Salstoša cilvēka stāsts

“Lūdzu palīdziet atrisināt manu problēmu ar siltumapgādi dzīvoklī.

Es dzīvokli īrēju, un tur ievācos aizpagājušās apkures sezonas beigās, tādēļ uzreiz gaidāmās problēmas nepamanīju. Viss iesākās pagājušajā ziemā, reizē ar apkures sezonu – es sāku salt.

Uzņēmumā Rīgas siltums man paskaidroja, ka dzīvoklim lielāku siltumnesēja temperatūru nevar piegādāt, lai neietekmētu kaimiņu komfortu – viņiem būšot pārāk karsti, turklāt neviens nebūs ar mieru maksāt vairāk. Man ieteica aukstumu pieciest.

Taču mēs dzīvojam gala dzīvoklī un, tikai no paziņu stāstītā, es uzzināju, ka mums dzīvoklī jābūt vēl par 2 grādiem siltāk kā citiem. Es pat sameklēju normatīvus, kas to apstiprina (1998. gada Ministru kabineta noteikumi Nr. 409). Par šo manu atradumu siltumtīklu darbinieki raustīja plecus un teica: “Tādus noteikumus mēs nezinām. Tagad visiem dzīvokļiem ir viens tarifs +18 grādi!”

Vēl es gribu pasūdzēties par to, ka temperatūra radiatoros ir ļoti nevienmērīga – naktīs tie kļūst ievērojami vēsāki un nevienam neinteresē, ka jāguļ biezajā pidžamā ar vilnas zeķēm kājās!

Protams, es panācu ka manā dzīvoklī ieradās komisija, tikai bez acīm redzama rezultāta. Santehniķis atnāca dienā, kad mērījumi atbilda normatīviem, jo es taču visu nakti dzīvokli sildīju ar elektrisko sildītāju.

Ko darīt? Meklēt citu dzīvokli? Situācija taču visur ir vienāda. Ja ir iespēja, lūdzu publicējiet jaunākos normatīvus, kas nosaka temperatūru normas dzīvoklī.

Es ļoti ceru, ka atbildīgās personas ieklausīsies šajās problēmās, kas skar daudzus rīdziniekus. Mana ģimene pagājušajā gadā maksāja gandrīz 50 eiro mēnesī par centrālapkuri un vēl aptuveni 30 eiro nodedzināja elektrību. Vēl aptuveni 60 eiro iztērējām medikamentos, jo visa ģimene saaukstējās un dzīvoja mājās ar slimības lapām.”

Ar cieņu, Tatjana

Ko noteic normatīvi?

Atbildes sniedz uzņēmuma Rīgas siltums informācijas daļas vadītāja Linda Rence.

Vēstules autores piesauktie 1998. gada Ministru kabineta noteikumi Nr. 409 vairs nav spēkā, tie ir atcelti. To vietā kopš 2009. gada 3. februāra spēkā ir jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 102, kuru 2. pielikumā noteikts, ka temperatūra dzīvojamās istabās un guļamistabās nedrīkst būt zemāka par +18 grādiem. Koplietošanas telpās – kāpņu telpās, koridoros – nedrīkst būt vēsāks par +16 grādiem.

– Ko darīt iedzīvotājiem, ja šie normatīvi netiek ievēroti?

-Vispirms es ieteiktu salstošajai iedzīvotājai vērsties pie apsaimniekotāja un noskaidrot, kādu apkures temperatūru mājai ir noteikuši viņas mājas dzīvokļu īpašnieki. Ļoti iespējams, ka viņi kopsapulcē ir pieņēmuši lēmumu naktīs samazināt temperatūru. Starp citu, tā rīkojas ļoti daudzas mājas, jo pastāv šāda sakarība – temperatūras samazinājums par 1 grādu dod 5% ietaupījumu, tā ir reāla ekonomija, kas parādās rēķinos.

– Vai iedzīvotājs var prasīt palīdzību, ja šāda kopsapulces lēmuma nav?

– Protams. Vispirms ir jāuzaicina siltumtīklus apkalpojošā uzņēmuma komisija. Daudzas mājas Rīgā apkalpo Rīgas siltums un mūsu klienti var vienkārši piezvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80000090. Komisija izdarīs mērījumus un, temperatūru neatbilstības gadījumā, pieņems lēmumus par tālāko darbību.

Vai izdevās palīdzēt?

Pēc mūsu avīzes redakcijas līdzdalības jautājuma risināšanā, Tatjanas ģimenei ir radusies cerība atgriezt dzīvoklī siltumu. Pēc atkārtotas apvienotas Rīgas siltums un apsaimniekotāja uzņēmuma komisijas vizītes, tika konstatēts nepareizs radiatoru pieslēgums stāvvadam. Tatjana apņēmās dzīvoklī taisīt remontu.