Kam vajadzīgi strīdi par kaķiem?

«Mūsu mājā K. Valdemāra ielā jau otro gadu turpinās ārkārtīgi nepatīkams konflikts. Un viss sākās klaiņojošo kaķu dēļ.

Šie kaķi vienmēr ir sagādājuši mums raizes, bet mūsu mājas iemītnieki ir prātīgi cilvēki, un lielākā daļa saprot, ka ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem problēmu nevar atrisināt. Tāpēc arī piecietām bariņu klaiņotāju pie mūsu ieejas durvīm.

Taču ar laiku kaimiņi pamanīja, ka dzīvnieku kļūst aizvien vairāk. Izrādījās, ka divas līdzcietīgas večiņas no blakus kāpnēm piebaro murrātājus ar svaigām reņģītēm un ēdienu pārpalikumiem. Bezmaksas ēstuvi ātri vien saoda visi apkārtnes kaķi. Mūsu māja viņiem kļuva par pastāvīgu tikšanās vietu. Kaķi augas dienas tupēja pie nama durvīm, gaidot savas labdares. No pagraba sāka uzvēdīt nelaba smaka. Jaunās māmiņas žēlojās, ka mazuļiem pagalmā kož blusas.

Mēs mēģinājām aprunāties ar „kaķu sievām”, bet velti, večiņas mūs nesaprata un nosauca par rīkļurāvējiem. Nācās atkāpties, neiesi taču kauties ar kaimiņienēm!

Bet sētnieks neizrādīja tādu iecietību kā nama iemītnieki. Pēc dažām dienām uzzinājām, ka viņš aiznaglojis pagraba logus un pie atkritumu tvertnēm izlicis indi. Cerējām, ka lieta beigsies bez īpašiem satricinājumiem, taču pēc nedēļas sētnieks divus runčus nosita ar lāpstu.

Sākās īsts skandāls. Kaķu sieviņas aizskrēja sūdzēties uz dzīvnieku aizsardzības organizāciju, savukārt sētnieks izsauca pašvaldības policiju, tā uzlika večiņām naudas sodu par kārtības neievērošanu (pagalma piemēslošanu ar kaķu barību). Nama iemītniekiem ir apnicis šis kaķu sievu un sētnieka karš. Tā vien skaties, ka cits citu nesāk žmiegt.

Saprotu, ka avīze situāciju nevar mainīt, bet paldies par to, ka dodat iespēju cilvēkiem izteikties. Es personiski uzskatu, ka Rīgas domei būtu pēdējais laiks atvēlēt naudu visu klaiņojošo dzīvnieku sterilizācijai un kontrolēt situāciju pilsētā. Citādi kaķu mīļotāju un nīdēju bezjēdzīgā niknā cīņa, kas nodara ļaunu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, nekad nebeigsies».