Seši soļi līdz labai dzīvei

Vai Latvijā mājām ir vajadzīga renovācija? Mēģināsim to kopā noskaidrot. Bet vispirms gribu atgādināt iedzīvotājiem par siltuma ekonomijas galveno aspektu – naudu. Šobrīd mēs ļoti daudz naudas palaižam vējā, un apturēt šo izšķērdību var tikai siltināšana.

Paraudzīsimies uz renovāciju no finansiālā viedokļa. Pieņemsim, ka jums ir māja, ne vairs jauna un ne bez trūkumiem. Siltuma noplūdes tajā ir vērā ņemamas, un par tām kādam ir jāmaksā. Maksā parasti dzīvokļa saimnieks. Kas notiek, kad Rīgas siltums un citi siltuma piegādātāji paaugstina maksu par saviem pakalpojumiem? Pareizi, cilvēki turpina maksāt par velti izniekotajiem kilovatiem. Šobrīd ir zināms tikai viens paņēmiens, kā izbeigt līdzekļu šķērdēšanu, un šis paņēmiens ir renovācija.

Lasīt tālāk...

Lietpratēji no Irbest

Pēdējā laikā zinātne spērusi lielu soli uz priekšu. Cilvēki ir izdomājuši aparātu, kas pasauli rāda infrasarkanā starojuma formātā. Sarkanā zona – vairāk siltuma, violetā zona – auksts objekts. Jauno aparātu nosauca par termovizoru un sāka izmantot daudzās jomās, sākot no veterinārijas un beidzot ar mūsu visuma starojuma izpēti. Pēc tam termovizorus savā arsenālā ņēma speciālisti, kas pārbauda mūsu mājokļu stāvokli. Jūs droši vien esat redzējuši krāsainus māju attēlus, kuros skaidri redzams, pa kurām spraugām no dzīvokļiem bēg siltums.

Bet Andrejs Nitijevskis, kas vada firmu Irbest, kura jau vairāk nekā trīs gadus nodarbojas ar termogrāfiju, uzskata, ka termovizorus var un vajag lietot daudz plašāk. „Aparāts rāda, kādā stāvoklī ir caurules, palīdz atklāt ēku iekšējos celtniecības defektus un glābj mājas no ugunsgrēkiem,” saka Andrejs. Palūdzām viņu sīkāk pastāstīt, kādu labumu var dot termogrāfiskā apsekošana.

Lasīt tālāk...

Logi palīdz taupīt

Ar ko sākt mājas siltināšanu – ar sienām vai logu nomaiņu? Pastāv uzskats, ka jaunu stikla pakešu logu ielikšana ir vienkāršs un ekonomisks paņēmiens, kā saglabāt daļu siltuma. Tā ir, taču atļaušos piebilst, ka sadalīt renovāciju trijos posmos nav izdevīgi. Logi un sienas energoefektivitātei vislabāk „strādā” kopā.

Kvalitatīvu logu lomu mājas siltināšanā nav grūti pierādīt ar skaitļiem. Caur veciem koka logiem izplūst 30–40% no tā siltuma, ko kopumā zaudē mūsu mājokļi. Ko darīt – vai mainīt logus? Jā. Bet mainīt ar prātu. Energoefektivitāte jauniem stikla pakešu logiem mēdz būt dažāda. To raksturo divi galvenie rādītāji. Pirmais – siltumvadītspēja, otrais – spēja laist cauri gaisu.

Par siltumvadītspēju teikšu pavisam īsi: jaunākās paaudzes stikla paketēm tā ir trīs četras reizes zemāka nekā vecajiem logiem. Iedomājieties, cik daudz siltuma varam saglabāt! Kas attiecas uz gaisu, te runa ir par mūsu rāmju hermētiskumu. Aprēķināts, ka caur spraugām daudzus gadus kalpojušajos padomju laika logos katru stundu izplūst līdz 10 kubikmetriem siltā gaisa. Jaunajām stikla paketēm šis rādītājs ir aptuveni 100 reižu zemāks.

Lasīt tālāk...

Izlikšana no dzīvokļa. Otrā daļa?

