Vai jums ir plāns, kaimiņa kungs?

Jums radusies vēlēšanās nojaukt vienu no dzīvokļa sienām, samainīt vietām virtuvi un viesistabu vai guļamistabu apvienot ar lodžiju? Ja tā, tad jūs ir piemeklējusi modernā pārplānošanas kaite. Nē, tas nav nekas briesmīgs, ka jūs savu tipveida dzīvokli vēlaties pārvērst par netipisku. Tomēr derētu iepriekš zināt, cik sarežģīti tas būs un kādus draudus var radīt.

Legālās ciešanas

Rīdziniecei M. radusies situācija ar tālejošām sekām. Mūsu lasītāja, kas vēlējās palikt anonīma, bija patiesi sarūgtināta. Un kā gan ne: apakšējā stāvā pie mājokļa „uzlabošanas” strādājošo celtnieku darba rezultātā M. dzīvoklī stenderēs parādījās spraugas, tapetes sakrokojās, ķieģeļu siena nosēdās un saplaisāja.

– Gatavojos dzīvokli remontēt, – bēdīgi stāsta M. – Uzaicināju solīdu firmu. Bet meistari man saka: jums ir problēmas, dzīvoklis ir avārijas stāvoklī. Sāku noskaidrot, kas par lietu, un uzzināju, ka apakšstāva kaimiņi, savienojot divus dzīvokļus, izlauzuši sienas. Būvinspekcija bija lietas kursā un savā birokrātiskajā atbildē rakstīja, ka „projekts ir saskaņots un nesošās konstrukcijas nav skartas”. Bet patiesībā kaimiņi bija izveidojuši jaunu ailu tieši NESOŠAJĀ ķieģeļu sienā.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji gaida palīdzību no pilsētas

Būdams vadītājs vienai no Rīgas lielākajām namu pārvaldēm, gribu ieteikt galvaspilsētas iedzīvotājiem padomāt par ekonomiju. Iespējas ietaupīt naudu ir, viss atkarīgs tikai no pašu gatavības veltīt tam pūles.

Nelielo māju iemītnieki Juglā jau sen nolēma sākt taupīt un šai nolūkā ir atteikušies no apkopēju pakalpojumiem. Par tīrību un kārtību kāpņu telpās viņi rūpējas paši. Viņi sastāda darbu grafiku un akurāti to ievēro. Tā māja var ietaupīt prāvu naudu. Ja iedzīvotāji ir ar mieru paši sakopt arī pagalmu, tad ekonomija ir vēl jūtamāka. Tāda māja vispār var atteikties no sētnieka. Šādi ietaupītā nauda paliek iedzīvotāju rīcībā, tā tiek ieskaitīta uzkrājumu fondā un ar laiku tiks tērēta remontam. Vai nav labs risinājums?

Lasīt tālāk...

Rīgas siltums atslēdz rīgu?

Rīgas namiem sāk atslēgt siltumu. Marta pirmajā nedēļā uzņēmums Rīgas siltums atteica pakalpojumu pārdesmit ēkām, to skaitā deviņām dzīvojamām mājām.

No siltuma atslēgto māju iemītnieki ir parādā centrālajam siltuma piegādātājam un tagad vēla pavasara sala gadījumā var ciest lielus zaudējumus. Atdzisusī apkures sistēma ātri var sasalt, caurules var pārplīst. Ja parādnieki visdrīzākajā laikā neattapsies, var gadīties, ka nākamgad tie siltumu vispār nevarēs saņemt.

Lasīt tālāk...

Skaistuma diena

Nav šaubu – Latvijas sievietes ir visgudrākās, visskaistākās, vismaigākās sievietes pasaulē, turklāt strādā un pelna līdzīgi vīriešiem, tāpēc ir jo īpaši cienījamas. Mīļās sievietes! Sveicam jūs ar pavasara sākšanos un novēlam, lai jūsu sirdīs vienmēr mājo gaisma un siltums.

Droši vien daudzi nezina, ka 8. marts ir sociāldemokrātiski svētki, to pamatā ir sieviešu cīņa par savām tiesībām. 1857. gada 8. martā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu sakarā ar zemajām algām un garo darba dienu. 1909. gadā ASV šo dienu pasludināja par svētkiem. 1910. gadā sieviešu – sociālistu konferencē Klāra Cetkina ierosināja pasludināt šos svētkus par starptautiskiem. Pēc gada 8. martu jau svinēja daudzās valstīs.

Vai mūsdienās sievietēm vajag cīnīties par savām tiesībām, vai arī 8. marts kļuvis par mīlestības un skaistuma svētkiem? Uzdevām šo jautājumu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājam, Rīgas vicemēram Jānim Dinevičam.

Lasīt tālāk...

Kopējais skaitītājs krāpj iedzīvotājus

Kur paliek ūdens – šis jautājums turpina satraukt rīdziniekus. Mūsu redakcija pastāvīgi saņem vēstules no iedzīvotājiem, kam nodarīts pāri. Vieni ziņo, ka namu pārvaldes mēnešiem rēķinos iekļauj tādu pozīciju kā „ūdens zudumu korekcija”. Zudumu apmaksa nav lēts prieks. Nu varētu vēl būt, ka neizprotamā veidā pazūd desmitā daļa ūdens, bet nē, nezināmā virzienā aiztek simtiem kubikmetru, kas reizēm rēķinā ierakstīto summu dubulto. Kas īsti notiek?

Patvaļa ar ūdeni

Atgādinām: ūdens patēriņa starpība rodas tāpēc, ka mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumi nesaskan ar dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu. Jo lielāka šī starpība, jo jūtamāki pieskaitījumi mūsu rēķinos. Rīgā ir mājas, kuru iemītnieki par uzņēmuma Rīgas ūdens pakalpojumu maksā divas reizes – vienreiz par reāli patērēto ūdeni, otrreiz – par pazudušo (kaimiņa nozagto, no caurajām caurulēm iztecējušo, sētnieka uz puķu dobēm izlieto). Korekcija tamlīdzīgos gadījumos ir 100%.

Agrāk rīdziniekiem šādas problēmas nebija, jo skaitītāju rādījumu starpību maksāja pašvaldība. Bet nevar jau vienmēr visu dabūt ar velti! 2007. gadā pilsēta atteicās maksāt par neizprotamajiem zudumiem un problēmu uzvēla iedzīvotāju pleciem.

Lasīt tālāk...

Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem?

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Lasīt tālāk...