Pārskats par siltumu nesasildīja

Enerģētikas aģentūru Rīgā izveidoja 2007. gadā. Kāpēc tā pilsētai bija vajadzīga un ar ko nodarbosies, to joprojām zina tikai nedaudzi. Turklāt šobrīd, kad Rīgā likvidē veselus departamentus, Enerģētikas aģentūra ir dzīvāka par dzīvu. Nupat šajās dienās REA direktore Maija Rubīna parādīja, ka nesēž bez darba. Viņa domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā iesniedza pārskatu par pilsētas siltumapgādi. Ja pāris vārdos, tad ar siltumapgādi, pēc Rubīnas domām, Rīgā viss ir labākajā kārtībā.

Maija Rubīna uz komitejas sēdi ieradās ar progresīvu ziņojumu par Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijas 2006.–2016. gadam izpildes gaitu. Par apkures problēmām ziņojumā nebija ne vārda. Tā vietā –  viens vienīgs optimisms.

Lasīt tālāk...

Kāpēc neveic pārrēķinu?

„Dzīvoju Salaspilī. Mūsu māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība. Diemžēl viena istaba manā četristabu dzīvoklī netiek apkurināta, un pārvaldniekam tas ir labi zināms, taču, aprēķinot maksājumus, viņš neņem to vērā! Par apkuri maksājam 90 līdz 110 latu mēnesī. Pēc mana lūguma tika sastādīts akts par siltuma režīma pārkāpumiem. Pārvaldnieks apsolīja izdarīt pārrēķinu, bet – tikai par vienu mēnesi, lai gan jau sen darīju viņam zināmu, ka vienā istabā man problēmas ar apkuri. Ko darīt? Kā panākt, lai tiktu veikts pilnīgs aprēķins?”

Ja jums ir dokumentārs apstiprinājums tam, ka viena no četrām istabām ilgāku laiku netiek apkurināta, jums ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks aprēķina maksu tikai par tām istabām, kuras faktiski saņem siltumu.

Lasīt tālāk...

Vai deklarācijai ir derīguma termiņš?

„Labdien! Pirms diviem gadiem es deklarēju savā dzīvoklī civilvīru. Deklarācija tika izsniegta uz trim mēnešiem. Drīz vien no civilvīra šķīros un dzīvoklī ilgāku laiku nedzīvoju. Kad ierados pēc korespondences, uzzināju, ka joprojām turpinu maksāt par pakalpojumiem, kas šķietami tiek sniegti it kā šeit dzīvojošajam bijušajam draugam. Namu pārvalde atsakās veikt pārrēķinu.”

Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz deklarēšanu uz noteiktu laiku. Likuma 4. panta 1. punkts nosaka, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgajai personai pēc pārcelšanās mēneša laikā jādeklarē jaunā dzīvesvieta. Tas arī kļūst par pamatu iepriekšējo ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanai.

Lasīt tālāk...

Skandāls uz līdzenas vietas

Māju Rīgā, Ieriķu ielā 44 atjaunināja pagājušajā rudenī. Iedzīvotāji kopīgi nolēma, ka laiks likt jaunu jumtu, nomainīt logus kāpņu telpās. Paņēma kredītu ārsienu renovācijai. Pavisam darbiem iztērēja 36 tūkstošus latu. Ar rezultātu visi bija apmierināti: „Ziemā temperatūra telpās uzkāpa līdz 22 grādiem. Rēķini bija ievērojami mazāki nekā kaimiņiem”. Viss it kā būtu kārtībā. Bet nē! Valsts ņēma māju savā kontrolē un paziņoja, ka iedzīvotāji nepareizi iztērējuši naudu. Pēc Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) domām, mājas fasāde ir pārklāta ar nekvalitatīvu siltinātāju – keramisko krāsu, kas nav devusi vēlamo efektu un netaupa siltumu.

Sanāca pamatīgs skandāls. REA vērsās Valsts būvinspekcijā ar prasību novērtēt Ieriķu ielas mājas renovācijas kvalitāti un izmantotos materiālus. Atdzīvojās pat ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Līdzpilsoņi!” viņš iesaucās. „Neticiet blēžiem, kuri piedāvā par lētu naudu izremontēt jūsu mājas!”

Lasīt tālāk...

Par ko atbild Rīgas ūdens?

„Kāpēc uzņēmums Rīgas ūdens pieļauj, ka ūdens zudumi mūsu mājās pārsniedz 20%? Būtu laiks saukt vainīgos pie atbildības!”

Pie tā, ka rīdzinieku mājās rodas ūdens zudumi, nav vainīgs pakalpojuma sniedzējs. Vainīgi ir apsaimniekotāji – privātās, pašvaldības un kooperatīvās organizācijas, kurām saskaņā ar likumu jāatbild par iekšējo cauruļvadu tehnisko apkopi. Namu pārvaldes nedrīkst pieļaut ūdens noplūdi, kur nu vēl avārijas situācijas!

Lasīt tālāk...

Kam vajadzīgi strīdi par kaķiem?

«Mūsu mājā K. Valdemāra ielā jau otro gadu turpinās ārkārtīgi nepatīkams konflikts. Un viss sākās klaiņojošo kaķu dēļ.

Šie kaķi vienmēr ir sagādājuši mums raizes, bet mūsu mājas iemītnieki ir prātīgi cilvēki, un lielākā daļa saprot, ka ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem problēmu nevar atrisināt. Tāpēc arī piecietām bariņu klaiņotāju pie mūsu ieejas durvīm.

Taču ar laiku kaimiņi pamanīja, ka dzīvnieku kļūst aizvien vairāk. Izrādījās, ka divas līdzcietīgas večiņas no blakus kāpnēm piebaro murrātājus ar svaigām reņģītēm un ēdienu pārpalikumiem. Bezmaksas ēstuvi ātri vien saoda visi apkārtnes kaķi. Mūsu māja viņiem kļuva par pastāvīgu tikšanās vietu. Kaķi augas dienas tupēja pie nama durvīm, gaidot savas labdares. No pagraba sāka uzvēdīt nelaba smaka. Jaunās māmiņas žēlojās, ka mazuļiem pagalmā kož blusas.

Lasīt tālāk...