Cīņa ar vai par atkritumiem?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.
Pret operatoriem milzum daudz pretenziju
Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.
Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.
Sākam taupīt «zaļi»!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām komunālo pakalpojumu tarifu ievērojamu celšanos. Teju jau likās, ka sabiedrība sāks dumpoties, taču Latvija samierinājās ar jaunajām cenām. Nu jau ir par vēlu ko apstrīdēt, tagad jādomā, kā taupīt siltumu un ūdeni, lai pēc kārtējā komunālo pakalpojumu rēķina samaksāšanas nebankrotētu. Dabas aizsardzības aktīvisti no organizācijas Greenpeace ar mūsu avīzes starpniecību atgādina Latvijas iedzīvotājiem vienkāršus, bet efektīvus taupības paņēmienus. Šie padomi palīdzēs jums saglabāt gan naudu, gan apkārtējo vidi.
Ko darīt ar bīstamām spuldzēm
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.
Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.
Zem gulošas siekstas ūdens netek
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Liels paldies jums, ka beidzot Rīgā ir avīze, kurā iedzīvotāji var paust savu viedokli komunālajos jautājumos! Līdz šim visas sūdzības iestrēga namu pārvaldēs un pilsētas varas iestādes izlikās mūsu jautājumus nedzirdam. Lūdzu, avīzes iznākšanas dienā aizvediet to uz Rīgas domi, lai deputāti vismaz no avīzes uzzinātu, kā patiesībā dzīvo pilsēta.
Taču šoreiz nesūdzēšos par varas iestādēm. Gluži otrādi, gribu vērsties pie pašiem iedzīvotājiem. Mīļie rīdzinieki! Kāpēc jūs esat tik pasīvi un nemaz neinteresējaties par to, kas notiek jūsu mājās? Jaunie likumi un Ministru kabineta noteikumi dod mums tiesības sarunāties ar namu pārvaldi kā līdzīgiem ar līdzīgu un pat diktēt tai savus nosacījumus. Taču mēs neesam gatavi izmantot šīs tiesības.
Vērtēs namu pārvaldes Zemgale vadītāju
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Gribam pasūdzēties par savu namu pārvaldnieku Valdi Holbergu. Aizvadītā gada beigās vērsāmies SIA Zemgale ar lūgumu izremontēt mūsu kāpņu telpu. Saņēmām no pārvaldnieka atbildes vēstuli, kurā bija rakstīts, ka mājai ir lieli parādi, bet situācija valstī ir tāda, ka tuvākajos četros piecos gados namu pārvaldes finansiālo stāvokli izlīdzināt nav iespējams. Jaunā maksa par mājas apsaimniekošanu esot aprēķināta tā, lai tikai dzēstu vecos parādus, bet remontam nauda neatliek. Kas notiek? Kur palikuši mūsu uzkrājumi un kā radušies tik neprātīgi parādi?” raksta Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāji.
Valdim Holbergam adresēti jautājumi ir ne tikai iedzīvotājiem, bet arī RD Komunālajam departamentam. Izrādās, tā darbiniekiem ir zināms par namu pārvaldnieka dīvainajām vēstulēm. Viņi ir sazinājušies ar Holberga kungu, bet kaut cik saprotamu skaidrojumu nav saņēmuši. Beidzot janvārī šī informācija nonāca līdz deputātu ausīm domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā.
Pret ūdens zēdzībām
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Mēs, rajona iedzīvotāji, rakstām šo vēstuli cerībā tikt sadzirdēti. Līdz šim Rīgas dome un namu pārvaldes lēmumus par ūdens zudumu apmaksas kārtību ir pieņēmušas, neņemot vērā dzīvokļu saimnieku domas. Tomēr palikusi cerība, ka viens otrs rīdzinieku ieteikums kādreiz tiks uzklausīts.
Laikraksta decembra numurā jūs publicējāt kāda rīdzinieka vēstuli, kurš pauda sašutumu par pieskaitījumiem komunālo maksājumu rēķinos. Namu pārvalde katru mēnesi aprēķina starpību starp mājas kopējā ūdens mērītāja un mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem, un iedzīvotājiem nākas šo starpību samaksāt.
Mums skaidro, ka vainīgi kaimiņi, kas zog ūdeni. Jā, ir Rīgā arī zagļi, bet nevar taču visus mērīt ar vienu mērauklu! Vai esat padomājuši, cik daudz ūdens nozagts pašiem iedzīvotājiem?
Sāciet siltināšanu no pagraba !
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Labprāt lasām jūsu avīzi, paldies par vērtīgo informāciju. Nesen jūs vēstījāt, ka Rīgas domes Komunālais departaments veicis veselu pētījumu, lai noskaidrotu, kur paliek siltums.
Ierēdne Silvija Mišurova pastāstīja, kā eksperti pētījuši spraugas logos un sienu biezumu. Bet gribas atgādināt, ka ne jau galotni kokam laista, laista saknes. Mājas saknes ir pagrabs.
Padomju laikā būvēto namu pagrabi nekad nav remontēti. Logu režģi ir veci, sarūsējuši. Dažos daudzstāvu namos pagrabi jau sen ir izlaupīti, dažviet žēlsirdīgas vecmāmiņas tiem izlauzušas logus, lai ielaistu klaiņojošus kaķus.