Pētījums: Puse iedzīvotāju cauruļvada plīsumu vai atslēgu nozaudēšanu risinātu pašu spēkiem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 27 Jūnijs 2013
Ja mājoklī notiktu kāds neparedzēts gadījums, piemēram, plīstu cauruļvads vai tiktu pazaudētas ārdurvju atslēgas, vairumā gadījumu iedzīvotāji mēģinātu problēmu risināt paši (55%), liecina apdrošināšanas kompānijas Swedbank P&C Insurance veiktā aptauja.
Savukārt 52% respondentu zvanītu tehniskās palīdzības dienestam. Aptuveni trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju šādā situācijā zvanītu un lūgtu palīdzību savam dzīvesbiedram. 5% aptaujāto norāda, ka šādā situācijā kristu panikā.
Avārijas dienestu palīdzību vairāk izmantotu iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (60%). Lielāka paļaušanās uz saviem vai avārijas dienestu spēkiem ir raksturīga rīdziniekiem, kamēr lauku iedzīvotāji biežāk lūgtu kaimiņu vai vecāku palīdzību.
Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju dzīvo šajā gadsimtā uzceltajos mājokļos
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 27 Jūnijs 2013
Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam celtajos mājokļos mitinās 4,8% Latvijas iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvalde pētījums, balstoties uz 2011. gadā notikušas tautas skaitīšanas datiem.
Savukārt 1946.–1960. gadā celtajos mājokļos mitinās 9,5% Latvijas iedzīvotāju, 1961.–1990. gadā celtajos – 58,7%, 1991.–2000. gadā celtajos – 4,7% un 2001.–2011. gadā celtajos – 4,8% iedzīvotāju. Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos – dzīvokļos vai individuālajās mājās dzīvo 21,7% Latvijas iedzīvotāju.
Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs (33,3%) dzīvo mājoklī, kurš celts līdz 1945.gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7%) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946.gada līdz 1960.gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars – 16,6%. 1961.–1990.gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6%), bet viszemākais – Vidzemes reģionā (48,9%).
Apsaimniekotājs lūdz tiesībsarga palīdzību saistībā ar Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasībām
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 25 Jūnijs 2013
Uzņēmums sazinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens, kurus aicinājis kopīgi risināt neatgūstamo parādu problēmu Rīgā. Hausmaster skaidrojis radušos situāciju, uzsverot, ka daļa iedzīvotāju parādu par komunālajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par neatgūstamiem fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas rezultātā, un lūdza abiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbildi, kam šādā gadījumā ir jāuzņemas pakalpojumu apmaksa.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Hausmaster, vērsies pie Latvijas Republikas tiesībsarga pēc palīdzības, meklējot risinājumus iedzīvotāju parādu problēmas risināšanā un ar lūgumu izskatīt a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens prasību tiesiskumu par neatgūstamo parādu segšanu no citu dzīvojamās mājas iedzīvotāju līdzekļiem.
Iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju sasniedzis teju 45 miljonus latu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 25 Jūnijs 2013
Iedzīvotāju parāds par patērēto siltumenerģiju šā gada maijā ir pieaudzis līdz 44,42 miljoniem latu, ziņo LETA, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sniegto informāciju.
Vēl janvārī parāda kopējais apjoms bija 39,91 miljons latu, bet pagājušā gada maijā - 37,6 miljoni latu. Vislielākais parāda apjoms par siltumu ir uzkrājies lielajās pilsētās - 32,18 miljoni latu, un tas ir gandrīz par 10 miljoniem latu vairāk, nekā bija janvārī, kad parāda apjoms bija 23,4 miljoni latu.
Saskaņā ar LPS apkopoto informāciju parāda apjoms par siltumu lielajās pilsētās ir gan palielinājies, gan arī samazinājies. Piemēram, ja 2010.gada maijā parāda kopsumma bija 16,96 miljoni latu, 2011.gada janvārī tā bija palielinājies līdz 29,54 miljoniem, savukārt vēl pēc gada parāda kopsumma bija sarukusi līdz 20,41 miljonam latu.
No kādiem maksājumiem var atteikties vasarā?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„Labdien! Esmu pensionāre, dzīvoju sociālā mājā Rīgā. Man ir iespēja visu vasaru pavadīt laukos, tāpēc vēlos pajautāt, vai man tai laikā jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, kurus neizmantoju, – par liftu, kopējo apgaismojumu, atkritumu izvešanu?
Nosūtīju iesniegumu uzņēmumam Rīgas pilsētbūvnieks, pievienoju ūdens un elektrības skaitītāju rādījumus, lai pārvaldnieks varētu pārliecināties, ka tiešām vairākus mēnešus neesmu dzīvojusi savā dzīvoklī. Bet man atbildēja: nē, par komunālajiem pakalpojumiem vienalga jāmaksā! Nesaprotu, kāpēc”.
Malda
Vasarā daudzi cilvēki pārceļas uz vasaras mājām, atvaļinājuma laikā dodas ceļojumos, uzturas sanatorijā vai pie radiem laukos, citā pilsētā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 tādā gadījumā jums ir tiesības lūgt pārvaldnieku atbrīvot jūs no maksas par dažiem komunālajiem pakalpojumiem. Lūk, ko šajā sakarā ir lēmusi valdība:
Viena spuldzīte izglābs Latviju?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Pagājušajā nedēļā publicēti interesanta pētījuma rezultāti: speciālisti aprēķinājuši, ka tikai viena energoekonomiskā LED spuldze katrā Latvijas mājsaimniecībā palīdzētu mums divos gados ietaupīt 16 miljonus latu. Vairāk līdzinās reklāmai, taču skaitļi patiešām ir šokējoši.
Pētījumu veica kompānija DK Energy, salīdzinot divus pēc izgaismojuma līdzvērtīgus gaismas avotus – 60 vatu kvēlspuldzi un moderno ekonomisko LED spuldzi, kura patērē par 90% mazāk elektroenerģijas.
Kontrolēs atkritumu apsaimniekošanu
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Kuru katru brīdi Rīga iegūs jaunus saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuri noteiks atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas kārtību. Pašvaldība kārtējo reizi cenšas „piegriezt skrūves” atkritumu apsaimniekotājiem un ņemt šo nozari savā kontrolē.
Saistošo noteikumu projekts paredz, piemēram, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzturēs apjomīgu informācijas sistēmu par visiem atkritumu ražotājiem galvaspilsētā (PARIS). Tas nozīmē, ka stingri tiks uzskaitīti visi dzīvokļu, māju un dārziņu īpašnieki.
Jaunajā sistēmā varēs atrast informāciju par noslēgtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, atkritumu tvertņu piederību, laukumiem un novietošanas vietām, kuras paredzēts kontrolēt ar GPS, kā arī ziņas par specializētajiem atkritumu pārvadāšanas transportlīdzekļiem un tvertņu izvešanu no katra laukuma. Tā ka neuzskaitītu sadzīves atkritumu Rīgā vairs nebūs, un nekustamā īpašuma īpašnieki un apsaimniekotāji, kas nebūs noslēguši atkritumu izvešanas līgumus, tiks sodīti.