir dzīvāka par dzīvu. Nupat šajās dienās REA direktore Maija Rubīna parādīja, ka nesēž bez darba. Viņa domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā iesniedza pārskatu par pilsētas siltumapgādi. Ja pāris vārdos, tad ar siltumapgādi, pēc Rubīnas domām, Rīgā viss ir labākajā kārtībā.

Maija Rubīna uz komitejas sēdi ieradās ar progresīvu ziņojumu par Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijas 2006.–2016. gadam izpildes gaitu. Par apkures problēmām ziņojumā nebija ne vārda. Tā vietā –  viens vienīgs optimisms.

Lasīt tālāk...

Nepakļāvās privātā biznesa valdzinājumam

Vidzemes alejas 7. nams atrodas apskaužami jaukā Rīgas nostūrī. Pāris soļu attālumā no durvīm ir Mazās Juglas zaļais krasts, kur vakaros skan varžu kori un nelielajā piestātnē vējā šūpojas niedres. Ilgus gadus glītā divpadsmit stāvu māja dzīvoja savu ierasto dzīvi, uzticoties pilsētas namu pārvaldei Juglas nami, bet nesen savus pakalpojumus iedzīvotājiem piedāvāja kompānija Latio, tā pati, kas sola mājas apsaimniekot par smieklīgu cenu – deviņiem santīmiem par kvadrātmetru.

Patiesi vilinošs piedāvājums! Kas gan spētu atteikties no zemākas maksas par dzīvokli? Tomēr Vidzemes alejas nama iemītnieki pamatīgi izstudēja privātā apsaimniekotāja piedāvāto līguma projektu un atklāja ļoti interesantas detaļas. Ne viss ir zelts, kas spīd, un ne jau gluži viss, ko rīdziniekiem piedāvā privātie apsaimniekotāji, ir labs un izdevīgs.

Lasīt tālāk...

Vai deklarācijai ir derīguma termiņš?

„Labdien! Pirms diviem gadiem es deklarēju savā dzīvoklī civilvīru. Deklarācija tika izsniegta uz trim mēnešiem. Drīz vien no civilvīra šķīros un dzīvoklī ilgāku laiku nedzīvoju. Kad ierados pēc korespondences, uzzināju, ka joprojām turpinu maksāt par pakalpojumiem, kas šķietami tiek sniegti it kā šeit dzīvojošajam bijušajam draugam. Namu pārvalde atsakās veikt pārrēķinu.”

Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz deklarēšanu uz noteiktu laiku. Likuma 4. panta 1. punkts nosaka, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgajai personai pēc pārcelšanās mēneša laikā jādeklarē jaunā dzīvesvieta. Tas arī kļūst par pamatu iepriekšējo ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanai.

Lasīt tālāk...

Pietiek trokšņot!

Dzīve pilsētā ir trokšņu pārpilna. Katru dienu mums garām brāžas tūkstošiem mašīnu, rībēdami aiztrauc vilcieni, nošķindinādami glāzes mūsu bufetēs, kaut kur dun vēl neiznīdētās rūpnīcas. Beidzot Rīgā, kur no paaugstināta trokšņa līmeņa cieš deviņi cilvēki no desmit, izstrādāts plāns cīņai pret šo vides piesārņojumu.

Rīgas dome nav skopojusies: pilsētas un tās tuvākās apkārtnes trokšņu kartes izstrādei iztērēti aptuveni 150 tūkstoši latu. Vēl 120 tūkstoši bija vajadzīgi, lai izstrādātu plānu cīņai ar liekajiem decibeliem. Jūnija sākumā pētījuma rezultāti tika prezentēti sabiedrībai.

Lasīt tālāk...

Par ko atbild Rīgas ūdens?

„Kāpēc uzņēmums Rīgas ūdens pieļauj, ka ūdens zudumi mūsu mājās pārsniedz 20%? Būtu laiks saukt vainīgos pie atbildības!”

Pie tā, ka rīdzinieku mājās rodas ūdens zudumi, nav vainīgs pakalpojuma sniedzējs. Vainīgi ir apsaimniekotāji – privātās, pašvaldības un kooperatīvās organizācijas, kurām saskaņā ar likumu jāatbild par iekšējo cauruļvadu tehnisko apkopi. Namu pārvaldes nedrīkst pieļaut ūdens noplūdi, kur nu vēl avārijas situācijas!

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!