Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?

Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.

Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.

Lasīt tālāk...

„Siltuma” pasi – katrai mājai

Šogad mājas, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, sāks saņemt pases, protams, ne jau parastās, bet enerģijas pases. Tā noteicis Ministru kabinets. Pirmās rindā uz energoauditu uzaicinātas jaunbūves. Tām sekos lielie nami, ko izīrē vai pārdod. Pēc visa spriežot, nav palicis daudz laika arī līdz Latvijas dzīvojamā fonda vispārējai pārbaudei, jo ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas! Pašreiz daudzstāvu nama energoaudits Rīgā izmaksā vidēji no 250 līdz 400 latiem. Mēs centāmies noskaidrot, vai tas ir to vērts

Iedzīvotāji novērtējuši domes programmu

Jau vairākus gadus Rīgas dome palīdz apmaksāt energoaudita procedūru galvaspilsētas namiem. Pieteikumus dalībai projektā parasti iesniedz ap simt daudzstāvu namu, bet pilsētai naudas pietiek tikai pāris desmitiem.

Ķieģeļu mājai Baltajā ielā Iļģuciemā laimējās iekļūt pašvaldības programmā. No mājas pašas līdzekļiem pārbaudei tika piešķirti 250 lati, vēl 100 piemaksāja dome. Nesen rezultātus apsprieda dzīvokļu īpašnieku informatīvā sanāksmē.

Lasīt tālāk...

Namu pārvaldnieka Bites planēta

Kas ir atbildīgs par cauriem jumtiem un dīkā stāvošiem liftiem? Kam adresēt pretenzijas par netīrām kāpņu telpām un tumšiem gaiteņiem? Skaidra lieta – namu pārvaldniekam, kuru gribētos, kā saka, pazīt pēc sejas. Šodien vēlamies jūs iepazīstināt ar namu pārvaldes Purvciema nami vadītāju.

Namu pārvaldnieks – cilvēka draugs

„Es par jums namu pārvaldniekam sūdzēšos!” agrāk kaimiņi biedēja nogrēkojušos kaimiņu. Kaimiņš nobijās. Kliedzoši skaļās, viszinīgās un enerģiskās dāmas tēls filmā „Briljantu roka”, lai cik grotesks, lieliski atbilda tipiskam šā amata pārstāvim. Tagad ar namu pārvaldniekiem nevienu vairs nebaida. Ne jau tāpēc, ka viņi visi piepeši kļuvuši labiņi un atsaucīgi, gluži vienkārši vairākums no mums savu namu pārvaldnieku sejā nav redzējis. Kur viņš sēž, ko dara – mūs šie jautājumi nenodarbina, mēs ar savām problēmām esam paši par sevi, namu pārvaldnieks pats par sevi. Viņš mums ir tāds kā citplanētietis. Tiesa gan, pēdējā laikā situācija sākusi mainīties. Cilvēki sākuši interesēties, kas apsaimnieko viņu mājokļus, kas un kam iekasē viņu sūri grūti pelnītos grašus.

Lasīt tālāk...

Vidzemes priekšpilsēta: plāni ir, nauda – atradīsies

Nesen Vidzemes priekšpilsēta tika pamatīgi sapurināta. Skandāls notika aizvadītā gada beigās, kad Rīgas domes deputāti atbrīvoja no darba izpilddirekcijas vadītāju Juri Viņķeli. Viņķelis, kas ilgus gadus vadījis rajonu, ir gatavs politiķu lēmumu apstrīdēt tiesā. Bet pagaidām, nu jau nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, pie Vidzemes priekšpilsētas stūres stāv cits cilvēks. Paviesojāmies pie Normunda Červinska, lai uzzinātu, kā izpilddirekcija kalpos rīdziniekiem 2009. gadā.

Laipni lūdzam sūdzēties!

Červinska kungs izpilddirekcijā strādā jau vairākus gadus, tātad Vidzemes priekšpilsētas problēmas viņam ir labi zināmas.

– Labiekārtosim rajonu, palīdzēsim iedzīvotājiem veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, rīkosim informatīvas sanāksmes, lai būtu lietas kursā par tām problēmām, kas satrauc mūsu cilvēkus, – viņš sola, runājot par plāniem.

– Iedzīvotājus vispirms jau satrauc ar mājokļu apsaimniekošanas kvalitāti un cenām saistītie jautājumi.

– Tas tiesa! Agrāk, kad Rīgas namu pārvaldes vēl nebija kļuvušas par komercorganizācijām, mēs uzraudzījām to darbību. Bet cilvēki pēc inerces joprojām nāk pie mums ar sūdzībām.

Lasīt tālāk...

Latviju smacē kredīti

Latvijas iedzīvotājus smacē ar hipotekāro kredītu atmaksāšanu saistītas problēmas. Riska zonā, pēc kompānijas Latio ekspertu domām, jau ir aptuveni 40 tūkstoši ģimeņu, kas iegādājās dzīvokļus tai laikā, kad mājokļu cenas neprātīgi cēlās. Ko tagad darīt? Latio vadītājs Edgars Šīns apgalvo, ka viņš nesaredz ne mazākā iegansta optimismam. „Ja jums ir problēma ar kredītu, vismaz nesēdiet ar klēpī saliktām rokām,” saka Šīns.

Kompānija Latio sākusi tirgū piedāvāt jaunu pakalpojumu – palīdzību finanšu grūtībās nonākušajiem. Nekustamā īpašuma speciālisti, kuriem īsta darba Latvijā faktiski vairs nav, ir gatavi no jauna novērtēt jūsu dzīvokli un izstrādāt plānu glābiņam no parāda. Vienai ģimenei šāds glābiņš var būt mājokļa pārdošana vai izīrēšana, citai – maksātnespējas atzīšana. Pēc Edgara Šīna domām, lai orientētos juridiskajās niansēs un neatgriezeniski nezaudētu dzīvokli, Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Tiekoties ar žurnālistiem, Edgars Šīns ne tikai reklamēja savu kantori, bet arī izteica vairākas prognozes (diemžēl parasti viņa pareģojumi ir ļoti drūmi, toties izceļas ar precizitāti).

Lasīt tālāk...

Jaunais laulību nams kļūst populārs

Rīgas Kurzemes rajona iedzīvotāji arī agrāk labprāt precējās, bet kopš atklāts jaunais Laulību nams Dzirciema ielā, viņi to dara ar īpašu šiku. Pati jaunākā Rīgas dzimtsarakstu nodaļa sāka darboties pagājušajā rudenī. Te ir viss: lielā un mazā laulību zāle, atsevišķas sagatavošanās telpas līgavainim un līgavai, šampanieša zāle, telpa viesiem un daudz citu sīkumu, kas laulību ceremoniju padara patīkamu. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka „iebraukt laulības ostā” Kurzemes rajona dzimtsarakstu nodaļā dažkārt vēlas arī pāri no citiem galvaspilsētas rajoniem.

Kurzemes rajona izpilddirektoram Orvilam Heniņam gan ir laimējies – viņa kabinets atrodas tieši pretī jaunajai laulību zālei. Ja ar darbiem un problēmām apkrautajam direktoram izdodas izbrīvēt atpūtas brīdi, viņš var ielūkoties Dzimtsarakstu nodaļā – jauno cilvēku laimīgās sejas viņu skaistākajā dienā jebkuram var uzlabot noskaņojumu un vairot darba sparu!

Lasīt tālāk...