Mantojums pārvēršas traģēdijā!

Kā rīkoties, ja pēc īpašnieka nāves dzīvokli jādala starp atraitni un bērniem no pirmās laulības?

Gaļina Griščenko pēc laulātā drauga Borisa nāves abu kopējā dzīvoklī vairs nejūtas kā mājās. Uz īpašumu pretendē vairāki mirušā mantinieki, turklāt ne bērni, bet mazbērni pieprasa, lai īpašums tiktu pārdots. “Taču dzīvokli mēs privatizējām arī par manu naudu! – šodien skumst Gaļina, – kā gan ir sanācis, ka vecumā man jāpaliek uz ielas?”

Neparedzami dzīves līkloči

Kad bērni ir pieauguši, cilvēki bieži izšķiras un nodibina jaunas ģimenes – apprecas otrreiz. Pēc tam viņi iegādājas īpašumu, taču aiz nezināšanas nenoformē dokumentus tā, lai atraitnis vai atraitne varētu mierīgi saglabāt dzīvokli vai māju, kā saka, “līdz savu dienu beigām šinī pasaulē”. Šāds liktenis ir arī piemeklējis Gaļinu Griščenko.

– Borisu es sastapu, kad no kolhoza pārcēlos uz Rīgu. Tad es strādāju par konduktori sabiedriskajā transportā, bet viņš bija vientuļš cilvēks. Vienu dienu viņš vienkārši pienāca pie manis transportā un, variet uzskatīt, – vairs neaizgāja līdz savas dzīves beigām. Tā reizēm notiek... – stāsta Gaļina.

Borisa pirmā sieva bija mirusi jau 1996. gadā un viņš dzīvoja trīsistabu dzīvoklī kopā ar vecāko dēlu. Taču saimniecība katrai ģimenei bija sava, pat ēda viņi atsevišķi. Jaunākais dēls tajā laikā apprecējās un pārcēlās dzīvot pie sievas.

Ģimenes galva uzstāja, ka dzīvoklis ir jāmaina, un nolēmām, ka mums pietiks ar vienistabas dzīvokli Purvciema ielā, Rīgā. – stāsta Gaļina. – Dēliem tēvs katram iedeva 3000 latus, ko saņēma kā kompensāciju no maiņas. Turklāt vēl pārrakstīja savu mantoto zemes daļu, kas bija viņa īpašumā no pirmās sievas. Jauniegūto dzīvokli Purvciema ielā Griščenko laulātais pāris privatizēja 2000. gadā, turklāt uzreiz nolēma īpašumu noformēt uz Borisa vārda. Tā kā vīrietim vairs nebija ne privatizācijas sertifikātu, ne arī regulāru ienākumu (par ko liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtā izziņa), tad privatizācijai nepieciešamos sertifikātus laulātie pirka par kopējiem līdzekļiem. – Mums nebija pieņemts ģimenes budžetu kaut kā īpaši sadalīt, – atceras atraitne. Tā viņi dzīvoja līdz Borisa pēdējai dienai –
2015. gada 9. septembrim.

Cīņa par īpašumu

Īpašuma dalīšana sākās gandrīz tūlīt pēc bērēm. Tajā laikā Borisa vecākais dēls arī jau bija nomiris, tādēļ viņa daļu mantoja mazdēli – katrs jauneklis saņēma 1/6 daļu dzīvokļa. Jaunākais dēls līdz šim laikam nav noformējis savu likumisko (1/3) mantojuma daļu, jo ir iedzīvojies lielos parādos un baidās no zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, – stāsta Jeļena.

Atraitne arī ir mantojusi 1/3 daļu dzīvokļa, lai gan uzskata, ka tas nav taisnīgi – dzīvoklis taču bija kopīgs! Tikai Gaļinu tik ļoti neuztrauc, kurš kā īpašnieks ir nostiprināts Zemesgrāmatā, bet gan tas, ka viņai var liegt dzīvokli lietot. Pārējie mantinieki uzstāj, ka dzīvoklis ir jāpārdod.

– Tādā gadījumā es saņemšu 1/3 daļu no naudas, kas iegūta pārdodot, – saprot Gaļina, – ar to nepietiks, lai nopirktu istabiņu skapja izmēros... Kur gan lai es eju?

Piedevām pašlaik Gaļina no namu pārvaldes saņem rēķinus, kur maksātāji skaitās visi četri līdzīpašnieki: viņa, abi mazdēli, un, lai cik sāpīgi to nebūtu redzēt katru mēnesi, arī nelaiķis – Boriss (izrādās aizgājējam joprojām pieder tā dzīvokļa daļa, kuru nav noformējis jaunākais dēls). Un samaksāt visu nākas Gaļinai. Cik tas ir taisnīgi? Atraitnei neviens neatbild.

