Apnikusi vienaldzība!

Nesen pārliecinājos par pašvaldības namu pārvalžu bezspēcību. Tas notika ziemā. Mūsu mājai pienāca milzīgi rēķini par siltumu. Saklausījušies mūsu politiķu skaistās runas, iemītnieki nolēma sākt renovāciju. Tā sacīt, noticēja, ka tā varēs ietaupīt. Bet, lai gan par siltināšanu patlaban runā visi, kam vien nav slinkums, un lai gan rīdziniekiem tiek pārmests, ka viņi nav pietiekami aktīvi, īstu atbalstu mūsu mājas iedzīvotāji nesaņēma.

Tūlīt atzīšos: esmu akciju sabiedrības Rīgas namu apsaimniekotājs padomes priekšsēdētājs. Mūsu uzņēmums apsaimnieko 35 mājas Rīgā un Salaspilī. Lai uzņēmuma darbs būtu vēl efektīvāks, nesen mēs nolēmām akciju kapitālu palielināt līdz 150 tūkstošiem latu.

Bet ne jau par to šis stāsts. 36 dzīvokļu māju, kurā es pats dzīvoju, apsaimnieko parasta pašvaldības namu pārvalde, un es ne reizes neesmu mudinājis kaimiņus to pamest un pāriet pie privātā apsaimniekotāja. Kāpēc? Lai cilvēki paši izlemj, kā viņiem būtu izdevīgāk. Taču pagājušajā ziemā nožēloju, ka neesmu bijis uzstājīgs.

Mēs zvanījām uz savu namu pārvaldi, gribējām iegūt informāciju par mājas siltināšanu. Mums teica, ka šādas ziņas jāmeklē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā. Labi, devāmies turp. Konsultējāmies, uzzinājām par iespēju līdz 50% renovācijai nepieciešamās naudas saņemt no ES fondiem un ļoti par to nopriecājāmies. Atlika vairs tīrie sīkumi. Starp māju un banku, kas aizdod naudu renovācijai, ir vajadzīgs starpnieks, šai gadījumā tā ir namu pārvalde. Atkal piezvanījām mūsu pašvaldības uzņēmumam. Bet tur mūs dusmīgi atraidīja: „Mums nav tam laika! Tikai lieki sarežģījumi no renovācijas!”

Patlaban gatavojamies dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei. Darba kārtībā pirmais būs renovācijas jautājums. Ja cilvēki nobalsos par siltināšanu, nākamais jautājums būs par apsaimniekotāja maiņu. Mēs vēlamies, lai māju apsaimnieko gudri, ar iniciatīvu apveltīti cilvēki, neko vairāk. Bet pašvaldības namu pārvaldes lai maina darba stilu, ja nevēlas zaudēt klientus.