Izlikšana no dzīvokļa. Otrā daļa?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Teju teju Latvijā var atkārtoties deviņdesmito gadu beigu posma apkaunojošā katastrofa. Atceraties? Toreiz no dzīvokļiem tika izlikti desmiti tūkstoši ģimeņu. To vaina bija norādīta komunālo pakalpojumu rēķinos rindiņā „Pavisam kopā”. Citiem vārdiem, šie cilvēki bija palikušu parādā par dzīvokli (bieži vien ne pēc savas gribas un ne ļaunprātības, bet drausmīgas nabadzības dēļ). Tā vietā, lai saņemtu valsts atbalstu, viņi saņēma pavēsti par izlikšanu no dzīvokļa. Ekonomiskā situācija Latvijā pašreiz atgādina toreizējo. Vieni no pirmajiem krīzes sociālās sekas sāka izjust Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki.
Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs gadā saņem simtiem un tūkstošiem iesniegumu. Tie ir kā vienas lielas grāmatas lapas, kas stāsta par ļaužu nelaimēm un bailēm. Krīzes nomāktie cilvēki strīdas un šķiras, sit cits citu un pašu bērnus. Tiem, kas nenonāk tādā morālā pagrimumā, arī neklājas viegli: šobrīd daudzi saņem no namu pārvaldēm draudīgas brīdinājuma vēstules par izlikšanu no dzīvokļa. Daži gadījumi ir vienkārši kliedzoši.
„Bagātnieki” no grausta
Pirms dažām nedēļām uz redakciju atnāca kāda Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāja, sešu bērnu māte. Antonam, jaunākajam, ir tikai pusotra gadiņa, vecākajai meitai Natašai – vienpadsmit. Ja ne šodien, tad rīt šī ģimene var izrādīties izlikta uz ielas.
Skandāls Baltajā ielā
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Nav nekā grūtāka, kā kaimiņam vienoties ar kaimiņu. To no jauna apliecinājuši notikumi Baltās ielas 22. nama 1. korpusā. Pirms pusotra gada tur tika nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Sākumā viss ritēja gludi, bet tad kaimiņiem radās aizdomas, ka biedrības valde nerīkojas godīgi. Konflikta atskaņas nonāca līdz paša Rīgas mēra Jāņa Birka ausim, kurš aicināja dzīvokļu īpašniekus vēlreiz sapulcēties kopā un nosūtīja pie viņiem veselu miera uzturētāju brigādi. Taču samierināt karojošās puses neizdevās. „Neko citu kā vienīgi raizes biedrība mums nav devusi,” vēlāk jūsu avīzes korespondentei teiks nama iedzīvotāji.
Namu pārvaldes Nordeķi filiāle bija ļaužu pilna. Tie, kas bija atnākuši pēdējie, spiedās gar sienām, drošākie devās uz blakus kabinetiem pēc krēsliem. Visiem bija skaidrs, ka saruna būs gara. Sapulcē bija paredzēts apspriest Baltās ielas 22. nama 1. korpusa dzīvokļu īpašnieku biedrības darbību, kas lielākajai daļai iedzīvotāju bija kā kauls rīklē.
Biedrību Baltās ielas mājā nodibināja ātri. Pirmajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klāt bija visur esošie aģentūras Rīgas mājoklis pārstāvji, kuri palīdzēja pareizi noformēt dokumentus.
Ķengaraga nami iesaldē tarifu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgā noticis brīnums: vairākums namu pārvalžu paaugstinājušas maksu par apsaimniekošanu, bet Ķengaraga nami ne. Iedzīvotāji turpina uzņēmumam maksāt 25 santīmus par kvadrātmetru. Lai noskaidrotu tarifa savaldīšanas recepti, devāmies pie galvenā burvja – namu pārvaldes valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Troškova.
Namu pārvalde Ķengaraga nami pēc Rīgas mērauklas nav liela, tā apkalpo tikai 112 mājas, kas līdzinās 9800 dzīvokļiem, kuros mājo aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Daudz vai maz? Grūti teikt. Vjačeslavs Troškovs saka, ka jūtas kā veselas pilsētas saimnieks, jo pēc iedzīvotāju skaita Ķengaraga nami ir samērojami ar Salaspili.
Zīlēšana ar tarifu
Kā jebkurai pilsētai pilsētā, namu pārvaldei Ķengaraga nami ir savas ikdienas rūpes un darbi. Vispirmām kārtām jādomā par saimniecību. Iepriekšējā sezonā nopirka traktoru, 2009. gadā tiek mērķēts uz jaunu pašizgāzēju. Tas viss, lai uzvarētu konkursā par tiesībām uzkopt Latgales priekšpilsētas municipālās teritorijas. Un, protams, lai uzturētu tīrību un kārtību rajonā.