Kļūdas rodas no nezināšanas

Komentē jurists Aleksandrs Kvedars (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.):

Jautājumi, kas izriet no Gaļinas stāsta: 1. Vai šobrīd, apmēram gadu pēc dzīvokļa īpašnieka nāves, atraitnei ir tiesības prasīt mantojuma lietas pārskatīšanu? 2. Vai var pierādīt, ka dzīvoklis, ko Boriss ieguva pirms laulībām, bet kuru privatizēja laulības laikā, bija kopīpašums? 3. Kurā mirklī un ar kādiem paņēmieniem atraitnis vai atraitne var pieprasīt dalīt īpašumu, lai no sākuma iegūtu 1/2 īpašuma un pēc tam vēl proporcionālo daļu no mantojamās daļas (kas palikusi no mirušā laulātā)? Mazdēli savas īpašuma daļas jau ir nostiprinājuši Zemesgrāmatā.

– Brīdī, kad mirušā laulātā īpašums jau sadalīts un izieti visi tā noformēšanas etapi, konkrēti: atraitne notāram ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, izteikusi gribu pieņemt mantojumu, saņēmusi mantojuma apliecību, un, neizsakot savus iebildumus, nostiprinājusi mantoto daļu uz sava vārda Zemesgrāmatā, – pārskatīt mantojuma lietu vairs nav iespējams.

Tajā pat laikā lasītājiem ir vērts ielāgot, ka īpašums, kurš iegādāts laulības laikā, bez mazākām šaubām ir abu laulāto kopīpašums. Gadījumos, kad īpašums ir nopirkts par abu laulāto līdzekļiem, dalot mantojumu pārdzīvojušais laulātais var iesniegt notāram iesniegumu ar lūgumu izdalīt viņa laulātā daļu – šajā gadījumā pusi no dzīvokļa. Ja laulātais ir izdalījis savu laulātā daļu, viņš tik un tā vēl saņem daļu no atlikušās puses kā mantojumu. Šādā gadījumā Gaļina varēja kļūt par lielākās dzīvokļa daļas īpašnieci.

Izdalīt laulātā daļu nav tik vienkārši – ir nepieciešams ar dokumentiem pierādīt, ka pārdzīvojušais laulātais ir piedalījies īpašuma iegādē. Piemēram, veicis naudas pārskaitījumus, konkrētā īpašuma privatizēšanā norēķinājies ar saviem privatizācijas sertifikātiem. Ļoti svarīgi ir saglabāt visus pierādījumiem izmantojamos dokumentus.

Minēto iesniegumu pārdzīvojušais laulātais iesniedz tikko ir atvērta mantojuma lieta. Parasti notārs, patstāvīgi iepazinies ar visiem iesniegtajiem dokumentiem, piedāvā laulātajam uzrakstīt šādu iesniegumu. Jāatzīmē, ka notārs laulātā daļu var izdalīt tikai tad, ja pārējie mantinieki tam neiebilst. Ja kaut viens no neatvairāmajiem mantiniekiem iebilst, tad pārdzīvojušam laulātajam ir tiesības vērsties tiesā un aizstāvēt savas tiesības.

Borisa jaunākais dēls nevēlas mantot sev pienākošos 1/3 no tēva dzīvokļa. Vai šādā gadījumā to var mantot viņa dēls – mirušā cilvēka mazdēls?

– Nē, saskaņā ar likumā noteikto, kamēr ir dzīvi neatvairāmie mantinieki, pārējiem mantot nav tiesību. Piemēram, tēvs pēc savas nāves bērniem ir atstājis dzīvokli. Viņam bija divi dēli un katram dēlam vēl pa dēlam. Viens dēls notāram iesniedza iesniegumu par mantojuma pieņemšanu. Otrs dēls personisku iemeslu dēļ to darīt nevēlējās. Tādā gadījumā dzīvoklis palika dēlam, kurš mantojumu pieņēma. Tā likumā ir noteikts – mantojumam var pieteikties, vai arī nepieteikties vispār.

Kas notiks ar to trešdaļu īpašuma, uz kuru tiesības ir jaunākajam dēlam, bet uz kuru šobrīd neviens nav pieteicies (ja vien tuvākajā laikā jaunākais dēls nepieteiksies uz savu mantojuma daļu)?

– Cik var spriest pēc stāstītā, visi pieteikšanās termiņi jau sen ir izbeigušies, tādēļ šī dzīvokļa daļa tiks proporcionāli sadalīta starp tiem mantiniekiem, kas pieņēma mantojumu. Šajā gadījumā, ja reiz Boriss netika atstājis testamentu, mantošana notiks likumiskā kārtībā: trešdaļa dzīvokļa sadalīsies starp Gaļinu un abiem Borisa mazdēliem.

Kuram ir jāmaksā rēķini par kopīpašumā esošu dzīvokli, ja to izmanto tikai atraitne? Kā lai panāk rēķinu sadalīšanu?

– Par dzīvokļa rēķinu un parādu apmaksu atbild tā īpašnieks nevis lietotājs. Ja dzīvoklim ir vairāki īpašnieki, tad katram no viņiem ir pienākums norēķināties par īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem proporcionāli īpašumā esošajai daļai. Gaļinai ir jādodas uz namu pārvaldi, jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un jālūdz rēķina sadalīšana.

