Vai pārvaldnieks pareizi aprēķina apmaksu par sadzīves atkritumu izvešanu

“Dzīvoju mājā, kurai pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs (DzĪKS), kura biedre esmu arī es. Daudzus gadus mūsu māju apsaimnieko uzņēmums. Jau labu laiku nevaru no apsaimniekotāja uzzināt, pēc kāda principa mums aprēķina maksu par atkritumu izvešanu. Manā īpašumā neviens nav deklarēts, pati arī tur nedzīvoju, neesmu izīrējusi, jo dzīvot tur nav iespējams – ir tikai pelēkā apdare. Katru gadu pašvaldībai maksāju paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli par to, ka dzīvoklī neviens nav deklarēts.

Taču rēķinos par apsaimniekošanu pārvaldnieks neņem vērā faktu, cik cilvēku dzīvoklī ir deklarēts. Aprēķinos par sadzīves atkritumu izvešanu viņš visiem dzīvokļiem ailītē deklarētās personas raksta – 1, atsaucoties uz to, ka viņam nav iespējams iegūt informāciju par deklarētajām personām. Vai pārvaldniekam ir tiesības tā rīkoties, ņemot vērā, ka mūsu mājā ir ne viens vien dzīvoklis, kuros deklarētas 2 līdz 5 personas. Kopsapulcēs nekad neapspriežam jautājumu par atkritumu izvešanas apmaksas kārtību, tā kā, cik saprotu, pārvaldnieks ir spiests ievērot Ministru kabineta noteikumus Nr. 1013. Tikai kāpēc man ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis un vēl arī par atkritumu izvešanu – pakalpojumu, kuru vispār neizmantoju?”

Lasīt tālāk...

Mana pieredze, darbojoties dzīvokļu īpašnieku biedrībā

“Vēlos pastāstīt par dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB), kura nodibināta mājā Viestura prospektā 81, Rīgā. SIA ”Dekomet” šajā mājā ir 700 kvadrātmetru lielas neapdzīvojamās telpas īpašnieks. Piebildīšu, ka tā ir viena trešdaļa no dzīvojamās mājas kopējās platības. Par īpašnieku kļuvu pirms pusotra gada un uzreiz sāku aktīvi darboties DzĪB, jo mani uzaicināja kļūt par biedrības biedru. Aizpildīju anketu un jau pirmajā biedrības sapulcē tiku ievēlēts valdē. Kopā ar otru valdes locekli – dzīvokļa īpašnieku no blakus kāpņu telpas – sākām aktīvi darboties un vairākas reizes valdei ierosinājām skatīt jautājumu par pārvaldnieka maiņu. Pēc kāda laika kļuva skaidrs, ka divi valdes locekļi vēlas mainīt apsaimniekotāju, bet pārējie divi neko mainīt nevēlas. Personīgi mans viedoklis bija tāds, ka nekustamais īpašums biedrībai jāapsaimnieko pašai, bet maniem oponentiem šķita, ka tas ir pārāk riskanti. Sagatavoju visu informāciju par iespējamiem izdevumiem, kādi rastos, pārņemot māju savā pārvaldīšanā, darīju to zināmu valdei un visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šajā laikā mājā tika sasaukta jauna biedrības biedru sapulce, kurā noskaidrojās, ka iepriekšējās sapulces protokols, kurš apstiprināja manu ievēlēšanu valdē, ir pārāk vēlu sagatavots, tādēļ zaudējis spēku. Tā nu sanāca, ka valdē palika divi locekļi, vecās kārtības piekritēji.

Lasīt tālāk...

Mājas saimnieks paaugstina īres maksu par dzīvokli!

“Vēlos noskaidrot, kāds likums pašlaik regulē denacionalizēto namu īpašnieku un šajās mājās dzīvojošo savstarpējās attiecības? Paskaidrošu: man ir sen (vēl padomju gados) noslēgts dzīvokļa īres līgums, taču nesen mājas īpašnieks atsūtīja paziņojumu par īres maksas paaugstināšanu. Kā man šādā situācijā pareizi jārīkojas?”

