„Siltuma” pasi – katrai mājai
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Šogad mājas, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, sāks saņemt pases, protams, ne jau parastās, bet enerģijas pases. Tā noteicis Ministru kabinets. Pirmās rindā uz energoauditu uzaicinātas jaunbūves. Tām sekos lielie nami, ko izīrē vai pārdod. Pēc visa spriežot, nav palicis daudz laika arī līdz Latvijas dzīvojamā fonda vispārējai pārbaudei, jo ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas! Pašreiz daudzstāvu nama energoaudits Rīgā izmaksā vidēji no 250 līdz 400 latiem. Mēs centāmies noskaidrot, vai tas ir to vērts
Iedzīvotāji novērtējuši domes programmu
Jau vairākus gadus Rīgas dome palīdz apmaksāt energoaudita procedūru galvaspilsētas namiem. Pieteikumus dalībai projektā parasti iesniedz ap simt daudzstāvu namu, bet pilsētai naudas pietiek tikai pāris desmitiem.
Ķieģeļu mājai Baltajā ielā Iļģuciemā laimējās iekļūt pašvaldības programmā. No mājas pašas līdzekļiem pārbaudei tika piešķirti 250 lati, vēl 100 piemaksāja dome. Nesen rezultātus apsprieda dzīvokļu īpašnieku informatīvā sanāksmē.
Namu pārvaldnieka Bites planēta
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Kas ir atbildīgs par cauriem jumtiem un dīkā stāvošiem liftiem? Kam adresēt pretenzijas par netīrām kāpņu telpām un tumšiem gaiteņiem? Skaidra lieta – namu pārvaldniekam, kuru gribētos, kā saka, pazīt pēc sejas. Šodien vēlamies jūs iepazīstināt ar namu pārvaldes Purvciema nami vadītāju.
Namu pārvaldnieks – cilvēka draugs
„Es par jums namu pārvaldniekam sūdzēšos!” agrāk kaimiņi biedēja nogrēkojušos kaimiņu. Kaimiņš nobijās. Kliedzoši skaļās, viszinīgās un enerģiskās dāmas tēls filmā „Briljantu roka”, lai cik grotesks, lieliski atbilda tipiskam šā amata pārstāvim. Tagad ar namu pārvaldniekiem nevienu vairs nebaida. Ne jau tāpēc, ka viņi visi piepeši kļuvuši labiņi un atsaucīgi, gluži vienkārši vairākums no mums savu namu pārvaldnieku sejā nav redzējis. Kur viņš sēž, ko dara – mūs šie jautājumi nenodarbina, mēs ar savām problēmām esam paši par sevi, namu pārvaldnieks pats par sevi. Viņš mums ir tāds kā citplanētietis. Tiesa gan, pēdējā laikā situācija sākusi mainīties. Cilvēki sākuši interesēties, kas apsaimnieko viņu mājokļus, kas un kam iekasē viņu sūri grūti pelnītos grašus.
Vidzemes priekšpilsēta: plāni ir, nauda – atradīsies
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Nesen Vidzemes priekšpilsēta tika pamatīgi sapurināta. Skandāls notika aizvadītā gada beigās, kad Rīgas domes deputāti atbrīvoja no darba izpilddirekcijas vadītāju Juri Viņķeli. Viņķelis, kas ilgus gadus vadījis rajonu, ir gatavs politiķu lēmumu apstrīdēt tiesā. Bet pagaidām, nu jau nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, pie Vidzemes priekšpilsētas stūres stāv cits cilvēks. Paviesojāmies pie Normunda Červinska, lai uzzinātu, kā izpilddirekcija kalpos rīdziniekiem 2009. gadā.
Laipni lūdzam sūdzēties!
Červinska kungs izpilddirekcijā strādā jau vairākus gadus, tātad Vidzemes priekšpilsētas problēmas viņam ir labi zināmas.
– Labiekārtosim rajonu, palīdzēsim iedzīvotājiem veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, rīkosim informatīvas sanāksmes, lai būtu lietas kursā par tām problēmām, kas satrauc mūsu cilvēkus, – viņš sola, runājot par plāniem.
– Iedzīvotājus vispirms jau satrauc ar mājokļu apsaimniekošanas kvalitāti un cenām saistītie jautājumi.
– Tas tiesa! Agrāk, kad Rīgas namu pārvaldes vēl nebija kļuvušas par komercorganizācijām, mēs uzraudzījām to darbību. Bet cilvēki pēc inerces joprojām nāk pie mums ar sūdzībām.
Latviju smacē kredīti
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Latvijas iedzīvotājus smacē ar hipotekāro kredītu atmaksāšanu saistītas problēmas. Riska zonā, pēc kompānijas Latio ekspertu domām, jau ir aptuveni 40 tūkstoši ģimeņu, kas iegādājās dzīvokļus tai laikā, kad mājokļu cenas neprātīgi cēlās. Ko tagad darīt? Latio vadītājs Edgars Šīns apgalvo, ka viņš nesaredz ne mazākā iegansta optimismam. „Ja jums ir problēma ar kredītu, vismaz nesēdiet ar klēpī saliktām rokām,” saka Šīns.
