Kādēļ īrniekiem jāmaksā vairāk nekā dzīvokļu īpašniekiem?

“Mēs dzīvojam Čiekurkalna 3. šķērslīnijā, Rīgā un mūsu māja ir avārijas stāvoklī. Pēc dzīvokļu īpašnieku lēmuma tika uzsākta līdzekļu krāšana remontam. Kopumā mājā ir 30 dzīvokļi, no kuriem 7 ir neprivatizēti. Tad, lūk, kamēr privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā 2,50 eiro par vienu dzīvokļa kvadrātmetru, tad mums, pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, spiež maksāt 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Turklāt mēs nemaz nevaram atteikties no maksāšanas, jo esam dzīvokļu rindā un baidāmies, ka Mājokļu un vides departaments mums atteiks dzīvošanai piemērota dzīvokļa ierādīšanu, ja redzēs, ka esam parādnieki par iepriekšējo dzīvokli. Kā risināt problēmu?” Inese

Uz jautājumu atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.

Lasīt tālāk...

Kā mājās ieviest iekšējās kārtības noteikumus?

“Dzīvoju daudzstāvu mājā. Par nelaimi mani augšstāva kaimiņi iecienījuši smēķēt kāpņu telpā, turklāt regulāri atstāt atvērtu kāpņu telpas logu. Daudzi kaimiņi cieš no caurvēja un ir bijuši gadījumi, kad baidoties no saaukstēšanās, vienās čībiņās skrien kāpņu telpā aizvērt nelaimīgo logu. Kā sodīt šādus kaimiņus, kas nerēķinās ar iedzīvotāju vairākuma viedokli? Kā ieviest mājas iekšējās kārtības noteikumus, kuri būtu saistoši visiem?”

Lasīt tālāk...

Kas var pierādīt, ka balkons ir bīstams?

“Es nesen iegādājos dzīvokli Salaspils ielā 18/4, Rīgā un gandrīz momentā izsaucu apsaimniekotāja – Rīgas namu pārvaldnieks – komisiju balkona apsekošanai. Mans jauniegūtais dzīvoklis atrodas piektajā stāvā, bet balkona metāla konstrukcijas ir bojātas, betona gabali krīt nost. 6. oktobrī apsaimniekotāja pārstāvis, kurš veica apsekošanu, mani brīdināja, ka ir nepieciešami metināšanas darbi, par ko viņš informēšot savu priekšniecību. Taču ko jūs domājat? 7. oktobrī es no apsaimniekotāja saņēmu rakstveida atbildi, kurā bija sacīts, ka balkona konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī. Ko man tagad darīt un kur meklēt palīdzību?

Tāpat šajā mājā, pēc santehniķa sacītā, ir bojāta karstā ūdens cirkulēšanas sistēma, kādēļ no krāna tek “vasaras” ūdentiņš. Man ir četrgadīga meitiņa, kuru es nevaru mazgāt tādas temperatūras ūdenī, jo viņa katru gadu slimo ar bronhītu un plaušu karsoni.” Oksana

Lasīt tālāk...

Skaitītāju verifikācijas termiņus mainīt nedrīkst

“Mūsu mājā īpašuma apsaimniekošanai ir nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Sakiet lūdzu, vai mēs drīkstam savā mājā izmainīt ūdens skaitītāju verifikācijas termiņu un noteikt pārbaudi, piemēram, reizi sešos gados? Vai arī mums jāvadās pēc vispārīgajiem noteikumiem, kas noteic pārbaudes termiņu vienu reizi četros gados?”

Lasīt tālāk...

Kādas ir iedzīvotāju tiesības?

Atbildes uz oktobrī saņemtajiem jautājumiem par komunālajām problēmām! Gaidām atkal jaunas vēstules

Cienījamie lasītāji, šī avīze veidojas no jūsu piedzīvotajiem notikumiem, uzkrātās pieredzes, izstāstītajiem piemēriem, jā, un arī no uzdotajiem jautājumiem! Jūs interesē tik atšķirīgas lietas, piemēram, kā izpirkt trešai personai piederošu zemi zem mājas vai arī, kā labiekārtot koplietošanas autostāvvietu pie mājas? Kādus pienākumus jāpilda sētniekam, vai iedzīvotājiem ir izdevīgi šķirot atkritumus, vai ir vērts mainīt apsaimniekotāju un kā pārliecināties par piestādītā komunālo pakalpojumu rēķina precizitāti? Tik daudzveidīgi ir jūsu ik mēnesi iesūtītie jautājumi, uz kuriem mēs neatlaidīgi meklējam un atrodam atbildes.

Nesen saņemam komplimentus Rīgas domē.

– Avīze “Darīsim kopā?”, protams, mēs to lasām, bet tīmekļa vietne: www.kopaa.lv ir zināma ļoti daudziem domes darbiniekiem, – pauda Nila Ušakova administrācijas pārstāve. – Patiesībā gan avīzē, gan mājas lapā atrodam informāciju, kas mums palīdz precīzāk atbildēt uz atsevišķiem apmeklētāju jautājumiem.

Lasīt tālāk...

Kā uzskaitīt patēriņu, ja mājā nav kopējais ūdens patēriņa skaitītājs?

“Esam mājas Dravnieku ielā 4, Rīgā iedzīvotāji. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmumam Rīgas ūdens bija jāveic mūsu mājas kopējā ūdens skaitītāja nomaiņa, tomēr to izdarīt nebija iespējams ūdensvada cauruļu katastrofāli sliktā stāvokļa dēļ. No tā laika mums katram tiek piestādīts rēķins pēc normatīva, tas nozīmē, pakalpojuma piegādātājs ir saskaitījis, cik mūsu mājā ir iedzīvotāju un visiem aprēķina vienādu ūdens patēriņu – 6 kubikmetrus mēnesī (tā noteikts normatīvā). Ja ģimenē ir divi cilvēki, tad, pēc Rīgas ūdens ieskata, konkrētā mājsaimniecība ir notērējusi 12 kubikmetrus, ja trīs cilvēki, tad – 18 kubikmetrus, un tā tik tālāk.

Tajā pašā laikā apsaimniekotājs turpina piestādīt rēķinus pēc individuālo (dzīvokļu) skaitītāju rādījumiem, bet šim patēriņam “piemet” visas mājas patēriņa korekciju. Tas ir neizbēgami, jo pakalpojuma piegādātājs mājā, kurā ir 100 iedzīvotāji piestāda rēķinu par 600 kubikmetriem ūdens, bet pēc individuālajiem skaitītājiem iedzīvotāji uzrāda mazāku, piemēram, tikai 350 kubikmetru patēriņu. Šo starpību apsaimniekotājs sadala uz visiem dzīvokļiem. Visvairāk cieš vientuļie iedzīvotāji: visiem taču skaidrs, ka viena cilvēka patēriņš mēnesī nevar pārsniegt 2 kubikmetrus, bet, še tev – apsaimniekotājs “piesviež” vēl 8,5 kubikmetrus korekciju!

Lasīt tālāk...