Uz jautājumu atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko.

– Pašlaik īres maksas noteikšanas kārtību nosaka likuma Par dzīvojamo telpu īri 13. pants: Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi. Tajos noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam vienojoties rakstveidā.

Lasīt tālāk...

Kā pareizi aizstiklot balkonu?

“Mans jautājums saistīts ar balkonu un lodžiju aizstiklošanu. 2014. gada 2. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi, kuros noteikts, ka lodžiju aizstiklošanu drīkst veikt tikai pēc arhitekta sagatavotas vienotas skices visai mājai, kas saskaņota Būvvaldē. Cik saprotams, šie noteikumi tika pieņemti, lai saglabātu kaut cik vienotu pilsētas vizuālo tēlu, jo līdz šim valdīja džungļu likumi un katrs stikloja, kā mācēja un varēja atļauties. Patlaban katrai atsevišķai mājai ir savs vienotais projekts.

Jautājums – vai šie noteikumi attiecas arī uz bezrāmju stiklojumu? Šis modernais stiklošanas paņēmiens nodrošina pilnīgu caurspīdību, bez vertikālā dalījuma, tādēļ konstrukcija nespēj izkropļot fasādes risinājumu, jo ir praktiski neredzama. Tāpat ar bezrāmju stiklojuma palīdzību balkonu vai lodžiju nevar pievienot dzīvoklim, jo tas ir tā sauktais ”aukstais paņēmiens” bez siltināšanas elementu izmantošanas. Ja reiz bezrāmja stiklojumam saskaņošana ir nepieciešama, tad tas varētu attiekties uz lodžiju īpašniekiem? Bet balkonu īpašniekiem ir jāsaskaņo visas fasādes vienkāršotās renovācijas projekts?”

Lasīt tālāk...

Meita dzīvoklī dzīvo, bet maksāt atsakās

“Pēc šķiršanās no vīra, mana meita atgriezās mājās, kur ir deklarēta, taču atsakās maksāt savu komunālo pakalpojumu maksas daļu, atrunājoties ar to, ka viņai tas nav jādara. Turklāt pie viņas jau no rīta ierodas viesis un nedodas prom līdz vakaram. Lūdzu, dodiet padomu, kā tikt galā ar komunālajiem maksājumiem un nepiederošo personu, kas uzturas dzīvoklī?”

Uz jautājumu atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko.

– No jautājuma nav īsti saprotams, vai dzīvoklis ir vēstules autores īpašums vai arī ģimene to lieto uz īres līguma pamata. Ja dzīvoklis ir sievietes īpašums, tad jautājumu par rēķinu apmaksu ģimenes locekļiem ir jāatrisina savā starpā. Atbildīgs par laicīgi neapmaksātiem rēķiniem pārvaldnieka priekšā būs dzīvokļa īpašnieks.

Lasīt tālāk...

Vai īpašnieku drīkst izlikt no privatizēta dzīvokļa?

Piedzenot parādus, izņēmumu nav – attieksme ir vienādi barga kā pret ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret pensionāriem un invalīdiem.

Diemžēl šādos sevi mierinošos maldos dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, viņi ir pārliecināti, ka saimnieku no privatizēta dzīvokļa izlikt nedrīkst. Citi uzskata, ka par parādiem aiz paša dzīvokļa durvīm nenonāks ģimene, ja tajā aug mazgadīgi bērni, kā arī saudzīgāk izrīkosies ar pensionāriem vai invalīdiem. Bet īstenība ir vienkārša un skarba: nevienā likumā nav paredzēti izņēmumi atsevišķām parādnieku grupām. Likums pasaka tieši un skaidri – par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, bet, ja cilvēks ir kļuvis par parādnieku, jārēķinās, ka var zaudēt arī dzīvokli.

Par to, kāda ir Latvijā pastāvošā kārtība parādnieku aizsardzībai, stāsta mūsu konsultants – jurists Aleksandrs Aleksejenko.

Lasīt tālāk...