Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Astainās pāriet uzbrukumā

Cik daudz Rīgā ir žurku, to nezina neviens – ne Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, ne Veselības inspekcijas darbinieki, pat ne paši zinošākie cilvēki – sētnieki. Tiesa, pēdējie var apstiprināt, ka žurku pilsētā ir daudz, pēdējā laikā pat vairāk nekā agrāk. Ekonomiskā krīze un dzīves līmeņa krišanās ir iemesls tam, ka māju īpašnieki atsakās no deratizācijas procedūras. „Ja tā turpināsies, mēs drīz varēsim redzēt žurkas ielās,” saka inspektore dezinfektore Dagnija Holandere.

Uzņēmumu daudz, bet pieprasījums mazinājies

Žurkas vienmēr ir gājušas līdzi cilvēkiem. Mums līdzās žurkām ir silti un netrūkst barības: viņas mājo mūsu namu pagrabos, ēd mūsu atkritumus, bet brīvajā laikā grauž durvis un sienas. Katram gadījumam vajadzētu zināt, ka pieaugusi žurka var sasniegt viena kilograma svaru un 15 līdz 35 centimetru garumu plus aste. Sastopot tādu pagrabā vai kāpņu telpā, izbīlis būs pamatīgs. Tāpēc jau kopš padomju laikiem Rīgā tiek darīts viss iespējamais, lai pasargātu cilvēkus no nepatīkamas tikšanās ar astainajiem grauzējiem.

Lasīt tālāk...

Kā pārslēgt līgumu?

«Mājoju dzīvoklī, par kuru īres līgums bija noslēgts ar manu māti. Nesen māte nomira. Vērsos namu pārvaldē ar lūgumu pārslēgt līgumu ar mani, bet pārvaldnieka piedāvātais jaunais līguma variants krasi atšķiras no vecā. Man sacīja, ka laiki mainās, mainās arī dokumenti. Tomēr es baidos slēgt līgumu, kurā ne viss mani apmierina. Ko darīt?»

Jūsu gadījums precīzi formulēts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14. pantā. Šā panta 4. daļā teikts, ka īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Tātad jaunajam līgumam jābūt tieši tādam pašam kā vecajam, iepriekšējā īrnieka parakstītajam.

Lasīt tālāk...

Pagalmos klaudz cirvji

Iļģuciema ielā ar skaistu nosaukumu Lilijas iela nupat noticis nepatīkams atgadījums – nezināmas personas nozāģējušas vairākus pie daudzstāvu namiem augošus augļu kokus. Iedzīvotāji ir sašutuši.

Strādnieki iznīcina ābeli un ķirsi

Lilijas ielā 12 dzīvojošā Gaļina ir netieša lieciniece izdarītajam pārkāpumam.

– Dzīvoju nama otrajā stāvā, iepretī maniem logiem ir koka māja un pussabrucis šķūnis, – pavēstīja sieviete. – Skats no lodžijas ir vienkārši atbaidošs! Agrāk pret logiem auga brīnišķīgs ķiršu koks, kas daļēji aizsedza līdzās esošos graustus. Bet nesen ar šausmām ieraudzīju, ka koks ir nozāģēts.

Lasīt tālāk...

Kāpēc namu pārvaldnieks neatbildēja?

«Strīdīgos jautājumos vēršos namu pārvaldē rakstiski. Uzrakstīju iesniegumu krievu valodā, jo pārvaldnieks pēc tautības ir krievs. Tā sacīt, gribēju kā labāk, bet iznāca gluži pretēji. Uz manu iesniegumu neviens nereaģēja. Namu pārvaldē man mutiski paskaidroja, ka esmu pārkāpis Valsts valodas likumu. Vai tas ir likumīgi?»

Jā, tas ir likumīgi. Valsts valodas likuma 10. panta 2. daļā teikts, ka valsts un pašvaldību iestādes no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā.

Lasīt tālāk...

