Cik maksā ūdens uzsildīšana?

„Labdien! Lasu rakstus jūsu lieliskajā avīzē un šoreiz vēlos pati gūt atbildi uz jautājumu, kas satrauc ne tikai mani, bet arī visus pārējos Madonas ielas 23. nama iedzīvotājus. Pagājušajā gadā mēs par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu maksājām 5–7 latus, bet kopš 2008. gada decembra mums maksa bez jebkāda brīdinājuma pacelta līdz 11,69 latiem par kubikmetru. Tā ir vienkārši nereāla cena! Mēs salīdzinājām savus rēķinus ar kaimiņu mājām, kuras arī apkalpo mūsu namu pārvalde, un konstatējām, ka tur joprojām par ūdens uzsildīšanu maksā aptuveni 5 latus. Paskaidrojiet, kāpēc tā.”

Viennozīmīgi atbildēt uz jūsu jautājumu ir grūti, jo jūs neesat uzrakstījusi datus, pēc kuriem mēs varētu veikt alternatīvus aprēķinus. Bet noskaidrot, no kā ir atkarīga maksa par ūdens uzsildīšanu, būtu derīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

Vai man ir tiesības uz dzīvokli?

„Labdien! Rakstu jums, jo nezinu, kur vēl varētu vērsties pēc palīdzības. Varbūt kaut ko varēsiet ieteikt. Lieta ir diezgan bezcerīga. Bet labāk sākšu visu no sākuma. Padomju laikā mani vecāki saņēma trīsistabu dzīvokli. Dzīvojām draudzīgi, varējām samaksāt visus rēķinus. 1986. gadā man piedzima meita, ko audzināju viena. 1991. gadā mēs ar maniem vecākiem pensionāriem vairs nevarējām galus savilkt kopā, nācās dzīvokli apmainīt pret mazāku.

Tā 1996. gadā ar māklera palīdzību, kurš mūs nekaunīgi piekrāpa, nokļuvām saimnieka mājā neremontētā vienistabas dzīvoklītī bez ērtībām. Apmetāmies tur tikai tāpēc, ka baidījāmies palikt uz ielas. Drīz vien tēvs no pārdzīvojumiem nomira. Mēs palikām trijatā, man bija tikai pagaidu darbs, bet par dzīvokli maksājām kārtīgi. Beidzot tomēr sakrājās 43 latu parāds par elektrību, un saimniece mūs bez jebkādas tiesas ar visām mantām izmeta pagalmā. Vai viņai bija tādas tiesības?

Lasīt tālāk...

Kas atbildēs par logiem?

Pirms vecos logus nomainīt ar jauniem, cilvēki vēlas saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem. Vai tiesa, ka modernie logi palīdz saglabāt siltumu un laiž cauri vairāk gaismas? Vai tiešām tie ir viegli kopjami un ilgi kalpo? Mūsu lasītājiem atbild kompānijas Rehau tehniskais konsultants Atis Jumiķis.

Pēc pirmajām publikācijām par modernajiem Rehau logiem redakcija saņēma vairākas vēstules. Mūsu lasītāji uzdod interesantus un, galvenais, dzīvokļu saimniekiem, kuri jau ielikuši stikla pakešu logus vai vēl tikai gatavojas to darīt, ļoti būtiskus jautājumus.

– Ati, lasītāji jautā, vai Latvijā tiek dota garantija jauniem logiem?

– Latvijas likumos nekur nav teikts, ka firmai būtu jādod garantija plastikāta vai koka logiem, taču ražotāji un tirgotāji pakļaujas Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, un tajā teikts, ka pircējam ir tiesības divu gadu laikā izvirzīt pretenzijas pārdevējam, ja prece vai pakalpojums neatbilst noslēgtā līguma nosacījumiem.

Lasīt tālāk...

Renovācija nav nekas briesmīgs

Pēdējās dienās Latvijā daudz runā par renovāciju. Iedzīvotāji apspriež iespēju naudu māju siltināšanai saņemt no Eiropas Savienības fondiem. Šim nolūkam ES piešķīrusi 16,6 miljonus latu, bet dzīvokļu saimnieki saprot, ka pilnībā siltināšanas vērtība no fondiem netiks segta. Tas nozīmē, ka daļu līdzekļu dzīvokļu īpašnieku biedrībām visdrīzāk jau nāksies aizņemties bankās.

Gribu izkliedēt dažus mītus un iedzīvotāju bažas saistībā ar bankas kredītu. Mūsu banka pirmā sāka finansēt mājokļu renovāciju Latvijā. Pirmos aizdevumus piešķīrām 2001. gadā, kopš tā laikā mūsu programmu izmantojuši vairāk nekā 450 māju iemītnieki.

Lasīt tālāk...

Valde zaudējusi uzticību

Vai vienmēr dzīvokļu īpašnieku biedrību vadītāji rīkojas mājas interesēs? Šis jautājums droši vien nodarbina daudzus jo daudzus. Nodibinot biedrību, cilvēki faktiski uztic savu likteni tās valdei. Daži Dammes ielas 48. nama iedzīvotāji uzskata, ka velti uzticējušies jaunajai biedrībai. Sākumā viss ritēja gludi. Pēc tam mūsu lasītāji, kas mums uzticēja šo stāstu, uzzināja, ka biedrības valde gatavojas māju pārņemt apsaimniekošanā, atsakoties no namu pārvaldes pakalpojumiem. Iedzīvotāji sacēla trauksmi...

Mājā Dammes ielā dzīvo gudri un aktīvi cilvēki, tāpēc pirms vairāk nekā gada viņi nolēma dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību, jo uzskatīja, ka tas pavērs iespēju nopietnāk sarunāties ar namu pārvaldi un Rīgas domi. Iemeslu tādai nopietnībai bija gana. Cilvēki bija neapmierināti ar apsaimniekošanas maksas paaugstinājumu un varas iestāžu nerēķināšanos ar viņu interesēm: pie mājas bija salikti atkritumu konteineri, to apkārtne bija pārvērtusies par īstu izgāztuvi, jo turp savus atkritumus stiepa kaimiņos esošo daudzstāvu namu iedzīvotāji.

Lasīt tālāk...

Lielo māju mazās saimniece

Rīdzinieki ļoti negribīgi dibina dzīvokļu īpašnieku biedrības. Vienota viedokļa par to, cik laba vai slikta lieta ir šīs biedrības, galvaspilsētā pagaidām nav. Pilsēta nogaida. Bet mēs devāmies uz Salaspili, kur pēdējos gados izveidotas daudzas biedrības un ievēlēti daudzu māju vecākie. Vai iedzīvotājus apmierina no pašu vidus izvirzītā jaunā priekšniecība, kas pārvalda viņu īpašumu? Vai ir kļuvis vieglāk lemt savas mājas likteni? To pavaicājām triju sērijveida daudzstāvu māju iemītniekiem un mājas administrācijas pārstāvjiem Salaspilī. Lasiet un izdariet secinājumus.

 Nosiltināja kāpņu telpas

Vieni no pirmajiem dzīvokļu īpašnieku biedrību Salaspilī nodibināja Celtnieku ielas 12. nama iedzīvotāji, un šī biedrība joprojām ir viena no aktīvākajām. Biedrības valdes priekšsēdētāja ir Vera Truhina. Mēs viņu tajā ziemas dienā sastapām, nākot ārā no nama.

Lasīt tālāk...