Rīdzinieki sapinušies tīklos

Vecajās mājās notiek dīvainas lietas: tu ieslēdz gludekli – ledusskapis pārstāj dūkt, nospied veļas mazgājamās mašīnas pogu – nodziest gaisma. Jau atkal izsisti drošinātāji. Un nav jau nekāds brīnums: daudzās Rīgas centra mājās elektrotīkli kalpo kopš tiem neatminamajiem laikiem, kad mūsu vecmāmiņas bija draiskulīgi skuķi un vēl tikai sapņoja satikt mūsu vectētiņus. Vecais elektropieslēgums daļā Rīgas neatbilst normai un gluži vienkārši ir mājām, cilvēkiem un sadzīves tehnikai bīstams. Mēs noskaidrojām, ka šai gadījumā par savu drošību iedzīvotājiem jāgādā pašiem.

Remontu iztaisīja, par instalāciju aizmirsa

Viss sākās ar vēstuli. Mūsu lasītāja Daina G. rūgti žēlojās par situāciju, kādā nokļuvusi. Pirms kāda laika viņa ieguva maznodrošinātas personas statusu un – kāda laime! – sagaidīja no Rīgas domes sociālā dzīvokļa orderi. Nu tik vajadzētu priecāties! Tagad viņai bija jumts virs galvas, mājas, kur mierīgi audzināt mazo dēlēnu. Bet dažas dienas pēc pārcelšanās Daina atklāja, ka dzīvoklim piemīt kāda nepatīkama īpatnība, proti, elektrība tam pieslēgta nevis caur individuālo, bet gaitenī esošo kopējo skaitītāju.

Lasīt tālāk...

Logi pasargās no trokšņa

Saka, ka logi ir mājas acis, un kaut vai tāpēc vien par tiem ir pareizi jārūpējas. Pirms nomainīt vecos logus, daudzi vēlas pārliecināties, ka tas būs tā vērts. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī šonedēļ kompānijas Rehau speciālistiem nākas atbildēt uz mūsu lasītāju jautājumiem.

„Vēlos uzzināt, cik lielā mērā logi var slāpēt skaņu. Dzīvoju pirmajā stāvā līdzās ieejai ratiņu telpā, kur mūždien pulcējas jaunieši. Vai jaunie logi pasargās mani no stipra trokšņa?”

Logu skaņas izolācijas īpašības ir atkarīgas no trim faktoriem. Pirmais un svarīgākais ir stikla paketes kvalitāte. Parastā stikla pakete pasargās jūs no 32–34 decibelu trokšņa, bet modernās tehnoloģijas ļauj pieveikt arī 45–47 decibelus.

Lasīt tālāk...

Renovācijas projekts: kur to ņemt?

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra 14. aprīlī sāk pieņemt dokumentus konkursa pirmajai kārtai līdzfinansējuma saņemšanai no ES fondiem māju siltināšanas pasākumiem. Iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām ir jābūt gataviem šim notikumam. No valsts būs iespējams saņemt līdz 50% nama siltināšanai nepieciešamo līdzekļu, bet tikai ar noteikumu, ka tiek pildītas visas likuma prasības. Piemēram, iedzīvotājiem būs vajadzīgs tāds dokuments kā renovācijas būvprojekts.

Grid Рoint Latvijā darbojas jau vairāk nekā trīs gadus, apvienojot profesionālus arhitektus un interjera dizainerus ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi dažādu pasūtījumu izpildē. Šai laikā realizēti daudzi dzīvojamo māju, tirdzniecības un rūpniecības objektu projekti gan Rīgā, gan citviet Latvijā, piemēram, Limbažos, Līvānos, Siguldā, Jelgavas rajonā utt.

Lasīt tālāk...

Mazi ieguldījumi – liela ekonomija

Latvijai mājokļu renovācijai no ES fondiem šogad piešķirti 16,6 milj. latu. It kā liela summa, bet nepieciešamība siltināt mājas ir nesalīdzināmi lielāka! Visiem naudas nepietiks. Un ne jau visas dzīvokļu īpašnieku biedrības vēlēsies piedalīties Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras rīkotajā konkursā par Eiropas naudu, jo uzvaras gadījumā dzīvokļu saimniekiem tāpat nāksies doties uz banku pēc kredīta. Vai ir alternatīva pilnīgai renovācijai, kas tomēr ir dārgs prieks? Manuprāt, ir. Tā ir pakāpeniska renovācija, kas maksā daudz lētāk, bet paver iespēju mājai uzreiz sākt taupīt siltumu un naudu.