Gaismas nolaupīšana

Uzmanību, sargieties no zagļiem! Blēži visā Latvijā, bet it īpaši Rīgā, atkal nelikumīgi pieslēdzas godīgu iedzīvotāju elektrotīkliem. Latvenergo    speciālisti saka, ka to, vai jūs esat kļuvuši par enerģētiskā nozieguma upuri, var pavisam viegli uzzināt: pietiek atslēgt strāvas padevi uz jūsu skaitītāja drošinātājiem. Gaisma dzīvoklī nodzisīs. Ja reizē tā nodzisīs arī kaimiņa dzīvoklī, varat uzskatīt, ka zaglis ir rokā!

Dīvainais skaitītājs

Par ieganstu žurnālistu izmeklēšanai kļuva zvans no Pierīgas mazpilsētas.

– Mūsu mamma rīdziniece saņem jūsu avīzi namu pārvaldē un ved mums to izlasīt, – pastāstīja Marija, – tāpēc tagad, kad mūs piemeklējusi komunāla liksta, nolēmām vispirms vērsties pie jums.

Lasīt tālāk...

Mašīnas uzbrūk pagalmiem

Krīzes laikā Rīga pārvērtusies – taupība ir jūtami mainījusi pilsētnieku ieradumus. Autobraucēji aizvien biežāk atsakās no maksas stāvvietu pakalpojumiem un naktī mašīnas atstāj tieši zem māju logiem, bet viens otrs pat nekautrējas iebraukt zālienā vai puķu dobē, samaļot to dubļu putrā. Gājēji ir neapmierināti, sētnieki – nikni, labi jūtas tikai paši braucēji, kas ietaupa 30–35 latus mēnesī, ko nāktos maksāt par stāvvietu.

„Gribu dzelteno līniju!”

Baltāsbaznīcas ielas iedzīvotājas Mirdzas Āboltiņas vēstule ir galēji skaidra un lakoniska.

„Kaimiņš pastāvīgi liek automobili zem maniem logiem, daļēji iebraucot zālienā,” raksta M. Āboltiņa, kas dzīvo trīsstāvu mājas pirmajā stāvā. „Viņš atstāj iedarbinātu motoru, un reizēm no trokšņa dzīvoklī šķind stikli. Ja nepagūstu aizvērt logu, dzīvoklī ieplūst izplūdes gāzes, un tad gribot negribot nākas tās elpot, līdz telpu izdodas izvēdināt. Mīļie laikraksta „Darām kopā!” žurnālisti, vēlos vaicāt, ko man darīt? Vai ir kādi normatīvi, kas nosaka, kā novietojams transports dzīvojamo māju pagalmos? Kādā attālumā no mājas sienas drīkst likt mašīnu – 3, 5 vai 10 metru? Ja noteikumu nav, sakiet, ko man vajadzētu darīt, lai uz apmales pie mana loga parādītos dzeltenā līnija, kas reizi par visām reizēm aizliegtu tur novietot automobiļus?”

Lasīt tālāk...

Par ko prasa naudu?

„Kad saņemu kārtējo rēķinu par apsaimniekošanu, iekšā viss sāk vārīties! Pats lielākais izdevumu postenis – apkure. Par 54 kvadrātmetru lielu divistabu dzīvokli sezonas laikā samaksāju 298 latus. Siltums ir ļoti dārgs, bet to mēs vismaz saņemam. Tālāk – karstais ūdens. Tā uzsildīšanas cena nemitīgi aug. Šobrīd maksa ir 3,113 lati par kubikmetru. Bet arī to var saprast. Toties tāds postenis kā „Mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi” vieš sašutumu. Namu pārvalde no mums iekasē 45 santīmus par kvadrātmetru. Personiski es pagājušajā gadā samaksāju 260 latu. Par ko?”

Maksu par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu namu pārvalde aprēķina, vadoties pēc gada tāmes. Tāmei ir pievienoti dokumenti, kas izskaidro visus izdevumu posteņus.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!