Teju teju Latvijā var atkārtoties deviņdesmito gadu beigu posma apkaunojošā katastrofa. Atceraties? Toreiz no dzīvokļiem tika izlikti desmiti tūkstoši ģimeņu. To vaina bija norādīta komunālo pakalpojumu rēķinos rindiņā „Pavisam kopā”. Citiem vārdiem, šie cilvēki bija palikušu parādā par dzīvokli (bieži vien ne pēc savas gribas un ne ļaunprātības, bet drausmīgas nabadzības dēļ). Tā vietā, lai saņemtu valsts atbalstu, viņi saņēma pavēsti par izlikšanu no dzīvokļa. Ekonomiskā situācija Latvijā pašreiz atgādina toreizējo. Vieni no pirmajiem krīzes sociālās sekas sāka izjust Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki.

Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs gadā saņem simtiem un tūkstošiem iesniegumu. Tie ir kā vienas lielas grāmatas lapas, kas stāsta par ļaužu nelaimēm un bailēm. Krīzes nomāktie cilvēki strīdas un šķiras, sit cits citu un pašu bērnus. Tiem, kas nenonāk tādā morālā pagrimumā, arī neklājas viegli: šobrīd daudzi saņem no namu pārvaldēm draudīgas brīdinājuma vēstules par izlikšanu no dzīvokļa. Daži gadījumi ir vienkārši kliedzoši.

„Bagātnieki” no grausta

Pirms dažām nedēļām uz redakciju atnāca kāda Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāja, sešu bērnu māte. Antonam, jaunākajam, ir tikai pusotra gadiņa, vecākajai meitai Natašai – vienpadsmit. Ja ne šodien, tad rīt šī ģimene var izrādīties izlikta uz ielas.

Lasīt tālāk...

Skandāls Baltajā ielā

Nav nekā grūtāka, kā kaimiņam vienoties ar kaimiņu. To no jauna apliecinājuši notikumi Baltās ielas 22. nama 1. korpusā. Pirms pusotra gada tur tika nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Sākumā viss ritēja gludi, bet tad kaimiņiem radās aizdomas, ka biedrības valde nerīkojas godīgi. Konflikta atskaņas nonāca līdz paša Rīgas mēra Jāņa Birka ausim, kurš aicināja dzīvokļu īpašniekus vēlreiz sapulcēties kopā un nosūtīja pie viņiem veselu miera uzturētāju brigādi. Taču samierināt karojošās puses neizdevās. „Neko citu kā vienīgi raizes biedrība mums nav devusi,” vēlāk jūsu avīzes korespondentei teiks nama iedzīvotāji.

Namu pārvaldes Nordeķi filiāle bija ļaužu pilna. Tie, kas bija atnākuši pēdējie, spiedās gar sienām, drošākie devās uz blakus kabinetiem pēc krēsliem. Visiem bija skaidrs, ka saruna būs gara. Sapulcē bija paredzēts apspriest Baltās ielas 22. nama 1. korpusa dzīvokļu īpašnieku biedrības darbību, kas lielākajai daļai iedzīvotāju bija kā kauls rīklē.

Biedrību Baltās ielas mājā nodibināja ātri. Pirmajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klāt bija visur esošie aģentūras Rīgas mājoklis pārstāvji, kuri palīdzēja pareizi noformēt dokumentus.

Lasīt tālāk...

Ķengaraga nami iesaldē tarifu

Rīgā noticis brīnums: vairākums namu pārvalžu paaugstinājušas maksu par apsaimniekošanu, bet Ķengaraga nami ne. Iedzīvotāji turpina uzņēmumam maksāt 25 santīmus par kvadrātmetru. Lai noskaidrotu tarifa savaldīšanas recepti, devāmies pie galvenā burvja – namu pārvaldes valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Troškova.

Namu pārvalde Ķengaraga nami pēc Rīgas mērauklas nav liela, tā apkalpo tikai 112 mājas, kas līdzinās 9800 dzīvokļiem, kuros mājo aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Daudz vai maz? Grūti teikt. Vjačeslavs Troškovs saka, ka jūtas kā veselas pilsētas saimnieks, jo pēc iedzīvotāju skaita Ķengaraga nami ir samērojami ar Salaspili.

Zīlēšana ar tarifu

Kā jebkurai pilsētai pilsētā, namu pārvaldei Ķengaraga nami ir savas ikdienas rūpes un darbi. Vispirmām kārtām jādomā par saimniecību. Iepriekšējā sezonā nopirka traktoru, 2009. gadā tiek mērķēts uz jaunu pašizgāzēju. Tas viss, lai uzvarētu konkursā par tiesībām uzkopt Latgales priekšpilsētas municipālās teritorijas. Un, protams, lai uzturētu tīrību un kārtību rajonā.

Lasīt tālāk...