Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kā pareizi aizstiklot balkonu?

“Mans jautājums saistīts ar balkonu un lodžiju aizstiklošanu. 2014. gada 2. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi, kuros noteikts, ka lodžiju aizstiklošanu drīkst veikt tikai pēc arhitekta sagatavotas vienotas skices visai mājai, kas saskaņota Būvvaldē. Cik saprotams, šie noteikumi tika pieņemti, lai saglabātu kaut cik vienotu pilsētas vizuālo tēlu, jo līdz šim valdīja džungļu likumi un katrs stikloja, kā mācēja un varēja atļauties. Patlaban katrai atsevišķai mājai ir savs vienotais projekts.

Jautājums – vai šie noteikumi attiecas arī uz bezrāmju stiklojumu? Šis modernais stiklošanas paņēmiens nodrošina pilnīgu caurspīdību, bez vertikālā dalījuma, tādēļ konstrukcija nespēj izkropļot fasādes risinājumu, jo ir praktiski neredzama. Tāpat ar bezrāmju stiklojuma palīdzību balkonu vai lodžiju nevar pievienot dzīvoklim, jo tas ir tā sauktais ”aukstais paņēmiens” bez siltināšanas elementu izmantošanas. Ja reiz bezrāmja stiklojumam saskaņošana ir nepieciešama, tad tas varētu attiekties uz lodžiju īpašniekiem? Bet balkonu īpašniekiem ir jāsaskaņo visas fasādes vienkāršotās renovācijas projekts?”

Lasīt tālāk...

Vai īpašnieku drīkst izlikt no privatizēta dzīvokļa?

Piedzenot parādus, izņēmumu nav – attieksme ir vienādi barga kā pret ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret pensionāriem un invalīdiem.

Diemžēl šādos sevi mierinošos maldos dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, viņi ir pārliecināti, ka saimnieku no privatizēta dzīvokļa izlikt nedrīkst. Citi uzskata, ka par parādiem aiz paša dzīvokļa durvīm nenonāks ģimene, ja tajā aug mazgadīgi bērni, kā arī saudzīgāk izrīkosies ar pensionāriem vai invalīdiem. Bet īstenība ir vienkārša un skarba: nevienā likumā nav paredzēti izņēmumi atsevišķām parādnieku grupām. Likums pasaka tieši un skaidri – par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, bet, ja cilvēks ir kļuvis par parādnieku, jārēķinās, ka var zaudēt arī dzīvokli.

Par to, kāda ir Latvijā pastāvošā kārtība parādnieku aizsardzībai, stāsta mūsu konsultants – jurists Aleksandrs Aleksejenko.

Lasīt tālāk...

Kurš atbild par kanalizācijas aku pagalmā?

“Mūsu mājas pagalmā regulāri apkārt kanalizācijas akai ielūzt asfalts, jo ūdens izskalo grunti. Gribētu uzzināt, kura organizācija ir atbildīga par remontdarbu veikšanu vai varbūt pat kanalizācijas akas nomaiņu? Par kādiem līdzekļiem šādi darbi tiek izpildīti?” Gaļina

Lasīt tālāk...

Cik balsis jāsavāc, lai pie mājas uzstādītu ceļa zīmi?

“Mūsu māja atrodas uz divu īpašnieku zemes – daļa pieder privātpersonai, daļa pašvaldības īpašums. Sakiet, cik balsis mums jāsavāc, lai pagalmā uzstādītu ceļa zīmi, kas atļautu tur turēt tikai tās mašīnas, kas pieder mājas iedzīvotājiem? Zemju īpašnieki savu atļauju mums jau ir devuši.” Agnese

Uz jautājumu atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.

– Šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki pirmo darbu jau ir padarījuši – saņēmuši atļauju no zemes īpašnieka (kas ir obligāts nosacījums, ja māja atrodas uz trešai personai piederošas zemes). Tālākai notikumu attīstībai iespējami divi scenāriji, kas atkarīgi no zīmes uzstādīšanas mērķa:

Lasīt tālāk...

Kādēļ īrniekiem jāmaksā vairāk nekā dzīvokļu īpašniekiem?

“Mēs dzīvojam Čiekurkalna 3. šķērslīnijā, Rīgā un mūsu māja ir avārijas stāvoklī. Pēc dzīvokļu īpašnieku lēmuma tika uzsākta līdzekļu krāšana remontam. Kopumā mājā ir 30 dzīvokļi, no kuriem 7 ir neprivatizēti. Tad, lūk, kamēr privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā 2,50 eiro par vienu dzīvokļa kvadrātmetru, tad mums, pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, spiež maksāt 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Turklāt mēs nemaz nevaram atteikties no maksāšanas, jo esam dzīvokļu rindā un baidāmies, ka Mājokļu un vides departaments mums atteiks dzīvošanai piemērota dzīvokļa ierādīšanu, ja redzēs, ka esam parādnieki par iepriekšējo dzīvokli. Kā risināt problēmu?” Inese

Uz jautājumu atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.

Lasīt tālāk...

Kaimiņi kāpņu telpā glabā savas grabažas!

“Kā man rīkoties, ja augšējā stāva kaimiņi kāpņu telpu ir aizkrāvuši ar savām mēbelēm un citiem hlamiem, un visam piedevām – kāpņu telpas durvis arī aizslēdz, kaut arī es tam kategoriski iebilstu? Cik man ir zināms, kāpņu telpu nav atļauts izmantot personīgām vajadzībām, kur nu vēl turēt to aizslēgtu, jo tas ir pretrunā ugunsdrošības noteikumiem.” Autore – anonīma

Lasīt tālāk...

Kas var pierādīt, ka balkons ir bīstams?

“Es nesen iegādājos dzīvokli Salaspils ielā 18/4, Rīgā un gandrīz momentā izsaucu apsaimniekotāja – Rīgas namu pārvaldnieks – komisiju balkona apsekošanai. Mans jauniegūtais dzīvoklis atrodas piektajā stāvā, bet balkona metāla konstrukcijas ir bojātas, betona gabali krīt nost. 6. oktobrī apsaimniekotāja pārstāvis, kurš veica apsekošanu, mani brīdināja, ka ir nepieciešami metināšanas darbi, par ko viņš informēšot savu priekšniecību. Taču ko jūs domājat? 7. oktobrī es no apsaimniekotāja saņēmu rakstveida atbildi, kurā bija sacīts, ka balkona konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī. Ko man tagad darīt un kur meklēt palīdzību?

Tāpat šajā mājā, pēc santehniķa sacītā, ir bojāta karstā ūdens cirkulēšanas sistēma, kādēļ no krāna tek “vasaras” ūdentiņš. Man ir četrgadīga meitiņa, kuru es nevaru mazgāt tādas temperatūras ūdenī, jo viņa katru gadu slimo ar bronhītu un plaušu karsoni.” Oksana

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!