Meita dzīvoklī dzīvo, bet maksāt atsakās

“Pēc šķiršanās no vīra, mana meita atgriezās mājās, kur ir deklarēta, taču atsakās maksāt savu komunālo pakalpojumu maksas daļu, atrunājoties ar to, ka viņai tas nav jādara. Turklāt pie viņas jau no rīta ierodas viesis un nedodas prom līdz vakaram. Lūdzu, dodiet padomu, kā tikt galā ar komunālajiem maksājumiem un nepiederošo personu, kas uzturas dzīvoklī?”

Uz jautājumu atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko.

– No jautājuma nav īsti saprotams, vai dzīvoklis ir vēstules autores īpašums vai arī ģimene to lieto uz īres līguma pamata. Ja dzīvoklis ir sievietes īpašums, tad jautājumu par rēķinu apmaksu ģimenes locekļiem ir jāatrisina savā starpā. Atbildīgs par laicīgi neapmaksātiem rēķiniem pārvaldnieka priekšā būs dzīvokļa īpašnieks.

Lasīt tālāk...

Vai īpašnieku drīkst izlikt no privatizēta dzīvokļa?

Piedzenot parādus, izņēmumu nav – attieksme ir vienādi barga kā pret ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret pensionāriem un invalīdiem.

Diemžēl šādos sevi mierinošos maldos dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, viņi ir pārliecināti, ka saimnieku no privatizēta dzīvokļa izlikt nedrīkst. Citi uzskata, ka par parādiem aiz paša dzīvokļa durvīm nenonāks ģimene, ja tajā aug mazgadīgi bērni, kā arī saudzīgāk izrīkosies ar pensionāriem vai invalīdiem. Bet īstenība ir vienkārša un skarba: nevienā likumā nav paredzēti izņēmumi atsevišķām parādnieku grupām. Likums pasaka tieši un skaidri – par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, bet, ja cilvēks ir kļuvis par parādnieku, jārēķinās, ka var zaudēt arī dzīvokli.

Par to, kāda ir Latvijā pastāvošā kārtība parādnieku aizsardzībai, stāsta mūsu konsultants – jurists Aleksandrs Aleksejenko.

Lasīt tālāk...

Mana pieredze, darbojoties dzīvokļu īpašnieku biedrībā

“Vēlos pastāstīt par dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB), kura nodibināta mājā Viestura prospektā 81, Rīgā. SIA ”Dekomet” šajā mājā ir 700 kvadrātmetru lielas neapdzīvojamās telpas īpašnieks. Piebildīšu, ka tā ir viena trešdaļa no dzīvojamās mājas kopējās platības. Par īpašnieku kļuvu pirms pusotra gada un uzreiz sāku aktīvi darboties DzĪB, jo mani uzaicināja kļūt par biedrības biedru. Aizpildīju anketu un jau pirmajā biedrības sapulcē tiku ievēlēts valdē. Kopā ar otru valdes locekli – dzīvokļa īpašnieku no blakus kāpņu telpas – sākām aktīvi darboties un vairākas reizes valdei ierosinājām skatīt jautājumu par pārvaldnieka maiņu. Pēc kāda laika kļuva skaidrs, ka divi valdes locekļi vēlas mainīt apsaimniekotāju, bet pārējie divi neko mainīt nevēlas. Personīgi mans viedoklis bija tāds, ka nekustamais īpašums biedrībai jāapsaimnieko pašai, bet maniem oponentiem šķita, ka tas ir pārāk riskanti. Sagatavoju visu informāciju par iespējamiem izdevumiem, kādi rastos, pārņemot māju savā pārvaldīšanā, darīju to zināmu valdei un visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šajā laikā mājā tika sasaukta jauna biedrības biedru sapulce, kurā noskaidrojās, ka iepriekšējās sapulces protokols, kurš apstiprināja manu ievēlēšanu valdē, ir pārāk vēlu sagatavots, tādēļ zaudējis spēku. Tā nu sanāca, ka valdē palika divi locekļi, vecās kārtības piekritēji.

Lasīt tālāk...

Cik balsis jāsavāc, lai pie mājas uzstādītu ceļa zīmi?

“Mūsu māja atrodas uz divu īpašnieku zemes – daļa pieder privātpersonai, daļa pašvaldības īpašums. Sakiet, cik balsis mums jāsavāc, lai pagalmā uzstādītu ceļa zīmi, kas atļautu tur turēt tikai tās mašīnas, kas pieder mājas iedzīvotājiem? Zemju īpašnieki savu atļauju mums jau ir devuši.” Agnese

Uz jautājumu atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.

– Šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki pirmo darbu jau ir padarījuši – saņēmuši atļauju no zemes īpašnieka (kas ir obligāts nosacījums, ja māja atrodas uz trešai personai piederošas zemes). Tālākai notikumu attīstībai iespējami divi scenāriji, kas atkarīgi no zīmes uzstādīšanas mērķa:

Lasīt tālāk...

Kā pareizi aizstiklot balkonu?

“Mans jautājums saistīts ar balkonu un lodžiju aizstiklošanu. 2014. gada 2. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi, kuros noteikts, ka lodžiju aizstiklošanu drīkst veikt tikai pēc arhitekta sagatavotas vienotas skices visai mājai, kas saskaņota Būvvaldē. Cik saprotams, šie noteikumi tika pieņemti, lai saglabātu kaut cik vienotu pilsētas vizuālo tēlu, jo līdz šim valdīja džungļu likumi un katrs stikloja, kā mācēja un varēja atļauties. Patlaban katrai atsevišķai mājai ir savs vienotais projekts.

Jautājums – vai šie noteikumi attiecas arī uz bezrāmju stiklojumu? Šis modernais stiklošanas paņēmiens nodrošina pilnīgu caurspīdību, bez vertikālā dalījuma, tādēļ konstrukcija nespēj izkropļot fasādes risinājumu, jo ir praktiski neredzama. Tāpat ar bezrāmju stiklojuma palīdzību balkonu vai lodžiju nevar pievienot dzīvoklim, jo tas ir tā sauktais ”aukstais paņēmiens” bez siltināšanas elementu izmantošanas. Ja reiz bezrāmja stiklojumam saskaņošana ir nepieciešama, tad tas varētu attiekties uz lodžiju īpašniekiem? Bet balkonu īpašniekiem ir jāsaskaņo visas fasādes vienkāršotās renovācijas projekts?”

Lasīt tālāk...

Kaimiņi kāpņu telpā glabā savas grabažas!

“Kā man rīkoties, ja augšējā stāva kaimiņi kāpņu telpu ir aizkrāvuši ar savām mēbelēm un citiem hlamiem, un visam piedevām – kāpņu telpas durvis arī aizslēdz, kaut arī es tam kategoriski iebilstu? Cik man ir zināms, kāpņu telpu nav atļauts izmantot personīgām vajadzībām, kur nu vēl turēt to aizslēgtu, jo tas ir pretrunā ugunsdrošības noteikumiem.” Autore – anonīma

Lasīt tālāk...