Kā veikt pirmstermiņa verifikāciju?

„Mūsu mājā ir liela ūdens korekcija. Uzrakstījām iesniegumu uzņēmumam Rīgas ūdens, lūdzām atsūtīt inspektoru, bet neviens tā arī neatnāca. Esam pārliecināti, ka bojāts ir pilsētas ūdensapgādes uzņēmumam piederošais mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs. Ko mums darīt?”

Ūdens korekcijas jautājumu mājā patiesībā risina nevis SIA Rīgas ūdens, bet gan apsaimniekotājs. Cita lieta, ja iedzīvotāji apšauba kopējā skaitītāja precizitāti. Pamats tādām šaubām var būt:

■ dens korekcijas straujš pieaugums pēdējos mēnešos;

■ kopējā skaitītāja un iedzīvotāju uzstādītā kontrolskaitītāja rādījumu nesakritība.

Lasīt tālāk...

Saeima: kur iestrēguši tiešie norēķini?

Rudens sākumā Saeima mums solīja grandiozas pārmaiņas ar mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem saistītajos likumos. Tika runāts par tiešiem norēķiniem, komunālā parāda piesaisti dzīvoklim utt. Taču jau oktobrī visas runas pieklusa. Mēs vērsāmies pie Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Aleksandra Sakovska, lai uzzinātu, kur palikušas solītās pārmaiņas.

Lūk, ko pastāstīja Aleksandrs Sakovskis:

– Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā gaida trešo lasījumu. Likumprojektam iesniegts daudz priekšlikumu. Piemēram, sākotnēji bija domāts, ka tiešo norēķinu sistēma visās mājās stāsies spēkā automātiski un atgriezties pie vecās samaksas kārtības māja varēs tikai ar īpašnieku kopsapulces lēmumu. Taču trešajam lasījumam tika iesniegts labojums, kas paredz, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem notiks nevis automātiski, bet gan ar īpašnieku lēmumu. Jūtat atšķirību?

Lasīt tālāk...

Kā mainīs skaitītājus dzīvokļos?

„Iepriekšējā numurā jūs stāstījāt, ka oktobrī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013. Es šos grozījumus ļoti labi izjutu savā novembra dzīvokļa rēķinā. Tagad visi dzīvokļu īpašnieki vienādi maksā par atkritumu izvešanu (neatkarīgi no dzīvoklī deklarēto personu skaita) un par ūdens korekciju (neatkarīgi no patērētā ūdens daudzuma).

Visas šīs piemaksas namu pārvalde mehāniski izdalījusi ar dzīvokļu skaitu, un man, vientuļam cilvēkam, uzreiz jāmaksā par 4–5 latiem vairāk. Pieļauju, ka kaimiņos dzīvojošajai daudzbērnu ģimenei izdevumi samazinājušies.

Nu, labi, ar atkritumiem un ūdeni viss skaidrs, bet viens cits jauno noteikumu punkts ir un paliek nesaprotams. Teikts, ka no 2014. gada pārvaldniekiem par mājas kopējiem līdzekļiem pakāpeniski jānomaina ūdens skaitītāji dzīvokļos. Vēl teikts, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam iedzīvotāji var pieņemt kaut kādu savu lēmumu par šiem skaitītājiem. Piedodiet, bet tas ir īsts murgs! Es noteikumos trīs reizes izlasīju par skaitītāju nomaiņu, bet sapratu vien to, ka cilvēkus atkal gaida jauni izdevumi”.

Lasīt tālāk...

Uzmanību, kanalizācija aizveras!

Latvijā sākusi darboties jauna, Krievijā izgudrota parādnieku sodīšanas sistēma. Tā ir asprātīga un nežēlīga un darbojas gandrīz nevainojami. Nemaksātājiem tiek noslēgts kanalizācijas izvads. Traukus vēl kaut kā iespējams nomazgāt, bet tualete nav lietojama.

Atjautīgie nepadodas

Pārbaudījums ar netīrību – lūk, kā tas saucas. Latvijā tamlīdzīgu pakalpojumu praktizē vairāki uzņēmumi. Klīst baumas, ka to dara arī viens pašvaldības uzņēmums.

Runā, ka minētais soda pasākums iedarbojas nekavējoties. Tiklīdz ūdens (un visa pārējā) līmenis podā sāk celties, parādnieki skrien uz banku maksāt.

Lasīt tālāk...

Četras istabas: Kas un kā nosaka īpašuma vērtību apdrošināšanā?

Katrs, kurš ņēmis hipotekāro kredītu zinu, ka obligāta bankas prasība ir īpašuma apdrošināšana. Jautājums tikai, kā tiek noteikta summa par kādu konkrētais īpašums jāapdrošina un kurā no daudzajām apdrošināšanas kompānijām tas jādara?

Šādi jautājumi radušies Irēnai Romanovskai, kura ir "AB.LV Banka" (bijusī "Aizkraukles Banka") kliente. Viņa savulaik iegādājusies nekustamo īpašumu, kura tirgus vērtība bija 51 000  latu. Pati viņa īpašumu vēlas apdrošināt par 90 000 latu, bet banka viņai sagatavo polisi, kur visi iespējamie riski apdrošināti par 137 000 latu.

Lasīt tālāk...

Remonta izdevumi ir jāsedz visiem īrniekiem

Labdien, īrēju dzīvokli Rīgas centrā, pēdējā stāvā. Jau vairākus gadus jumta bojājumu dēļ tiek appludināts dzīvoklis, kā dēļ esam spiesti veikt dzīvojamo telpu remontu vismaz reizi gadā. Jaunākajam ģimenes loceklim pelējuma dēļ ir radusies astma, kuras ārstēšanai ir nepieciešams tērēt ievērojamus naudas līdzekļus. Šogad no apsaimniekotāja saņēmām visai interesantu piedāvājumu par līdzdalību jumta remonta izdevumu segšanā, dalot izmaksas 33% apmērā mūsu dzīvoklis, 33% kaimiņu dzīvoklis, 33% apsaimniekotājs.

Interesanti liekas, ka remonta veikšanā ir jāiesaistās tikai 2 no 10 ēkas īrniekiem. Kā arī mēs tiekam informēti, ka pēc jumta remonta darbu veikšanas dzīvokļu īres maksa tiks paaugstināta par 25%. Kā rīkoties šajā gadījumā? Vai ir kāda likuma norma, kas nosaka, ka piespiedu kārtā liekot īrniekiem iesaistīties ēkas atjaunošanas izdevumu segšanā padara īrnieku par ēkas līdzīpašnieku vai vismaz atbrīvo no īres maksas veikšanas uz noteiktu laiku? Vai īrniekam ir tiesības prasīt īres maksas samazināšanu par iepriekšējiem gadiem par ēkas neatbilstību higiēnas prasībām? Vai izīrētājam ir tiesības celt īres maksu pamatojoties uz to, ka tiek salabots ēkas jumts? Paldies jau iepriekš.

Lasīt tālāk...