Pasta vandalisma muzeja gals

Vēl nesen mūsu kāpņu telpu varēja noturēt par pasta vandalisma muzeju. Kāpēc? Nu tāpēc, ka uz mūsu pastkastītēm jau sen nebija iespējams skatīties bez asarām acīs – tās bija pārdzīvojušas tik daudz uzlaušanas un dedzināšanas gadījumu, ka varēja tikai pabrīnīties, kā vēl turas kopā. Žēl veco grabažiņu, bet sen jau tām bija laiks doties pensijā.

Nopietni runājot, pastkaste ir viena no galvenajām godprātīga mājas iemītnieka problēmām. Pastnieks tajā met vēstules un avīzes, namu pārvalde tai uztic dzīvokļa rēķinus. Ja ar pastkasti kas atgadās, tu nesaņemsi ne rēķinus, ne naudas pārvedumu, ne kāroto žurnālu, ko esi pasūtījis par pēdējiem iekrājumiem.

Nupat šajās dienās mūsu kāpņu telpā bija jūtama deguma smaka. Kas noticis? Vai mājā ugunsgrēks? Gaisu ostīdami, izmetāmies laukā no dzīvokļiem. Pats drosmīgākais kaimiņš, septiņos līkumos salīcis, līda lejā paraudzīties, kas notiek. Atgriezās ar apmierinātu sejas izteiksmi:

Lasīt tālāk...

Kam jālabo plīts?

„Dzīvoju Imantā, Kurzemes prospektā. Manai kaimiņienei virtuvē stāv veca gāzes plīts. Nesen biju iegājusi pie viņas ciemos un sajutu gāzes smaku. Uz maniem jautājumiem saimniece tikai atmeta ar roku – sak, ko var gribēt, vecā padomju laika plīts vairs nedarbojas, kā nākas, bet jaunas iegādei naudas nav. Jutos ļoti nepatīkami: un ja nu gāzes noplūde ir nopietna un kaimiņienes dzīvoklī notiek sprādziens? Sakiet, kam jārūpējas par gāzes plītīm un jāpārbauda, vai tās nav bojātas?” jautā Marina.

– Par to, lai gāzes plīts būtu kārtībā, jārūpējas pašam dzīvokļa saimniekam, – mums paskaidroja uzņēmumā Latvijas gāze. – Ja sabojājusies jauna, tikko veikalā nopirkta plīts, tad servisa centrā jāprasa garantijas remonts. Ja niķojas veca plīts, tad labāk būtu meklēt palīdzību firmā, kas nodarbojas ar šādu ierīču remontu. Firmu adreses un telefonus var uzzināt, piezvanot pa mūsu uzņēmuma informācijas tālruni 115.

Lasīt tālāk...

Apsaimniekotājs halturē? Tad nomainiet to!

Martā Rīgā noslēgsies plašs semināru cikls par mājokļu renovāciju. Galvaspilsētas iedzīvotājiem tikšanos ar ekspertiem – celtniekiem, kredītu speciālistiem, energoauditoriem un ierēdņiem – organizēja Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija. Divu mēnešu laikā seminārus apmeklēja vairāki simti cilvēku, kurus nopietni interesē siltuma un naudas ekonomijas jautājumi. Bet mazpilsētas ir nedaudz apvainojušās uz galvaspilsētu. Piemēram, Salaspils iedzīvotāji mums jautā: „Kāpēc informatīvas tikšanās notiek tikai Rīgā? Arī mēs aktīvi nodarbojamies ar mājokļu siltināšanu un vēlamies zināt visus jaunumus šajā sfērā!”

Lasītāju vēstījumu nodevām Rīgas Apsaimniekotāju asociācijai un pēc dažām dienām saņēmām atbildi: 2. aprīlī tiks rīkots papildu seminārs par namu siltināšanu speciāli Salaspils iedzīvotājiem. Tas notiks Salaspils kultūras namā „Enerģētiķis”, sākums plkst. 19.00.

– Priecājamies, ka arī mūsu pilsētas iedzīvotāji varēs uzzināt ko jaunu par māju siltināšanu un uzdot ekspertiem jautājumus, – tā šo ierosmi komentēja Salaspils novada domes deputāte, pilsētas Dzīvokļu saimniecības komitejas priekšsēdētāja Olga Pāvulīte.

Lasīt tālāk...

Cik maksā ūdens uzsildīšana?

„Labdien! Lasu rakstus jūsu lieliskajā avīzē un šoreiz vēlos pati gūt atbildi uz jautājumu, kas satrauc ne tikai mani, bet arī visus pārējos Madonas ielas 23. nama iedzīvotājus. Pagājušajā gadā mēs par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu maksājām 5–7 latus, bet kopš 2008. gada decembra mums maksa bez jebkāda brīdinājuma pacelta līdz 11,69 latiem par kubikmetru. Tā ir vienkārši nereāla cena! Mēs salīdzinājām savus rēķinus ar kaimiņu mājām, kuras arī apkalpo mūsu namu pārvalde, un konstatējām, ka tur joprojām par ūdens uzsildīšanu maksā aptuveni 5 latus. Paskaidrojiet, kāpēc tā.”

Viennozīmīgi atbildēt uz jūsu jautājumu ir grūti, jo jūs neesat uzrakstījusi datus, pēc kuriem mēs varētu veikt alternatīvus aprēķinus. Bet noskaidrot, no kā ir atkarīga maksa par ūdens uzsildīšanu, būtu derīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

Kāpēc nav ūdens?

„2008. gada decembrī namu pārvalde Pļavnieku nami atslēdza karsto ūdeni visiem mūsu kāpņu vienistabas dzīvokļiem. 9. dzīvoklī nav uzstādīti ūdens skaitītāji, krānus tur neviens nelabo, durvis nevienam netiek atvērtas. Bet mums vajadzīgs karstais ūdens! Ja 9. dzīvokļa saimniece ir sveika un vesela, lai uzliek skaitītājus un salabo krānus!” pieprasa kāda Grestes ielas nama iemītnieki.

Lasīt tālāk...

Vai man ir tiesības uz dzīvokli?

„Labdien! Rakstu jums, jo nezinu, kur vēl varētu vērsties pēc palīdzības. Varbūt kaut ko varēsiet ieteikt. Lieta ir diezgan bezcerīga. Bet labāk sākšu visu no sākuma. Padomju laikā mani vecāki saņēma trīsistabu dzīvokli. Dzīvojām draudzīgi, varējām samaksāt visus rēķinus. 1986. gadā man piedzima meita, ko audzināju viena. 1991. gadā mēs ar maniem vecākiem pensionāriem vairs nevarējām galus savilkt kopā, nācās dzīvokli apmainīt pret mazāku.

Tā 1996. gadā ar māklera palīdzību, kurš mūs nekaunīgi piekrāpa, nokļuvām saimnieka mājā neremontētā vienistabas dzīvoklītī bez ērtībām. Apmetāmies tur tikai tāpēc, ka baidījāmies palikt uz ielas. Drīz vien tēvs no pārdzīvojumiem nomira. Mēs palikām trijatā, man bija tikai pagaidu darbs, bet par dzīvokli maksājām kārtīgi. Beidzot tomēr sakrājās 43 latu parāds par elektrību, un saimniece mūs bez jebkādas tiesas ar visām mantām izmeta pagalmā. Vai viņai bija tādas tiesības?

Lasīt tālāk...