Kaimiņš negrib izvākties no šķūnīša pagrabā!

Lai apstiprinātu mājas koplietošanas telpu lietošanas noteikumus, ir nepieciešama visu – 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišana

“Mēs dzīvojam Maskavas ielā 431, kāpņu telpā atrodas 10 dzīvokļu īpašumi, un atbilstoši tiem, arī 10 nodalījumi pagrabā – pa vienam katram dzīvoklim. 2006. gada es paziņam J. atļāvu izmantot savu pagraba nodalījumu. Tajā laikā šis cilvēks dzīvoja mūsu mājā, tikai citā kāpņu telpā. Šobrīd viņš no dzīvokļa ir izlikts un dzīvo pavisam citā adresē. Tātad viņu vairs ar mūsu māju nekas nesaista un viņš ne par ko nemaksā.

Šā gada maijā es J. palūdzu atbrīvot manu pagraba nodalījumu, bet viņš kategoriski atteicās – sarīkoja milzu skandālu un pat draudēja man un manam īpašumam. Nu esmu nonākusi pasakā par zaķi un lapsu, tikai nelaimīgā zaķa lomā, ko viltīgā lapsa izdzīvoja no paša alas.

Policija man palīdzēt atteicās. Sakiet, lūdzu, kā lai atgūstu savu daļu no mājas koplietošanas telpas un tiesības izmantot savu mājas pagraba nodalījumu?”

Larisa

– Pēc vēstulē rakstītā ir skaidrs, ka minētais J. šķūnīti pagrabā ir aizņēmis nelikumīgi, – saka Ingrīda Mutjanko.

Taču pēc tam, kad ar avīzes starpniecību saņemtā vēstule bija nodota mājas apsaimniekotājam, izrādījās – mājā dzīvo piecas Larisas, bet vēstules autore nebija norādījusi dzīvokļa numuru, tādēļ situāciju pārbaudīt uz vietas neizdevās.

– Mums atliek vien iespēja teorētiski izskaidrot, kādas tiesības ir iedzīvotājiem, kuri nespēj “sadalīt” pagraba nodalījumus?

– Katram dzīvokļa īpašniekam pieder kopīpašuma domājamās daļas, tas nozīmē arī zeme, jumts, bēniņi, kāpņu telpa, inženierkomnikācijas, pagrabs. Tas nozīmē, mājas pagrabs vienādās daļās pieder kā Larisai, tā viņas kaimiņiem un neviens nav tiesīgs uzstāt, ka ir konkrētu kvadrātmetru īpašnieks.

– Skaidrs, tātad šie kvadrātmetri Larisai pieder kā domājamās daļas, bet nav nodalīti kā konkrēts šķūnītis. Ko tas maina?

– Lai noteiktu, kurš no kaimiņiem drīkst lietot konkrētu nodalījumu, mājas dzīvokļu īpašniekiem ir jānoslēdz savstarpējs līgums par mājas koplietošanas telpu izmantošanu. Šajā līgumā precīzi norāda mājas pagraba nodalījumus un to izmantotājus. Kā saprotams, mājā Maskavas ielā šāda līguma nav, un droši varam apgalvot, ka tāda pati situācija ir lielākajā vairumā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

– Kā iedzīvotājiem rīkoties?

– Šajā gadījumā tiek pieņemts, ka dzīvokļa īpašnieks nodalījumu pagrabā izmanto uz mutvārdu vienošanās pamata. Patiesībā Larisai vispār nebija tiesības savu pagraba nodalījumu ļaut izmantot kaimiņam bez pārējo mājas iedzīvotāju piekrišanas.

– Labi, kaut arī ne gluži pareizi tas notika, tikai cilvēks, kurš vairs mājā nedzīvo, tātad, nekādi vairs nav ar to saistīts, kategoriski atsakās izvākties no pagraba...

– Šādā veidā minētais J. pārkāpj likumu, jo pēc izlikšanas no dzīvokļa ir zaudējis jebkādas tiesības izmantot mājas koplietošanas telpas.

– Kā rīkoties Larisai, ja pat policija atsakās izlikt J. no šķūnīša?

– Policija rīkojās loģiski, jo pati Larisa taču nevar pierādīt savas tiesības uz konkrēto pagraba nodalījumu. Vēstules autorei nekas cits neatliek, kā sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci, kurā tiek noslēgts līgums par koplietošanas telpu izmantošanu un Larisa nostiprina savas tiesības uz konkrēto nodalījumu. Pēc tam ar līgumu un sapulces protokolu, kur redzams balsojums, viņai jāvēršas policijā ar iesniegumu par nelikumīgā iebrucēja izlikšanu.

– Cik dzīvokļu īpašniekiem ir jānobalso par līgumu par koplietošanas telpu izmantošanu?

– Šāda līguma noteikumus ar savu balsi ir jāapstiprina visiem – 100% mājas dzīvokļu īpašniekiem. Liekas, tas ir neiespējams uzdevums, bet man ir zināmas vairākas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieki ir savākuši nepieciešamo balsu skaitu un noslēguši līgumu par bēniņu un pagrabu izmantošanu.

– Vai tas nozīmē arī to, ka iznomāt koplietošanas telpas komercdarbībai arī ir atļauts tikai ar 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu?

– Tieši tā. Bez 100% visu īpašnieku piekrišanas ir aizliegts iznomāt, pārdot vai nodot lietošanā bez atlīdzības kā mājas koplietošanas telpas, tā arī mājai piederošo zemi.