Kompānija Latio sākusi tirgū piedāvāt jaunu pakalpojumu – palīdzību finanšu grūtībās nonākušajiem. Nekustamā īpašuma speciālisti, kuriem īsta darba Latvijā faktiski vairs nav, ir gatavi no jauna novērtēt jūsu dzīvokli un izstrādāt plānu glābiņam no parāda. Vienai ģimenei šāds glābiņš var būt mājokļa pārdošana vai izīrēšana, citai – maksātnespējas atzīšana. Pēc Edgara Šīna domām, lai orientētos juridiskajās niansēs un neatgriezeniski nezaudētu dzīvokli, Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama profesionāļu palīdzība.
Tiekoties ar žurnālistiem, Edgars Šīns ne tikai reklamēja savu kantori, bet arī izteica vairākas prognozes (diemžēl parasti viņa pareģojumi ir ļoti drūmi, toties izceļas ar precizitāti).
Jaunais laulību nams kļūst populārs
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgas Kurzemes rajona iedzīvotāji arī agrāk labprāt precējās, bet kopš atklāts jaunais Laulību nams Dzirciema ielā, viņi to dara ar īpašu šiku. Pati jaunākā Rīgas dzimtsarakstu nodaļa sāka darboties pagājušajā rudenī. Te ir viss: lielā un mazā laulību zāle, atsevišķas sagatavošanās telpas līgavainim un līgavai, šampanieša zāle, telpa viesiem un daudz citu sīkumu, kas laulību ceremoniju padara patīkamu. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka „iebraukt laulības ostā” Kurzemes rajona dzimtsarakstu nodaļā dažkārt vēlas arī pāri no citiem galvaspilsētas rajoniem.
Kurzemes rajona izpilddirektoram Orvilam Heniņam gan ir laimējies – viņa kabinets atrodas tieši pretī jaunajai laulību zālei. Ja ar darbiem un problēmām apkrautajam direktoram izdodas izbrīvēt atpūtas brīdi, viņš var ielūkoties Dzimtsarakstu nodaļā – jauno cilvēku laimīgās sejas viņu skaistākajā dienā jebkuram var uzlabot noskaņojumu un vairot darba sparu!
Galvaspilsētā darbojas santehniķi – blēži
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgā noticis kas ārkārtējs: atklājies, ka daļa firmu, kas apkalpo skaitītājus, veikli muļķo savus klientus. Noņemot ūdens mērītājus plānotajai pārbaudei, santehniķi patiesībā vilto verifikācijas sertifikātus un naudu iebāž sev kabatā. Pirmie tādi gadījumi atklāti vienlaikus Rīgas Kurzemes un Vidzemes priekšpilsētā. Krāpnieki ir atmaskoti un tuvākajā laikā tiks aicināti uz tiesu. Diemžēl speciālisti ir pamatoti nobažījušies, ka blēdību epidēmiju tas neapturēs. Lai sodītu bez izņēmuma visas negodīgās kompānijas, būs vajadzīga pilsētas un pat valdības iejaukšanās.
No haltūras līdz krāpšanai
– Lūk, – namu pārvaldes Juglas nami vadītājs Aleksandrs Pavlovskis noliek man priekšā divus skaitītāju verifikācijas sertifikātus, – tie ir viltojumi!
Pirms dažiem mēnešiem namu pārvalde izveidoja pati savu sanitārtehniķu brigādi, kas apkalpo skaitītājus dzīvokļos. Taču aizliegt namu pārvaldes teritorijā darboties arī komercfirmām Aleksandrs Pavlovskis nevar. Līdz šim viņam ir nācies samierināties ar nepatīkamajiem kaimiņiem, lai gan iebildumu pret „klaiņojošajiem santehniķiem” namu pārvaldniekam ir atliku likām. Viņi par saviem pakalpojumiem prasa nedaudz mazāk nekā municipālā apsaimniekošanas organizācija, bet par savu darbu nekādā veidā neuzņemas atbildību. Ja grib, uzliek skaitītāju šķībi, ja grib, iesmērē klientam ūdens mērītāju bez obligātās uzlīmes (ej un pārbaudi, vai uz mēraparāta tāda vispār ir bijusi). Bet tagad atklājies, ka situācija ir pavisam bēdīga: komercfirmas nevis vienkārši halturē, bet atklāti muļķo mūs.
Pabalsts kļuvis piecreiz mazāks
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgas denacionalizēto māju iemītnieki atkal var pretendēt uz pārcelšanās pabalstu. Komunālajā departamentā uzskata, ka interese par šo programmu var pieaugt, kā nekā četru cilvēku ģimene no pašvaldības pārbraukšanai saņem 22 tūkstošus latu. Dzīvokļu cenas krītas, un par šo naudu (plus puslīdz pieticīgs hipotekārais kredīts) var nopirkt gluži pieklājīgu dzīvokli un uz visiem laikiem tikt vaļā no namīpašnieka izlēcieniem. Taču ir arī slikta ziņa: pērn Rīga pārcelšanās nolūkā pilsētniekiem izmaksāja aptuveni 15 miljonu latu, bet šogad summa būs piecreiz mazāka – tikai 3,4 miljoni.
Paši zināt, esam krīzē. Un kā jebkura sociāla nelaime, arī krīze vissāpīgāk skar maznodrošinātos. Šoreiz atkal cietīs denacionalizēto namu iemītnieki – viņiem izredzes tikt pie sava mājokļa ir pamatīgi sarukušas. Pagājušajā gadā ar Rīgas domes atbalstu uz iegādātajiem privātajiem dzīvokļiem pārcēlās gandrīz 1000 iemītnieku no saimnieku mājām, bet šogad pabalstu varēs saņemt labi ja 250–300 cilvēku. Nav naudas.