Skandāls uz līdzenas vietas

Māju Rīgā, Ieriķu ielā 44 atjaunināja pagājušajā rudenī. Iedzīvotāji kopīgi nolēma, ka laiks likt jaunu jumtu, nomainīt logus kāpņu telpās. Paņēma kredītu ārsienu renovācijai. Pavisam darbiem iztērēja 36 tūkstošus latu. Ar rezultātu visi bija apmierināti: „Ziemā temperatūra telpās uzkāpa līdz 22 grādiem. Rēķini bija ievērojami mazāki nekā kaimiņiem”. Viss it kā būtu kārtībā. Bet nē! Valsts ņēma māju savā kontrolē un paziņoja, ka iedzīvotāji nepareizi iztērējuši naudu. Pēc Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) domām, mājas fasāde ir pārklāta ar nekvalitatīvu siltinātāju – keramisko krāsu, kas nav devusi vēlamo efektu un netaupa siltumu.

Sanāca pamatīgs skandāls. REA vērsās Valsts būvinspekcijā ar prasību novērtēt Ieriķu ielas mājas renovācijas kvalitāti un izmantotos materiālus. Atdzīvojās pat ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Līdzpilsoņi!” viņš iesaucās. „Neticiet blēžiem, kuri piedāvā par lētu naudu izremontēt jūsu mājas!”

Rīga sastinga. Renovācijas jautājums taču šobrīd ir viens no galvenajiem. Nupat beigusies Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras izsludinātā konkursa pirmā kārta. Galdā likti četri miljoni latu, no kuriem katra māja var dabūt līdz 100 tūkstošiem (jeb 50% no siltināšanas cenas). Konkursam jau iesniegti 17 pieteikumi. Eksperti prognozē, ka vasarā aktivitāte ievērojami pieaugs.

Un šajā visnotaļ svarīgajā brīdī presē parādās informācija par nekvalitatīviem siltinātājiem. REA direktore Maija Rubīna apgalvo, ka Ieriķu ielas 44. nama iedzīvotāji renovācijā ieguldījuši milzu naudu un nav ieguvuši nekādu ekonomiju. Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons sarunā ar jūsu korespondenti paziņoja: „Ņemsim un noskaidrosim. Ja materiāls, ar kuru siltināta māja, tiešām ir nekvalitatīvs un bez vajadzīgajiem sertifikātiem, visa partija var tikt arestēta.”

Trakas lietas, kungi! Bet ir vērts uz problēmu palūkoties arī no otras puses. Paši it kā slikti nosiltinātās Ieriķu ielas mājas iedzīvotāji ir pilnībā apmierināti gan ar celtnieku veikumu, gan lietoto materiālu – keramisko krāsu. Fasādes siltināšana ar putu polistirolu mājai būtu maksājusi 50 tūkstošus latu, bet atstarojošā krāsa izmaksāja gandrīz divas reizes lētāk. Un efekts ir jūtams.

– Kāpēc ierēdņi neatnāca ar mums aprunāties, pirms celt tādu troksni? – brīnās dzīvokļu īpašnieku biedrības loceklis Vladimirs Streļajevs. – Tad viņi uzzinātu, ka pēc mājas nokrāsošanas aizvadītajā sezonā mēs par apkuri maksājām 50–60 santīmu par kvadrātmetru mazāk nekā kaimiņi līdzīgā Staļina laika mājā. No sienām pazudis pelējums. Ziemā dzīvokļos temperatūra pacēlās līdz 21–22 grādiem, bet agrāk mēs te salām.

Un vēl iedzīvotāji saka, ka nekādas pārbaudes un REA kontroli viņi nav pasūtījuši. Mājā dzīvo divi tehnisko zinātņu doktori, viens no tiem ir siltumtehniķis, kam pašam labi zināms, kas un kā viņa mājā darāms.

Un ja reiz pašvaldība nolēmusi izrādīt iniciatīvu (kas atbalsojusies pat valdības aprindās), tad labāk būtu atbildējusi uz Ieriķu ielas 44. nama iemītnieku vēstuli. Nesen 18 dzīvokļu īpašnieki vērsās Rīgas domē ar lūgumu palīdzēt atgūt daļu no renovācijai iztērētās naudas. „Patlaban valstī dala desmitiem miljonu siltināšanai atvēlēto latu. Diemžēl naudu saņem iedzīvotāji, kas līdz pēdējam novilcinājuši savu māju renovāciju,” uzskata Ieriķu ielas 44. nama iemītnieki. „Mēs mājas remontu sākām vieni no pirmajiem un tagad esam palikuši pie sasistas siles – nekādu palīdzību nesaņemam. Būtu tikai taisnīgi, ja mums atmaksātu kaut daļu no mājā veikto darbu vērtības”. Acīmredzot REA skandalozā revīzija arī bija atbilde uz šo vēstuli.

Cilvēkiem ir grūti saprast ierēdņu saceltās jezgas jēgu. Pieļausim, ka viņu izraudzītais materiāls – keramiskā krāsa – patiešām nav ideāls. Kāpēc tas kļūst zināms tikai tagad? Kāpēc valsts pieļauj tādu materiālu ievešanu un lietošanu? Kā vienmēr: varas iestādes kaut ko palaidušas garām, bet cieš no tā iedzīvotāji.