Latvijas energoauditori apvienojas

9. aprīlī oficiāli sāka darboties Latvijas Energoauditoru asociācija. Kā saka, nepagāja ne astoņi gadi... Tieši tik daudz laika, pēc jaunās organizācijas vadītāja Gata Žoglas teiktā, ir aizritējis kopš dienas, kad mūsu valstī tika veikts pirmais energoaudits.

Ar Gati Žoglu izdevās tikties pirms nozīmīga notikuma: tika pasniegti diplomi pirmo energoauditoru kursu beidzējiem. Sertifikātus saņēma četri speciālisti.

Latvijā – 20 auditorkompāniju

– Līdz šim Latvijā nebija organizācijas, kas kontrolētu energoauditoru darbību, – apsteidzot mūsu jautājumu, paskaidroja Gatis. – Bija atsevišķas personas, kas šo darbu pildīja pēc savas izpratnes. Skaidrs, ka kopumā pakalpojuma kvalitāte no tā cieta. Mēs apvienojāmies tieši ar nolūku celt energoaudita kvalitāti.

Energoaudita kvalitātei uzmanība jāpievērš īpaši jau tāpēc, ka aug pakalpojuma sniedzēju skaits. Vēl pirms gada ar energoauditu Latvijā nodarbojās tikai trīs kompānijas, bet šobrīd, sapratušas, ka tas ir ļoti nopietns tirgus, pakalpojumu sniedz jau ap 20 firmu. No tām aptuveni divas trešdaļas neko tamlīdzīgu agrāk nav darījušas, tāpēc darba kvalitāte, paši saprotiet, ir ļoti tāla no pilnības.

Šobrīd mūsu asociācijā apvienojušies visi Latvijas energoauditori, kam rūp šā pakalpojuma tirgus pilnīgošana. Lai nebūtu haltūras un pārkāpumu. Lai energoauditoriem nepārmestu, un reizēm gluži pamatoti, ka skaitļi viņu pārskatos ir no gaisa grābti.

Kvalitāte zema, bet sūdzību maz

– Droši vien iedzīvotājiem ir daudz iebildumu pret energoaudita rezultātiem...

– Sūdzību tikpat kā nav, jo starp iedzīvotājiem nav tādu speciālistu, kas varētu novērtēt audita kvalitāti. Bet pats esmu redzējis neslēpti nereālus pārskatus, ko firmas pēc pārbaudes nodod iedzīvotājiem. Ja pavisam caur jumtu gadā izplūst 100 megavatstundu siltuma, bet auditori saka, ka pēc jumta siltināšanas māja saglabās līdz 150 megavatstundām, rodas lielas šaubas par auditoru godīgumu.

– Rīgā energoauditu pasūtījuši daži desmiti māju. Loģiski spriežot, pēc tam jāsāk ēkas siltināšana, bet tas lielākoties netiek darīts. Kāpēc?

– Diemžēl ir tāda tendence. Pats esmu veicis ap 200 auditu un zinu, ka reāli mani ieteikumi ir īstenoti tikai aptuveni desmit mājās. Tas ir bēdīgi. Iznāk, ka par mājas energoefektivitātes novērtēšanu un rekomendāciju izstrādi tās uzlabošanai iztērētā nauda gluži vienkārši ir palaista vējā. Cilvēki pasūta auditu, bet uzzinājuši, ka mājas pilnīgai nosiltināšanai nepieciešami 100 000 latu, atsakās iet tālāk. Pārāk dārgi.

Gaidām jaunu likumu

– Sakiet, kādos gadījumos nekustamā īpašuma saimniekam obligāti jāveic energoaudits?

– Bez tā nevar iztikt, ja visa māja pilnībā tiek pārdota vai izīrēta. Bet Latvijā gandrīz nekad nepārdod visu dzīvojamo māju, tātad šī prasība skar tikai nelielu skaitu īpašnieku.

– Pie mums jau kādu laiku runā, ka auditu brīvprātīgi piespiedu kārtā vajadzētu veikt visām mājām, arī padomju laika daudzstāvu namiem. Kas mūs sagaida?

– Jā, ir tāda ES direktīva, kas nosaka, ka energoefektivitātes pārbaudes jāveic visām ēkām. Pie mums šī direktīva pieņemta tikai daļēji, bet agrāk vai vēlāk tā stāsies spēkā pilnā apjomā. Tad iedzīvotājiem nāksies pasūtīt māju auditu, bet valstī būs vajadzīgi 100–150 labi apmācīti speciālisti. Faktiski tāpēc arī esam nopietni sākuši sagatavot sertificētus energoauditorus. Interese par šo profesiju ir, bet nevar teikt, ka uz kursiem cilvēki bariem skrietu.

– Saskaņā ar likumu tiesības veikt auditu ir tikai sertificētiem speciālistiem. Kur var iegūt attiecīgo izglītību?

– Šodien mēs izsniedzām kursu beigšanas apliecības pirmajiem četriem patiešām sertificētiem energoauditoriem. Plānojam maija beigās eksaminēt sertifikātu tīkotāju nākamo grupu. Šis dokuments garantē, ka cilvēkam ir tiesības sniegt šīs profesijas pakalpojumus. Pagaidām iegūt auditoram nepieciešamās zināšanas iespējams tikai pie mums, noklausoties lekcijas 320 stundu apjomā. Bet vispār, ja kādu ir ieinteresējusi asociācijas darbība, esat laipni lūgti mūsu mājas lapā – www.leaa.lv.