Caur ērkšķiem uz 16 miljoniem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
2009. gadā Latvijas mājas var dabūt 16 miljonus latu renovācijai. Naudu mums dāsni atvēlējusi Eiropa, bet ar tās sadali te Latvijā nodarbosies Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Tiek solīts ikvienai mājai samaksāt līdz 50% no kopējām siltināšanas izmaksām, taču šādu godu izpelnīsies tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas būs uzvarējušas visai sarežģītā konkursā.
Eiropas nauda daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem bija pieejama kopš 2007. gada, bet Ministru kabineta noteikumi, kas regulē tās piešķiršanas kārtību, ir pieņemti tikai tagad. Atlases konkurss mājām, kuras vēlēsies saņemt līdz 100 000 latu renovācijai, sāksies pēc dažām nedēļām, un šī atlase būs ļoti stingra.
Ministru kabineta noteikumos teikts, ka piedalīties konkursā un pretendēt uz finansējumu var tikai tās mājas, kurās izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas mājokļus pārņēmušas no pašvaldības bilances. Bez tam iedzīvotājiem jāsagatavo paliela dokumentu pakete, kurā ietilpst ēkas pilnīga energoaudita rezultāti, renovācijas tehniskais projekts, bankas izziņa par mājas uzkrājumiem vai iespējām saņemt kredītu utt.
Līdzeklis pret krīzi
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīdziniekiem ir iemesls atrauties no skumjām pārdomām par pakalpojumu un preču dārdzību un aizstaigāt līdz Čiekurkalnam – tur sācis darboties īsts zemnieku tirgus. Pagājušajā nedēļā zemnieki pirmo reizi atveda uz Rīgu lauku gardumus un sola turpmāk to darīt pastāvīgi.
Ideja organizēt Rīgā „zaļos tirgus” pieder vicemēram Jānim Dinevičam, kurš pirms dažām nedēļām deva izpilddirekcijām uzdevumu sameklēt vietas šādai tirdzniecībai. Atsaukušās ir Centra un Kurzemes rajona izpilddirekcijas. Centrā zemniekiem varot ierādīt laukumu Pērnavas un K. Barona ielu krustojumā, bet Kurzemes rajons ir gatavs atvēlēt uzreiz vairākas vietas šādiem tirdziņiem.
Tilti. Dzīvokļi. Veloceliņi
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Pagājušajā nedēļā Jānis Birks, ieskatījies kalendārā, saprata, ka ir Rīgas pašvaldības vadītājs nu jau tieši divus gadus. „Pat nepamanīju, cik ātri aizsteidzis laiks,” teica mērs, kad mēs, atraduši ieganstu, uzprasījāmies pie viņa uz sarunu.
Vai bieži piedzīvota nodevība?
– Jā, tas ir fakts, ja vadu Rīgu veselus divus gadus, – piekrīt mērs bezkaislīgajam kalendāram. – Nav jau nekāds brīnums, ka esmu aizmirsis par laiku. Darba intensitāte domē ir tāda, ka nedēļa aizsteidz kā viena diena. Labi, ka paliek vismaz brīvdienas, kad var mazliet padomāt, paprātot par nākotnes plāniem.
Runādams par jubileju mēra amatā, Jānis Birks ir atklāts. Pēdējo divu gadu laikā viņš bieži esot saskāries ar tādām galējām izpausmēm kā uzticība un nodevība, cieņa un pilnīgs tās trūkums, augstprātība un muļķība. No tā Rīgas mērs izdarījis svarīgu secinājumu, kas būtībā ir vecs kā šī pasaule: cilvēks bieži var justies vientuļš pat pūlī. Bet par politiķa svarīgāko prasmi Jānis Birks tagad uzskata spēju rast saprātīgu kompromisu.
Iemitini zivtiņas tualetē!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Visas pasaules zinātnieki lauza galvu, kā vienkāršot dzīvi mūsdienu cilvēkam. Šai nolūkā viņi izgudro krāsas, kas silda, un veselas mājas, kas spēj lasīt saimnieka domas. Šodien – par dažiem vajadzīgiem vai tikai uzjautrinošiem izgudrojumiem.
Izgudrota vislētākā māja
Vācijas pilsētas Veimāras universitātē izstrādāts „universālas pasaules mājas” projekts. Tāda 36 kvadrātmetru mājokļa cena ir nepilni pieci tūkstoši dolāru. Projekts radīts tam, lai palīdzētu pilsētu graustu iemītniekiem.
Mājas niecīgo pašizmaksu nodrošina jaunais būvmateriāls – ar sveķiem piesūcināts... parastais papīrs. Paneļi pēc savām īpašībām ir tuvi aviācijas konstrukciju materiāliem. Tie ir lēti, praktiski, droši ekspluatācijā un ekoloģiski tīri. No šāda materiāla būvētu māju izgudrojuma patents pieder kādai Šveices kompānijai.