Metodiskie norādījumi „Par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises kārtību”
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
I. Vispārējie noteikumi
1.1. Visu daudzdzīvokļu mājā privatizēto objektu (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) īpašnieku – fizisko vai juridisko personu pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.
1.2. Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties kopsaimniekošanas sabiedrībās vai slēgt līgumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.
1.3. Dzīvokļu īpašnieku pirmā kopsapulce sasaucama ar mērķi pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu – dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai savstarpēja līguma noslēgšanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Iedzivotāji, Laiks rīkoties!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
„Mēs gribētu mājā sarīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ievēlēt pilnvaroto un sākt pa jaunam veidot attiecības ar pārvaldnieku. Piemēram, būtu labi, ja ar mums apspriestu remontdarbu sarakstu, skaidrāk saskaņotu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, kurā ir daudz mums nesaprotamu pozīciju, kā arī uzaicinātu mūsu pārstāvjus uz sarunām ar mājai piesaistītā zemesgabala īpašnieku. Diemžēl mēs nekad neesam to darījuši un nezinām, kā rīkoties. Lūdzu, pastāstiet, kā organizēt kopsapulci un kā pareizi noformēt visus dokumentus!”
Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tātad tieši īpašnieki veido to centrālo štābu, kas nosaka jebkuras mājas turpmāko likteni. Un šai nolūkā mūsu „štābam” jāsper pirmais solis – jāsanāk kopā.
Skaidrojumu par kopsapulcei nepieciešamajiem dokumentiem jūs atradīsit 8.-9. lappusē, turpat lasāmi metodiskie norādījumi par kopsapulces norises kārtību. Taču sausajiem dokumentiem nepieciešami skaidrojumi, un Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko piekrita pastāstīt par mazāk zināmām grūtībām kopsapulču rīkošanā un iedzīvotāju biežāk pieļautajām kļūdām.
Cik maksājam par siltumu?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Jūlijā Rīgas enerģētikas aģentūra atklāja datu bāzi, kurā apkopota informācija par pilsētas centrālapkurei pieslēgto daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. It kā nesaprotami, bet patiesībā pavisam vienkārši – tagad ikviens dzīvokļa īpašnieks var uzzināt, cik daudz siltumenerģijas patērē viņa māja, un salīdzināt šos datus ar kaimiņmāju patēriņu.
Apkures sezonas laikā daudzi mūsu lasītāji neapmierināti vaicā: „Kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,50 lati par kvadrātmetru, ja kaimiņmāja maksā tikai 1,20 latus?” Eksperti nenogurstoši skaidro, ka Latvijā nepastāv vienoti apkures un karstā ūdens uzsildīšanas tarifi. Katras mājas pagrabā ir uzstādīts individuāls skaitītājs, kas skaita iedzīvotāju patērētās megavatstundas, pēc tam pārvaldnieks maksu par patērēto siltumenerģiju sadala uz dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Dažā mājā tiešām var sanākt viens lats par kvadrātmetru, citā divreiz vairāk.
Vasara. Kaijas. Apnicis!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
„Labdien! Dzīvoju Purvciemā, netālu no Ilūkstes un A. Deglava ielas krustojuma. Domāju, ka daudzi mūsu rajona iedzīvotāji būs pamanījuši, ka šogad te saviesies ļoti daudz kaiju un vārnu. Putni ligzdo uz māju jumtiem, ir izperējuši mazuļus. Tagad putnēni jau paaugušies un drīz pievienosies lielajiem. Putni lidinās baros un skaļi ķērc, īpaši pašlaik. Nav iespējams logu turēt vaļā ne dienu, ne nakti! Ko darīt? Kā ar šo nelaimi cīnīties? Kāpēc putnu ar katru gadu kļūst arvien vairāk? Mūsu rajonā nav iespējams mierīgi dzīvot un naktīs gulēt.
Vai līdzīgi klājas arī citiem rīdziniekiem? Būšu pateicīga par atbildi.
Ar cieņu, Ksenija Hauptmane, pensionāre”
«Iinformēsim par banku prettiesisko rīcību!»
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Ir daudz dzirdēts par banku pārstāvju nežēlīgo attieksmi pret kredītņēmējiem, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj parādu atdot. Cilvēkiem tiek atņemti dzīvokļi, viņi tiek izlikti no mājām, atņemti citi īpašumi – parādnieki tiek tikpat kā izģērbti kaili.
Protams, kāds varētu problēmā neiedziļināties un teikt, ka cilvēki paši vainīgi, ka neizvērtēja savas iespējas kredītu atmaksāt. Taču patlaban arvien biežāk nākas saskarties arī ar citu Latvijas iedzīvotāju pieredzi, kas banku asos zobus liek izjust pat tiem, kas nav parādnieki – tiem, kas īrē dzīvojamo platību.
Pavisam nesen pat viss Latvijas radio raidījums «Krustpunktā» tika veltīts šim problēmām – «Kredītu dēļ izliek īrniekus no mājokļiem». Citastarp tas vēstīja par kādu Ediju Ivļevu un Šperu ģimeni, kas nokļuvuši absurdā situācijā. Runa ir par gadījumiem, kad bankas un citas aizdevēju firmas kļūst par dzīvokļu īpašniekiem, jo kredīta ņēmēji nespēj to nomaksāt. Kredītu ņēmēji noslēguši īres līgumus, kas ir saistoši jauniem saimniekiem, tomēr prakse rāda, ka bankas tos var arī neievērot.
Līgumu – pēc pirmā pieprasījuma
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
„Godājamā redakcija! Gribu lūgt padomu saistībā ar zemes nomas maksu. Man pieder dzīvoklis mājā Tvaika ielā 14. Pirms sešiem gadiem dzīvoklis tika privatizēts kopā ar zemesgabalu, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā.
Līdz šā gada martam maksāju nodokli par privatizēto zemi, un nekādu problēmu nebija. Bet 21. martā visi mājas dzīvokļu īpašnieki no pašvaldības namu pārvaldes saņēma rēķinu par zemes nomas maksu „par iepriekšējo periodu”.
Pats dīvainākais ir tas, ka rēķinā nebija ne norādīts it kā nomātā zemesgabala kadastra numurs, ne precīzi formulēts „iepriekšējais periods”. Toties bija ierakstīta zemesgabala kadastrālā vērtība – pāri par 42 tūkstošiem latu.
Vasarā zagļi darbojas „gudrāk”
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Vasaras mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās vēršas trīsreiz vairāk zagļu upuru nekā parasti. Sabiedrības If Apdrošināšana speciālisti brīdina: zagļi apgūst jaunās tehnoloģijas – viņi izseko upurus sociālajos tīklos.
Kad cilvēks internetā paziņo, ka ir devies atvaļinājumā, viņa dzīvokli mierīgi iztukšo. Pēc apdrošinātāju datiem, zādzības upuru zaudējumi vidēji ir 1500 latu.
