Kreditoriem sadod pa nagiem

Latvijas valdība jau vairākus mēnešus ir solījusi aizstāvēt hipotekāro kredītu ņēmējus pret kreditoru patvaļu. Atgādināsim, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši hipotekāro kredītu. Kā liecina aptauja, pusei no kredīta ņēmējiem tā atmaksāšana sagādā nopietnas grūtības. Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas lai nu kā, tomēr aizsargās parādniekus.

Vēl tikai pirms diviem gadiem bankas bija patērētāju labākie draugi. Tās pievilināja klientus ar laipnībām un solījumiem, dāvanām un pazeminātām likmēm. Finansisti piedāvāja naudu ar tik atvieglotiem nosacījumiem, ka aizņemties bija vieglāk nekā atteikties no vilinošā piedāvājuma.

Lasīt tālāk...

Nosmacēs ar nodokli

Finanšu ministrs Einars Repše ir vaļsirdīgi atzinis: 2010. gadā Latvijai klāsies vēl grūtāk nekā patlaban. Budžeta josta tiks savilkta iespējami cieši. Tas vajadzīgs, lai valsts izkļūtu no kredītatkarības. Pamēģināsim izlasīt šo vēstījumu starp rindiņām. Sarežģītā situācijā valdība ne tikai samazina izdevumus, bet arī meklē jaunus ienākumu avotus. Tātad Latviju gaida jauni nodokļi.

Un tā arī ir. Finanšu ministrija paudusi vēlmi no 2010. gada 1. janvāra Latvijā ieviest nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamo platību. Tāda esot Starptautiskā Valūtas fonda prasība. Paredzams, ka ar nodokli apliks par 40 kvadrātmetriem lielākus dzīvokļus un mājas, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Nodokļa likme būs 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Lasīt tālāk...

Politiķu solījumi

Līdz pašvaldību vēlēšanām palikusi nedēļa. Aptuveni ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku vēl nav izlēmusi, kurai partijai dot priekšroku. Tas notiek tāpēc, ka politiķi nemitīgi jauc cilvēkiem galvu. Konkrētu programmu vietā daudzas partijas nāk klajā ar miglainiem solījumiem: „Uzlabosim... Nodrošināsim... Izskatīsim un palīdzēsim...”

Mēs centāmies noskaidrot uz iekļūšanu Rīgas domē pretendējošo politiķu plānus. Varbūt mēra amata kandidātu racionālie priekšlikumi, ko mums izdevās atrast puķainajās partiju programmās, palīdzēs jums izdarīt pareizo izvēli.

Lasīt tālāk...

Vēlēšanas 2009: jaunie spēles noteikumi

Tuvojas kārtējās vēlēšanas, šoreiz pašvaldību. Jo tās tuvāk, jo vairāk laikrakstus un televīzijas kanālus piepilda tautas aizstāvju un tēvijas glābēju runas. Pār ļaužu galvām gāžas solījumu un atmaskojumu gūzma, salkani deputātu kandidātu dzīves gaitu apraksti. Labējie pret kreisajiem. Visi kaut ko sola. Galvā pilnīgas jukas: kam ticēt? Par ko balsot? Un vai vispār iet uz vēlēšanām?

Mazliet viest skaidrību priekšvēlēšanu situācijā lūdzām pazīstamus Latvijas ekspertus – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Runci un politologu Kristianu Rozenvaldu.

Viss sajaucies partiju programmās

– Kāpēc Latvijā politiķus iedala labējos un kreisos? Vai mums ir arī tā dēvētie centristi?

– Īstu labējo un kreiso Latvijā nekad nav bijis, – uzskata Kristians Rozenvalds. – Ir bijusi tikai ne visai gudra sadalīšanās starp latviešiem un krieviem. Sākumā šķita, ka kreisie politiķi vienmēr ir krievi, labējie – latvieši. Tas bija sen, bet deviņdesmito gadu situācijas atbalsis jūtamas vēl aizvien. Un tieši šobrīd jautājums par to, kas īsti ir labējie un kreisie, Latvijā kļūst ļoti aktuāls.

Lasīt tālāk...

Apsaimniekotājam talkā nāk motorizkapts

Zāles pļaušana, krūmu apgriešana un brikšņu likvidēšana sagādā galvassāpes ne tikai tiem, kas mīl un kopj savu dārzu, bet arī namu apsaimniekotājiem, kam rūp teritorijas labiekārtošana. Kad pienāk „X” laiks, cīņā ar sakuplojušo zāli metas prāvi komunālās saimniecības spēki. Tiesa, vairs ne pļāvēji ar garkāta izkaptīm rokās – viņiem darbs nevedās īpaši ātri. Tagad pie darba ķērušies ar motorizkaptīm jeb trimmeriem bruņoti cilvēki. Dažās stundās viņi saved kārtībā platības, kuru appļaušana ar izkapti prasītu vairākas dienas.

Sākumā bija grābekļi

Kas tas tāds par brīnumu – motorizkapts? Par to bija ar mieru pastāstīt Juris Golubovskis – viņa firma Audze tieši tirgo tādus agregātus. Taču, pirms nonācām līdz stāstījumam par trimme-riem – krūmgriežiem, daudz uzzinājām par visparastākajiem grābekļiem.

Lasīt tālāk...

Kam vajadzīgi strīdi par kaķiem?

«Mūsu mājā K. Valdemāra ielā jau otro gadu turpinās ārkārtīgi nepatīkams konflikts. Un viss sākās klaiņojošo kaķu dēļ.

Šie kaķi vienmēr ir sagādājuši mums raizes, bet mūsu mājas iemītnieki ir prātīgi cilvēki, un lielākā daļa saprot, ka ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem problēmu nevar atrisināt. Tāpēc arī piecietām bariņu klaiņotāju pie mūsu ieejas durvīm.

Taču ar laiku kaimiņi pamanīja, ka dzīvnieku kļūst aizvien vairāk. Izrādījās, ka divas līdzcietīgas večiņas no blakus kāpnēm piebaro murrātājus ar svaigām reņģītēm un ēdienu pārpalikumiem. Bezmaksas ēstuvi ātri vien saoda visi apkārtnes kaķi. Mūsu māja viņiem kļuva par pastāvīgu tikšanās vietu. Kaķi augas dienas tupēja pie nama durvīm, gaidot savas labdares. No pagraba sāka uzvēdīt nelaba smaka. Jaunās māmiņas žēlojās, ka mazuļiem pagalmā kož blusas.

Lasīt tālāk...