Mūsu firma Ritols jau vairākus gadus nodarbojas ar Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Pavadonis māju siltināšanu. Kooperatīvā ir 35 deviņstāvu 119. sērijas mājas, pavisam vairāk nekā 60 kāpņu telpu. Pagaidām veikt pilnu renovāciju sadūšojušies tikai Mārcienas ielas 3. nama iedzīvotāji. Viņi ir apmierināti ar rezultātu, tomēr viņu piemērs nav pamudinājis pārējos kooperatīva dalībniekus uz līdzīgu varoņdarbu. Cilvēki nejūtas droši par nākotni un baidās ņemt lielus kredītus.

Lasīt tālāk...

Kā cīnīties pret ūdens zudumiem?

Pirms diviem gadiem Rīgā sāka darboties jauna ūdens zudumu uzskaites sistēma. Uzņēmums Rīgas ūdens vairs nevēlējās ņemt vērā, ko rāda dzīvokļu skaitītāji, kurus savulaik mums uzspieda Rīgas dome. Tagad norēķini ar mājām tiek veikti tikai un vienīgi pēc mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumiem, kuri vairākumā gadījumu nesakrīt ar mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem. Tā dēvētie ūdens zudumi dažos namos ir 50% un pat visu 100% apmērā no reālā patēriņa. Vai ilgi turpināsies šāda nejēdzība?

Likumā teikts, ka apsaimniekotājam jāpalīdz iedzīvotājiem likvidēt ūdens zudumus. Ja ūdens korekcija pārsniedz 20% mēnesī, pārvaldnieka pienākums ir atrast un novērst šīs parādības cēloņus. Bet viena lieta likums, pavisam cita – dzīves īstenība. Nav jau tā, ka namu pārvaldnieki nemaz neinteresējas par iedzīvotāju sūdzībām, šai gadījumā viņi vienkārši nav spējīgi palīdzēt. Kā pavēlēsiet meklēt zudumus, ja cilvēki tevi pār slieksni nelaiž, nemaz nerunājot par vannas istabu, kur uzstādīts skaitītājs? Dzīvokļos var iekļūt tikai policijas pavadībā, bet pa to laiku ūdens zaglis paspēs skaitītājam noņemt magnētus.

Lasīt tālāk...

Ļaunuma sakne – vienpusīgi likumi

Rīdzinieki nereti žēlojas, ka varas struktūras nevēlas uzklausīt viņu idejas par mājokļu apsaimniekošanu un komunālo problēmu risināšanu. Diemžēl tā ir taisnība: ierēdņi daudz nerēķinās ar vienu diviem apmeklētājiem, kas ieradušies nevis ar sūdzību, bet gan priekšlikumu. Līdzīgi klājas namu pārvaldēm. Tās it kā būtu gatavas uzlabot darbu, pozitīvajā pieredzē dalīties ar citiem, piedāvāt samilzušo problēmu risinājumu, bet kas ies tās uzklausīt?

Pirms dažiem gadiem galvaspilsētas apsaimniekotāji šo dilemmu atrisināja vienkārši: lai iegūtu ietekmi, viņi izveidoja savu apvienību. Tagad Rīgas apsaimniekotāju asociācija (RAA) jau kļuvusi pieaugusi, uzkrājusi spēkus un pieredzi. Sniedzot pārskatu par pagājušajā gadā paveikto, asociācijas valde varēja pastāstīt par RAA dalību daudzu rīdziniekiem vajadzīgu likumdošanas aktu radīšanā. Lieli plāni saistās arī ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem.

Nelaipnie likumi

– Kāpēc nodibināta mūsu asociācija? Tās mērķis ir uzlabot namu pārvalžu darbu, kā arī veidot normālu sadarbību starp apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, – saka RAA valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Pagaidām vēl šis dialogs raisās ar grūtībām. Rīdzinieki nesaskata, cik lielu un smagu darbu dara namu pārvaldes, toties viņi jūtas ļoti aizvainoti, ja meistars atsaka palīdzību bez maksas vai apsaimniekotājs iesaka nesteigties ar remontu. Vai problēmas rada tas, ka mūsu darbinieki nav pietiekami laipni? Manuprāt, tur nav tā vaina. Ļaunuma sakne ir normatīvie dokumenti. Vienpusīgie likumi un lēmumi neaizsargā iedzīvotājus un neļauj namu pārvaldēm realizēt veiksmīgas apsaimniekošanas uzlabošanas idejas.

Lasīt tālāk...