Kas pirmais naudas rindā?

Šā gada sākumā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iegūstams līdzfinansējums mājokļu renovācijai no Eiropas Savienības līdzekļiem. Reizē valdība pieņēma vēl vienu normatīvo aktu, kas velti palika nepamanīts: saskaņā ar to valdība piedāvā iedzīvotājiem finansiālu palīdzību dzīvojamo māju energoaudita veikšanai. Mājas auditam dzīvokļu īpašnieku biedrība var saņemt līdz 400 latiem, bet līdz divarpus tūkstošiem valsts sola renovācijas tehniskā projekta izstrādei.

Naudu energoaudita veikšanai dala Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Tur apstiprināja, ka pieteikumu pieņemšana valsts palīdzības piešķiršanai jau sākusies. „Nauda energoauditam pienākas tām mājām, kuras plāno turpmāk piedalīties konkursā par tiesībām saņemt renovācijai līdzfinansējumu no ES fondiem,” paskaidroja aģentūras speciālisti.

Lasīt tālāk...

Siltināšana glābs nāciju!

Rīgas domes deputāti vērsušies valdībā un Saeimā. Pēc pilsētas tēvu domām, līdz 2020. gadam galvaspilsētas namu siltināšanā jāiegulda 615 miljoni latu. Dārgi, bet ko darīt: tik vērienīgs projekts var kļūt par „sildītāju”, kas ļoti nepieciešams Latvijas ekonomikai. Vispārējas renovācijas gaitā celtnieki iegūs darbu, valsts kase nodokļus, bet iedzīvotāji tikpat kā jaunas mājas. Turklāt valdībai Rīgas siltināšanā būtu jāiegulda tikai 185 miljoni, pērējā nauda būs no iedzīvotāju maciņiem.

Ideja par nacionālo projektu, kam jāglābj valsts ekonomika, nav jauna, bet ir visai efektīva. Savulaik Kārlis Ulmanis tādā pašā nolūkā būvēja cukurfabrikas un iedvesmoja zemniekus nodarboties ar cūkkopību. Mūsdienu apstākļos glābt nāciju var liels masveida siltināšanas projekts, uzskata Rīgas domes deputāti, kas darbojas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā. Martā viņi akceptēja aicinājuma projektu Ministru kabinetam un parlamentam. Rīgas enerģētikas aģentūrā tapušajā vēstulē varas iestādēm piedāvāts visai negaidīts risinājums.

Lasīt tālāk...

Vai Rīga kļūs par baņķieri?

Viss maksā naudu, tai skaitā arī pati nauda. Finanšu resursi Latvijā strauji kļūst dārgāki: bankas pastāvīgi paaugstina hipotēkas un patērētāju kredītu likmes, iekasē solīdu naudu pat par mūsu rēķinu apkalpošanu. Izrādās, tas apnicis ne tikai iedzīvotājiem, kuri mēnesi pēc mēneša kasierim bankas lodziņā pārmaksā no 40 santīmiem līdz diviem latiem (atkarībā no rēķinu skaita), tas apnicis arī pašvaldībai. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs nāca klajā ar drosmīgu ideju, ierosinot pašvaldībai izveidot... pašai savu, „lētāku” banku.

Šo ideju Jānis Dinevičs izklāstīja Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sēdē, aicinādams galvaspilsētas namu pārvaldniekus izteikt savu viedokli.

– Atbalstām! – paziņoja sēdes dalībnieki. – Pašvaldības banka droši vien piedāvās pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus nekā komercbankas!

Lasīt tālāk...

Daiņa īvāna dabasmācības stunda

Rīdziniekiem ir tūkstoš un viens jautājums, ko uzdot Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājam Dainim Īvānam. Teiksim, kad galvaspilsētā būs sakārtota atkritumu izvešana? Kāpēc pagājušajā rudenī mūsu krāna ūdens oda pēc gļotām? Vai tiešām pilsētas tēvi pārdomās un neierīkos kompostēšanas laukumu zem Ziepniekkalna daudzstāvu namu logiem? Vai mums vasarā atļaus sēdēt zālienos? Cik daudz koku pilsēta iedēstīs izcirsto papeļu un veco liepu vietā? Jautājumu patiesi netrūkst! Paņēmuši līdzi interesantākās mūsu lasītāju vēstules, dodamies pēc atbildēm uz domi.

Mežaparks pārtver iniciatīvu no Ziepniekkalna

Dainis Īvāns ir pieredzējis deputāts un ilggadējs Vides komitejas vadītājs. Sarunā ar tādu cilvēku var iztikt bez gariem ievadvārdiem, tādēļ uzreiz ķeramies vērsim pie ragiem:

Lasīt tālāk...

Kā dalīt naudu ar vīru?

Gudrie jau sen ir teikuši, ka „mīlestība ir jūtu okeāns, ko no visām pusēm ielenc izdevumi”. Kādreiz tu sapņoji par vīru, kurš tev dāvās miljoniem sārtu rožu un vadās pa restorāniem, bet patiesajā dzīvē tavs mīļotais vai nu nevar, vai nevēlas pastāvīgi to darīt. Ko darīt – ieslīgt depresijā vai apvainoties? Nē! Gudrai sievietei tā noteikti nav izeja. Labāk paskatīties visapkārt un ar skaidru prātu novērtēt situāciju: varbūt gudrāk ir izpildīt vīra vēlēšanos un pietaupīt šodien, lai rīt dzīvotu labāk.

Taupīgi cilvēki ir sastopami gan starp vīriešiem, gan sievietēm, tas tiesa. Bet sabiedrībā valda uzskats, ka sievietes skopulība ir daudz harmoniskāka, jo no malas izskatās pēc saimnieciskuma, taupības. Toties skops vīrietis neizraisa nekādas citas emocijas, vienīgi protestu.

Tas neattiecas tikai uz naudu. Diemžēl ir ne mazums vīrieši, kuri taupa laiku, mīļus vārdus un labus darbus. Galējais šāda emocionālā skopuma paraugs ir vīrietis, kurš mēdz izrādīt, cik viņš dāsns, labsirdīgs un jautrs, bet dara to... tikai citu cilvēku klātbūtnē. Divatā ar mīļoto viņš arī ir ļoti dāsns, tikai nez kāpēc sola viņai vienīgi abstraktas vērtības, tādas kā zvaigznes, debesis, nakts vai saule, ar vārdu sakot, tikai to, kas viņam nepieder un ko viņš nevar nopirkt.

Lasīt tālāk...

Kāpēc nav ūdens?

„2008. gada decembrī namu pārvalde Pļavnieku nami atslēdza karsto ūdeni visiem mūsu kāpņu vienistabas dzīvokļiem. 9. dzīvoklī nav uzstādīti ūdens skaitītāji, krānus tur neviens nelabo, durvis nevienam netiek atvērtas. Bet mums vajadzīgs karstais ūdens! Ja 9. dzīvokļa saimniece ir sveika un vesela, lai uzliek skaitītājus un salabo krānus!” pieprasa kāda Grestes ielas nama iemītnieki.

Lasīt tālāk...