Vasarā siltums kļūs lētāks

Ziema beigusies, bet Rīgas siltums turpina mums piespēlēt grūti atminamas mīklas. Uzņēmums paziņojis, ka maijā tā pakalpojumu tarifs būs gandrīz par 20% zemāks. Šis jaunums šķiet gluži kā ņirgāšanās par rīdziniekiem! Ziemā uzņēmums piegādāja mums siltumu par pasakainu cenu, bet pavasarī, kad šis pakalpojums nevienam vairs nav vajadzīgs, ziņo par cenas pazemināšanu. Nav ko teikt, ērta taktika.

Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumu jauno tarifu. Tikai nesmejieties, bet pavasarī un vasarā siltuma cena būs 36,73 lati par megavatstundu, kas ir par 19,4% mazāk nekā 2008. gada oktobrī. Salīdzinājumā ar pašreizējo tarifu siltumenerģija kļūs par 12,9% lētāka.

Lasīt tālāk...

Ak, tu briesmīgā spirāle!

Ļoti drīz rīdzinieki, ieskatījušies dzīvokļu rēķinos, pamanīs nepatīkamas pārmaiņas. Par to jāpateicas Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai. Pagājušajā nedēļā deputāti akceptēja jaunu maksas aprēķināšanas kārtību par karstā ūdens cirkulāciju.

Cirkulācija ir visai dīvains pakalpojums, ko mums piedāvā uzņēmums Rīgas siltums. Pati šīs pozīcijas atrašanās mūsu rēķinos izraisa daudz strīdu. Taču Rīgā strīdas jau daudzus gadus, bet cirkulācija joprojām ir dzīvāka par dzīvu. Turklāt šopavasar tā kļūs dārgāka.

Lasīt tālāk...

Krīze kā... iespēju laiks

Krīze ir mainījusi Rīgu. Pat Rīgas domes deputāti bieži vien nevar pateikt, kas notiks ar pilsētu un tās iedzīvotājiem, vai mūsu dzīve kļūs labāka vai sliktāka. Mēs tikāmies ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali. Būdams cilvēks ar lielu darba pieredzi pašvaldībā, viņš ir gatavs uzmundrināt pilsētniekus un mudina viņus nenokārt degunu. Daudzi Rīgai svarīgi projekti virzās uz priekšu. Dome risina transporta un mājokļu apsaimniekošanas jautājumus. Tikai nevajag nolaist rokas, un tad pat krīze var dot savu labumu.

– Ārgaļa kungs, mēs esam dzirdējuši, ka Rīgas dome apturējusi daudzus investīciju projektus. Vai tas nozīmē, ka pilsētas attīstība apstājusies?

– Krīze, protams, ietekmē svarīgu projektu realizācijas gaitu. Bet nevajadzētu aizmirst, ka krīzes apstākļos mums būtu izdevīgi attīstīt infrastruktūru, jo darbaspēks un materiāli maksā lētāk. Reizē tas palīdzētu „sasildīt” mūsu ekonomiku, dot cilvēkiem darba vietas. Vajag tikai atrast finansējumu lieliem projektiem. Ļoti svarīgi, lai tādā brīdī valsts un pašvaldība vienotos vismaz netraucēt viena otrai. Pašreiz pilsētai aizliegts ņemt kredītus. Kāpēc? Ja valsts nevar aizņemties naudu, kāpēc tā velk līdzi pašvaldības? Domē taču nesēž nekādi muļķi, te ir speciālisti, kam ir pa spēkam prognozēt ekonomiskos rādītājus, un te ir tautas ievēlēti deputāti. Iznāk, ka valdība liedz mums iespēju pieņemt lēmumus un attīstīt savas pilsētas un pagastus. Tas traucē mūs realizēt daudzas svarīgas idejas.

Lasīt tālāk...

Pavasara trakums

Vienam otram pavasara ģenerāltīrīšana ir svētki. Jā, neticami, bet fakts: starp mums ir arī tādi, kam tamlīdzīgi šausminoši pasākumi sagādā patiesu baudu. Tādas personības nereti kļūst par literāro un kino varoņu prototipiem un lielākoties izraisa vai nu žēlumu, vai skaudību. Manī noteikti skaudību. Kur atrast sevī spēku, lai regulāri spodrinātu apkārtējo dzīves īstenību?

Izrādās, man līdzīgu sliņķu vajadzībām pastāv vairākas ģenerāltīrīšanas darbu instrukcijas, kuras varam apvienot vienā globālā tematā: „Kā maksimāli ātri un ar minimālām pūlēm izmēzt māju”.

Ģenerāltīrīšanā galvenais ir sākt, pēc tam jau azarts vai pienākuma apziņa neļaus visu pamest pusratā.

Lasīt tālāk...

Labi logi kalpo ilgi

Protams, jauni plastmasas logi daudzējādā ziņā ir labi – sargā no putekļiem un trokšņa, laiž cauri vairāk gaismas. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka, ielicis jaunus logus, dzīvokļa saimnieks ir atbrīvots no tādām rūpēm kā logu mazgāšana un īpaša kopšana. Šai sakarā mūsu avīzes lasītāji adresē firmai Rehau dažus zīmīgus jautājumus.

«Pastāstiet, kā kopjami jaunie logi? Vai tie jāmazgā ar īpašiem līdzekļiem vai var lietot parastās sadzīves ķimikālijas?»

Plastmasas logus tiešām drīkst tīrīt tikai ar speciālām ķimikālijām vai tīru ūdeni. Nekādā gadījumā nelietojiet abrazīvus materiālus, kuri neatgriezeniski sabojās profila virsmu.

Lasīt tālāk...

Rīkoties un nebaidīties!

Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras datiem līdz 2008. gadam Latvijā siltināšana bija veikta 1200 mājām. Šo mājokļu īpašnieki uzskatīja par prātīgāku negaidīt palīdzību no valsts vai Eiropas. Viņi ieguldīja naudu siltināšanā un tagad taupa uz apkuri, reizē priecājoties par dzīvi labiekārtotā vidē. Bet ārvalstu eksperti, ieradušies pie mums, brīnās: kāpēc Latvijā joprojām ir siltināti tik maz mājokļu, ja renovācija ir acīm redzami izdevīga?

Pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu mums lielākoties traucē aizspriedumi un bailes. Daudzi baidās, ka renovācija nedos gaidīto labumu vai ka māja nespēs atmaksāt kredītu. Centīšos pierādīt, ka šādām bažām nav pamata.

Lasīt tālāk...