Ak, tu briesmīgā spirāle!
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Ļoti drīz rīdzinieki, ieskatījušies dzīvokļu rēķinos, pamanīs nepatīkamas pārmaiņas. Par to jāpateicas Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai. Pagājušajā nedēļā deputāti akceptēja jaunu maksas aprēķināšanas kārtību par karstā ūdens cirkulāciju.
Cirkulācija ir visai dīvains pakalpojums, ko mums piedāvā uzņēmums Rīgas siltums. Pati šīs pozīcijas atrašanās mūsu rēķinos izraisa daudz strīdu. Taču Rīgā strīdas jau daudzus gadus, bet cirkulācija joprojām ir dzīvāka par dzīvu. Turklāt šopavasar tā kļūs dārgāka.
Krīze kā... iespēju laiks
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Krīze ir mainījusi Rīgu. Pat Rīgas domes deputāti bieži vien nevar pateikt, kas notiks ar pilsētu un tās iedzīvotājiem, vai mūsu dzīve kļūs labāka vai sliktāka. Mēs tikāmies ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali. Būdams cilvēks ar lielu darba pieredzi pašvaldībā, viņš ir gatavs uzmundrināt pilsētniekus un mudina viņus nenokārt degunu. Daudzi Rīgai svarīgi projekti virzās uz priekšu. Dome risina transporta un mājokļu apsaimniekošanas jautājumus. Tikai nevajag nolaist rokas, un tad pat krīze var dot savu labumu.
– Ārgaļa kungs, mēs esam dzirdējuši, ka Rīgas dome apturējusi daudzus investīciju projektus. Vai tas nozīmē, ka pilsētas attīstība apstājusies?
– Krīze, protams, ietekmē svarīgu projektu realizācijas gaitu. Bet nevajadzētu aizmirst, ka krīzes apstākļos mums būtu izdevīgi attīstīt infrastruktūru, jo darbaspēks un materiāli maksā lētāk. Reizē tas palīdzētu „sasildīt” mūsu ekonomiku, dot cilvēkiem darba vietas. Vajag tikai atrast finansējumu lieliem projektiem. Ļoti svarīgi, lai tādā brīdī valsts un pašvaldība vienotos vismaz netraucēt viena otrai. Pašreiz pilsētai aizliegts ņemt kredītus. Kāpēc? Ja valsts nevar aizņemties naudu, kāpēc tā velk līdzi pašvaldības? Domē taču nesēž nekādi muļķi, te ir speciālisti, kam ir pa spēkam prognozēt ekonomiskos rādītājus, un te ir tautas ievēlēti deputāti. Iznāk, ka valdība liedz mums iespēju pieņemt lēmumus un attīstīt savas pilsētas un pagastus. Tas traucē mūs realizēt daudzas svarīgas idejas.
Pavasara trakums
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Vienam otram pavasara ģenerāltīrīšana ir svētki. Jā, neticami, bet fakts: starp mums ir arī tādi, kam tamlīdzīgi šausminoši pasākumi sagādā patiesu baudu. Tādas personības nereti kļūst par literāro un kino varoņu prototipiem un lielākoties izraisa vai nu žēlumu, vai skaudību. Manī noteikti skaudību. Kur atrast sevī spēku, lai regulāri spodrinātu apkārtējo dzīves īstenību?
Izrādās, man līdzīgu sliņķu vajadzībām pastāv vairākas ģenerāltīrīšanas darbu instrukcijas, kuras varam apvienot vienā globālā tematā: „Kā maksimāli ātri un ar minimālām pūlēm izmēzt māju”.
Ģenerāltīrīšanā galvenais ir sākt, pēc tam jau azarts vai pienākuma apziņa neļaus visu pamest pusratā.
Labi logi kalpo ilgi
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Atbild Atis JUMIĶIS,
kompānijas Rehau tehniskais konsultants
Protams, jauni plastmasas logi daudzējādā ziņā ir labi – sargā no putekļiem un trokšņa, laiž cauri vairāk gaismas. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka, ielicis jaunus logus, dzīvokļa saimnieks ir atbrīvots no tādām rūpēm kā logu mazgāšana un īpaša kopšana. Šai sakarā mūsu avīzes lasītāji adresē firmai Rehau dažus zīmīgus jautājumus.
«Pastāstiet, kā kopjami jaunie logi? Vai tie jāmazgā ar īpašiem līdzekļiem vai var lietot parastās sadzīves ķimikālijas?»
Plastmasas logus tiešām drīkst tīrīt tikai ar speciālām ķimikālijām vai tīru ūdeni. Nekādā gadījumā nelietojiet abrazīvus materiālus, kuri neatgriezeniski sabojās profila virsmu.
Rīkoties un nebaidīties!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Mārcis EGLĪTIS, Hipotēku bankas
Mārketinga departamenta segmentu vadītājs
Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras datiem līdz 2008. gadam Latvijā siltināšana bija veikta 1200 mājām. Šo mājokļu īpašnieki uzskatīja par prātīgāku negaidīt palīdzību no valsts vai Eiropas. Viņi ieguldīja naudu siltināšanā un tagad taupa uz apkuri, reizē priecājoties par dzīvi labiekārtotā vidē. Bet ārvalstu eksperti, ieradušies pie mums, brīnās: kāpēc Latvijā joprojām ir siltināti tik maz mājokļu, ja renovācija ir acīm redzami izdevīga?
Pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu mums lielākoties traucē aizspriedumi un bailes. Daudzi baidās, ka renovācija nedos gaidīto labumu vai ka māja nespēs atmaksāt kredītu. Centīšos pierādīt, ka šādām bažām nav pamata.
Ceresit sistēmas – ceļš pie siltas un skaistas mājas
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Normunds VAGULIS,
CERESIT tehn. konsultants, 29288440, www.ceresit.lv
Augstāku temperatūru telpās, kā arī daudz mazākas apkures izmaksas var panākt, pārklājot ēkas ārējās sienas ar termoizolācijas materiālu, kam ir ļoti zema siltumvadītspēja. Sienu termiskās izolācijas paaugstināšana – tas ir CERESIT siltināšana sistēmu darbības pamatnosacījums. Tas apvieno sevī siltuma zudumu novēršanu un daudzveidīgu estētisku apdari, tādejādi uzlabojot ēkas izskatu.
Siltināšanas sistēma CERESIT paredzēta gan jaunām gan restaurējamām ēkām.
Siltināšanas sistēmas pamatprincips ir termoizolācijas plākšņu nostiprināšanu ar īpašu javu, tad virsmas špaktelēšanu ar javu, kas armēta ar stikla šķiedras sietu un tā visa pārklāšanu ar plānkārtas dekoratīvo apmetumu.
Kāpēc strādnieki halturēja?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
„Birzes ielas 40. nama iedzīvotāju vārdā izsaku pateicību namu pārvaldei Kurzemes namu apsaimniekotājs, kas šā gada februārī mums nomainīja aukstā ūdens piegādes sistēmu. Mums tiešām bija problēmas, namu pārvalde ļoti palīdzēja. Bet gribētos pastāstīt par strādnieku uzvedību. Šie cilvēki dažās nedēļās sabeidza nervus visiem mājas vecākajiem! Par tādu darbu viņiem vajadzētu samaksāt mazāk, nekā paredzēts līgumā, bet pārējo naudu pārskaitīt mājas fondā.
Darbuzņēmēji, kas mūsu mājā mainīja ūdensvadu, izturējās pretīgi, viņu uzvedība neiztur nekādu kritiku. Viņi ignorēja nosacījumus, ko mājas vecākie pauda gan rakstiski, gan mutiski.