Orvils Heniņš: „Izlemiet, kādā Rīgā vēlaties dzīvot!”

Galvaspilsētas iedzīvotāji jau sen ir pazīstami ar Orvilu Heniņu, savulaik vēlējuši viņu par domes deputātu, uzticējuši transporta licencēšanas jautājumus. Pieredzējušais politiķis ir strādājis valsts struktūrās, vadījis Mazās hidroenerģētikas asociāciju, gādādams, lai Latvijā iegūtu iespējami vairāk „zaļās” elektroenerģijas. Patlaban vienam no LSDSP līderiem ir jauns spēka pielikšanas punkts – kopš 2007. gada viņš vada Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekciju. Tas nav viegls darbs: rajons liels un prasa saimnieka roku.

Kopš brīža, kad Orvilu Heniņu iecēla direktora amatā, rajonā notikušas lielas pārmaiņas. Pabeigta izpilddirekcijas administratīvā ēka, kur ne tikai ierēdņi saņēmuši ērtus kabinetus, bet iekārtota arī glīta un moderna dzimtsarakstu nodaļa. Izremontēti desmitiem pagalmu un iekškvartālu piebraucamo ceļu. Sākta jaunu peldvietu labiekārtošana. Neilgi pirms mūsu sarunas ar Orvilu Heniņu rajonā tika nodibināta sabiedriskās drošības konsultatīvā padome, kurā darbojas ierēdņi, policisti, ugunsdzēsēji. Šie speciālisti reizi divās nedēļās tiekas ar iedzīvotājiem, lai atbildētu uz jautājumiem un stāstītu, kā cīnīties ar augošo noziedzību. Šo jautājumu Orvils Heniņš uzskata par Rīgai ļoti svarīgu, varbūt pat galveno.

Nevis cīnīties, bet nepieļaut!

Statistika vieš bažas: 2008. gadā tikai Kurzemes rajonā vien reģistrēts par tūkstoš pārkāpumiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ierosināto krimināllietu skaits pieaudzis par simt (šķietams sīkums, ja vien aiz katras neslēptos kāda nelaime).

– Rīdzinieku drošība mums ir ļoti svarīga, – saka Orvils Heniņš. – Tāpēc arī sākām rīkot tikšanās ar iedzīvotājiem. Sapulcēs cilvēki var uzdot jautājumus Valsts policijas un Pašvaldības policijas, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem.

– Ar atbildēm vien stāvokli nav iespējams mainīt. Vai nebūtu labāk, ja policisti biežāk izietu ielās?

– Nepiekrītu. Cilvēkiem ir vajadzīga informācija. Bieži vien viņi pat nezina, kur zvanīt, ja ir pamanījuši kādu pārkāpumu, nezina savas tiesības un pienākumus.

Mēs vēlamies viņiem teikt: „Esiet atklāti un neesiet vienaldzīgi”. Iedzīvotāji var dot policijai pašu svarīgāko – ziņas. Tas varētu būt pirmais posms viņu dalībai programmā „Kaimiņu drošība”. Kļūsim par sava rajona acīm! Būsim vērīgi, un noziedznieki baidīsies kāpt pār mūsu nama slieksni.

– Droši vien nebūtu pareizi visas cerības saistīt tikai ar vērīgumu. Vai dodat iedzīvotājiem konkrētus padomus?

– Jā, mēs stāstām, kā aizsargāt savas mājas. Atgādinām, ka ir īstais laiks ielikt drošas durvis, koda atslēgu. Palīdzam viņiem par šiem darbiem vienoties ar namu pārvaldēm. Mums jāsteidzas: svarīgi ir nevis cīnīties ar likumpārkāpumu sekām, bet gan nepieļaut pārkāpumus! Pagaidām vēl mums tāda iespēja ir dota.

Apzaļumošanas pilotprojekts

– Heniņa kungs, ir pavasaris un gribas domāt tikai par labām lietām. Piemēram, par mūsu mikrorajonu labiekārtošanu. Kas tiks darīts šai virzienā?

– Šogad mēs stingri esam pievērsušies labiekārtošanai. Runa nav tikai par zāles pļaušanu, bet gan par visas zaļās teritorijas sakārtošanu. Tagad koki aug gandrīz vai no māju pamatiem un grauj tos, saknes ir atkailinātas, jo neviens gadiem šurp nav vedis melnzemi, zāle izmīdīta. Rajoni nepriecē skatienu. Tāpēc šogad esam iecerējuši pirmo labiekārtošanas pilotprojektu.

– Interesanti, kura Pārdaugavas nostūrīša iedzīvotājiem ir laimējies kļūt par šā projekta dalībniekiem?

– Projekts tiks realizēts teritorijā starp Jūrmalas gatvi, veikalu Krūza un Imantas vidusskolu.

– Kāpēc tieši tur?

