Cik maksā kopējais apgaismojums?

«Dzīvoju tā dēvētajā Staļina laika mājā. Māja nav liela – četri stāvi, tikai divas ieejas. Katrā stāvā kāpņu telpu apgaismo viena spuldzīte, vēl pa vienai ir priekštelpās pie ieejas durvīm. 60 vatu spuldzītes mums jāmaina pašiem. Pavisam mājā ir 16 dzīvokļi. Tūlīt sapratīsit, kāpēc tik sīki par to stāstu. Lieta tāda, ka mēs apšaubām namu pārvaldes aprēķinus: par kāpņu apgaismošanu tā augu gadu no mums iekasē gandrīz vienādu summu – no 2,70 līdz 2,90 latiem no katra dzīvokļa mēnesī. Mums kāpņu telpās ir lieli logi, vasarā tur gaismu vispār neiededzam. Sakiet, lūdzu, kā var apstrīdēt pārāk lielos rēķinus par koplietošanas telpu apgaismojumu?»

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt pilnīgu un ticamu informāciju par pakalpojumiem, ko sniedz namu pārvalde. Iedzīvotājiem, kas apšauba apsaimniekotāja godaprātu, vispirms jāuzraksta namu pārvaldei iesniegums, pieprasot ziņas par to, cik skaitītāju uzstādīts mājā, kādi dati fiksēti uzskaites perioda sākumā un beigās, kādi aprēķini veikti par attiecīgo pakalpojumu.

Lasīt tālāk...

Kad karstais ūdens būs karsts?

„Līdz brīdim, kad mūsu mājā uzstādīja jaunu siltummezglu, ūdens patiešām bija karsts. Mazgājot traukus vai veļu, to varēja sajaukt ar lētāko auksto ūdeni. Tagad karsto ūdeni nekādā gadījumā nevar saukt par karstu, lai gan par tā sildīšanu mēs maksājam vairāk nekā divus latus par kubikmetru. Kamēr piepildās vanna, ūdens vairs ir tik tikko remdens. Vai šajā jautājumā ir kādas normas un kur vērsties ar sūdzību?”

Saskaņā ar būvnormatīviem karstā ūdens temperatūrai jābūt ne zemākai par 55 un ne augstākai par 70 grādiem. Mājās, kur ir cirkulācijas sistēma, karstajam ūdenim ar minimālo 55 grādu temperatūru jāsāk tecēt ne vēlāk kā 10 sekundes pēc krāna atgriešanas, tas ir, gandrīz uzreiz.

Lasīt tālāk...

Padzerties tīru ūdeni

Katru vakaru šajā autoceļa Babīte – Rīga pagriezienā sastājas automašīnu rinda. Tikšanās vieta – agrākais 4. maršruta autobusa galapunkts. Cilvēkus šurp vilina nelielais ūdenssūknis. Apkaimes iedzīvotāji apgalvo, ka ūdens no tā ir daudz garšīgāks nekā no pilsētas krāna.

Īpaši garas rindas pie sūkņa var redzēt vasarā. Cilvēki ar entuziasmu piepilda desmitiem lielu pudeļu, burku, katliņu un kannu, lai pietiktu veselai nedēļai. Iemesls tam ir gauži vienkāršs: mēs joprojām esam neapmierināti ar krāna ūdeni. Mēs meklējam jebkuru iespēju padzerties no kāda cita, mūsuprāt, tīrāka avota. Bet vai mēs sevi nemānām?

Lasīt tālāk...

Vai var atsaukt dāvanu?

„No tuva radinieka saņēmu dāvinājumā vienistabas dzīvokli. Darījums ir notariāli noformēts. Dāvinājuma līguma nosacījumi paredz bijušajam īpašniekam tiesības līdz mūža galam dzīvot uzdāvinātajā dzīvoklī. Bet tagad radinieks prasa no manis naudu, draud pretējā gadījumā mainīt savu lēmumu. Vai viņam ir tiesības tā rīkoties?”

Lasīt tālāk...

Kas izliks liekēžus?

„Sakiet, kas un kā var konstatēt faktu, ka cilvēks patiešām dzīvo dzīvoklī, kur viņš nav deklarēts? Mūsu mājā mīt daudz svešu cilvēki, kuri te īrē istabas. Teiksim, dzīvoklī ir pierakstīts tikai viens cilvēks – tā īpašnieks, bet faktiski dzīvo pieci. Viņi nemaksā par daudziem komunālajiem pakalpojumiem, šie izdevumi gulstas uz viņu godīgo kaimiņu pleciem.”

Lasīt tālāk...

Kā kļūt par aizbildni?

„Esmu pensionāre, dzīvoju viena. Nesen nomira mana draudzene. Viņas dēls mācījās ārzemēs un Latvijā neatgriezās. Pēc draudzenes nāves ir palicis dzīvoklis, automobilis, garāža un neliela vasarnīciņa. Viss ir aizzīmogots. Dēla adresi nezinu, izsludināju meklēšanu. Kamēr nav pieteicies mantinieks, gribētu uzturēt kārtībā draudzenes atstāto mantu. Vai varu dabūt atļauju to darīt?”

Lasīt tālāk...