Ko darīt, ja 1/6 daļas mantinieks uzstāj uz īpašuma pārdošanu? Kāda procedūra nepieciešama šādai pārdošanai? Kā Gaļina var aizstāvēt savas tiesības?

– Likumā ir noteikts, ka manta, kurai ir vairāki īpašnieki, ir kopīpašums. Līdzīpašnieki ir vienlīdzīgi cits pret citu, neatkarīgi no viņa daļas lieluma. Tāpat, pēc likuma, neviens no kopīpašniekiem nav spiests palikt kopīpašumā. Tādēļ katrs īpašnieks var uzstāt uz īpašuma pārdošanu kopā. Taču ir daži varianti, ko darīt šādā situācijā:

■ 1/6 daļas īpašnieks, kurš vēlas naudu, un nevēlas saglabāt īpašuma daļu var piedāvāt jebkuram citam īpašniekam izpirkt šo viņa daļu;

■ 1/6 daļas īpašnieks vēlas iegūt visu īpašumu un piedāvā visiem pārējiem izpirkt viņu daļas;

■ visi līdzīpašnieki norunā dzīvokli pārdot un iegūto naudu sadalīt proporcionāli daļu lielumam;

■ dzīvoklis tiek pārdots piespiedu izsolē pēc tiesas rīkojuma (ja līdzīpašniekiem nav izdevies ne par ko vienoties). Jāuzsver, ka šis ir sliktākais no risinājumiem finansiālā ieguvuma aspektā.

Gaļinu tiešā veidā nomierināt nav iespējams, jo likums noteic, ka pat vismazākās daļas īpašniekam ir tiesības dzīvokli pārdot, ja viņš to vēlas.

Kā rīkoties laulātajiem (ja dzīvoklis ir privatizēts un noformēts uz viena no viņiem), lai īpašnieka nāves gadījumā otrs laulātais nepaliktu uz ielas?

– Ja dzīvoklis Zemesgrāmatā ir nostiprināts uz viena laulātā vārda, bet iegādāts laulības laikā, tad jebkurā gadījumā tas ir kopīpašums. Pārdzīvojušais laulātais manto savu daļu – pusi dzīvokļa.

Daudz variantu sevis pasargāšanai pārdzīvojušajam laulātajam nav. Ja mirušais ir atstājis testamentu, kur savu daļu novēl sievai (vai vīram), tad neatvairāmajiem mantiniekiem – bērniem – daļa samazinās uz pusi. Gaļina varēja vienoties par šo daļu izpirkšanu un kļūt par vienīgo dzīvokļu īpašnieci un atrisināt situāciju ar vismazākajiem zaudējumiem. Mirušajam bija arī iespēja dzīvokli pārrakstīt sievai, noslēdzot ar viņu dāvinājuma līgumu. Taču kā pirmajā, tā otrajā gadījumā neatvairāmajiem mantiniekiem ir tiesības uz savu daļu.

Neatvairāmo mantinieku no mantojuma var atturēt, mantojumā norādot iemeslu, piemēram, dēlam var atņemt mantojumu, ja viņam ir izlaidīgs dzīvesveids, viņš slikti izturējies pret vecākiem. Šiem iemesliem ir jābūt patiesiem, iespējas robežās pierādītiem. Šādā situācijā neatvairāmajam mantiniekam, kuru testamentā ir atstājuši bez mantojuma, ir tiesības vērsties tiesā un pierādīt savas tiesības.

Vai ir iespējams vēl dzīves laikā ar laulāto noslēgt uzturlīgumu, lai neatvairāmie mantinieki pēc īpašnieka nāves nevarētu dalīt vai mēģināt pārdot mantojumu?

– Ar laulāto ir iespējams noslēgt uzturlīgumu. Šāds līgums paredz, ka cilvēks, kurš tiek uzturēts, personai, kura to dara, atlīdzina ar naudu, vai arī ar savu īpašumu. Šāda atlīdzība ir kompensācija par uzturēšanu un apkopšanu. Ja nomirst cilvēks, kurš bijis kopējs, tad viņa pienākumus pārņem tā mantinieki, kuri pieņēmuši mantojumu. Piemēram, ja Gaļina būtu noslēgusi ar vīru uzturlīgumu un būtu to kopusi, tad pēc vīra nāves Gaļina saņemtu īpašumā uz Borisa vārda reģistrēto dzīvokli. Šādā gadījumā viņa saglabātu dzīvesvietu, bet vienalga neizvairītos no mantinieku tiesībām prasīt kompensāciju naudas izteiksmē. Gaļinai mantiniekiem nāktos izmaksāt viņu daļu naudā. Ja viņai tas nebūtu iespējams, mantinieki varētu viņu sūdzēt tiesā un dzīvokli pārdot.

Kā redzams no šiem piemēriem, nekustamā īpašuma sadalīšana pēc īpašnieka nāves ir ļoti sarežģīts process, tādēļ ieteikums laulātajiem vēl dzīves laikā par to nopietni padomāt. Lai nepieļautu kļūdas, kādas redzējām šajā dzīvesstāstā, ieteicams apmeklēt notāru vai juristu, kurš ir kompetents savā jomā un var sniegt profesionālu konsultāciju.