– Tāpēc, ka turienes iedzīvotāji paši izrādīja lielu aktivitāti un sarakstījās ar izpilddirekciju. Esam jau pasūtījuši tipogrāfisko plānu. Gribam uzaicināt ainavu arhitektu un pasūtīt ne pārāk dārgu apzaļumošanas projektu. Tiks izcirsti vecie un nederīgie koki, kur vajadzēs, iestādīsim jaunus. Iesēsim zāli, cilvēku iemītās takas glīti nobruģēsim. Kopā ar uzņēmumu Rīgas siltums plānojam pārkrāsot veco siltumcentrāles ēku, kura šobrīd izskatās biedējoši. Tā Imanta iegūs teritoriju, kur varēs civilizēti atpūsties, pasportot. Ja viss norisēs sekmīgi, gribētos tamlīdzīgus darbus veikt daudzos pagalmos.

Ceļu remontam vajadzīgi 9 miljoni

– 2008. gadā drīz pēc tam, kad jūs devāt piekrišanu vadīt izpilddirekciju, Kurzemes rajonā sākās plaši ielu seguma remonta darbi. Tagad pilsētas budžets samazināts. Vai turpināsit lāpīt pagalmus un iekškvartālu ceļus?

– Ceļu stāvoklis ir katastrofāls un ar katru dienu kļūst aizvien sliktāks. Reāli mums remonta darbiem piešķir daudz mazāk līdzekļu, nekā būtu vajadzīgs. Nesen veicām pētījumu un noskaidrojām, ka Kurzemes rajonam seguma atjaunošanai pagalmos nepieciešami 9 miljoni latu, bet mums šogad piešķirti tikai 100 tūkstoši. Tas ir pat mazāk nekā pērn.

– Ko par šo naudu varēs izdarīt?

– Divas mājas Bolderājā un Imantā iegūs jaunus piebraucamos ceļus. Tie ir ilgi gaidīti, nu atlikt darbus vairs nedrīkst. Satiksmes departaments apsolījis nomainīt ceļa seguma posmus Slokas ielā, Anniņmuižas bulvārī un Kurzemes prospektā. Mēs lūdzām, lai nofrēzēto asfaltu atstāj mūsu rīcībā. Pievienojot tam bitumu, varēsim aizlāpīt diezgan daudz bedru iekškvartālos. Tāds pagaidām ir mūsu plāns. Tas, protams, ir krīzes diktēts pagaidu risinājums, bet labāk tāds remonts nekā nekāds.

Diena, kad izšķirsies pilsētas nākotne

– Eksperti pauž bažas, ka krīzes nomāktie cilvēki var 6. jūnijā neierasties uz pašvaldības vēlēšanām. Diemžēl, lai kas nāktu Rīgā pie varas, naudas remontam, sociālajām programmām un investīcijām no tā vairāk nekļūs...

– Daļēji jau tā ir. Bet vēlēšanās cilvēki izsaka savu attieksmi pret valsts varu. Protams, pašvaldība atbild tikai par saimniecisko darbu, bet tas ir ļoti svarīgs darbs! Piemēram, domes jaunie saimnieki lems, vai zemi atstāt pilsētas īpašumā, vai ātri vien izpārdot, privatizēt. Un tad, ja Rīga sadomās būvēt jaunas mājas, ceļus un bērnudārzus, tai vajadzēs par bargu naudu atpirkt zemi no īpašniekiem.

– Daži labējie politiķi ar prieku tiktu vaļā ne tikai no pilsētas zemes, bet arī no svarīgiem pilsētas uzņēmumiem!

– Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka tas būtu ļoti bīstami. Ja pēc pašvaldības vēlēšanām šie pilsētas uzņēmumi nonāks tādu cilvēku kontrolē, tā būs katastrofa. Tad Rīgas siltums un Rīgas ūdens var kļūt par privātuzņēmumiem. Ir jau bijuši mēģinājumi tos pārdot. Jaunie īpašnieki iegūtu tiesības diktēt nosacījumus visiem pilsētas iedzīvotājiem, un tie nebūs rīdziniekiem izdevīgi nosacījumi. Mums nav tiesību pieļaut, ka pilsēta zaudē arī Rīgas satiksmi. Pagaidām vēl ir spēkā līgums par pilsētas atbalstu transporta uzņēmumam autoparka attīstīšanā, ja tā nebūtu, Rīgas satiksme droši vien jau būtu privatizēts un varbūt pat bankrotējis uzņēmums.

– Tātad rīdziniekiem vajadzētu rūpīgi izstudēt partiju programmas un vēlēšanu dienā nesēdēt mājās?

– Tieši to vēlējos sacīt. Aicinu visus ļaudis pārdomāt situāciju un nepalaist garām izdevību ietekmēt savas pilsētas nākotni. 6. jūnijā taču izšķirsies, kā mēs dzīvosim nākamos četrus gadus.