Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 01 Augusts 2013
Lieta tāda, ka notika biedrības balsojums par to, vai māju iedzīvotāji ir gatavi nomaksāt siltuma parādus par citām personām, kam ir izveidojies parāds pret „Rīgas siltumu”. Biedrības balsojums beidzās ar to, ka 10 personas nobalsoja „par”, bet 9 – „pret” šāda parāda nomaksu par citām personām. Kopējais parāda apmērs, kā informēja biedrības valdes locekļi, ir 3500 Ls, kas tiek traktēti kā neatgūstamie parādi, un šī summa 3500 Ls tiek izdalīta uz visiem dzīvokļiem pa "galviņām" proporcionāli, t.i., no katra dzīvokļa īpašnieka pienākas 30 Ls maksājums, kas pēc tam tiks novirzīts „Rīgas siltuma” parāda dzēšanai.
(Jautāju par to, kas notiks, ja tomēr kādu no šiem parādiem atgūst, kur nonāks šī atgūtā nauda, biedrības valdes locekļi uz šo jautājumu atbildi sniegt nespēja.). Jāņem vērā tas, ka namu apsaimniekotājs mājas iedzīvotājus informēja, ka šie 3500 Ls ir neatgūstamie, jo personas, kam šie parādi izveidojušies, ir pasludinājušas maksātnespēju. Tad jautājums, ja personai ir pasludināta maksātnespēja, visi parādi pret šīm personām tiek dzēsti (pēc noteikta termiņa), tad kāpēc mājas iedzīvotājiem ir jāuzņemas šie zaudējumi, ja tie ir jānoraksta? Situācija kā ar bankām, ja persona ir izgājusi maksātnespējas procesu, banka uzņemas atlikušo zaudējumu segšanu no savas peļņas vai attiecīgi kapitāla, kāpēc šinī gadījumā nauda „Rīgas siltumam” ir tomēr jāsedz? Ar šādu balsojumu es kā mājas iedzīvotājs palieku parādnieks, jo man nav liekas naudas šo 30 Ls apmērā? Vai šāds balsojums nav pretrunā ar kādu likuma pantu? Jo pretējā gadījumā sarīkos vēl biedrības sapulci, uz kuru ieradīsies pieci cilvēki ( jo biedrības balsojumā nav nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku balsojums) un nobalsos par to, ka 120.dzīvoklis sedz hipotekāro kredītu 130.dzīvoklim, jo 130.dzīvoklis nespēj pildīt uzņemtās saistības!
Šāds balsojums būs tieši tāda paša rakstura kā balsojums par parādu segšanu „Rīgas siltumam”. Tātad jebkuru iedzīvotāju šādi balsojumi var padarīt ikvienu dzīvokļa īpašnieku par parādnieku! Tajā skaitā mani, kas ir veicis visus maksājumus laikā un nav neviena kavējuma. Tad kāpēc mani grib uztaisīt par parādnieku? Ceru uz Jūsu atsaucību un rīcību šīs situācijas skaidrojumā (viedokli), un kā ar tādu situāciju var cīnīties?
Vairāku namu apsaimniekotāji apkures sezonai gatavojas, pieprasot avansu par siltumu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 31 Jūlijs 2013
Vairāki namu apsaimniekošanas uzņēmumi jau brīdinājuši klientus, ka apkures sezonas sākšanai nepietiek līdzekļu iedzīvotāju parādu dēļ, tāpēc iekasēs priekšapmaksu. Metodes, kā tas notiek, atšķiras - Ķengaragā saimniekojošā SIA Modulis 1 pie rēķiniem piespraudusi lapiņas, kurās informē par priekšapmaksas iekasēšanu augustā un septembrī, savukārt SIA Hausmaster jau jūlijā izsūtītajos rēķinos iekļāvusi priekšapmaksu, klāt pievienotajā vēstulē gan apgalvojot, ka maksājums ir brīvprātīgs.
Par SIA Modulis 1 rīcību, prasot priekšapmaksu, Diena rakstīja jau 2011. gadā, toreiz summa bija iekļauta rēķinā bez brīdinājuma un solīts summu atvilkt no rēķina nākamā gada aprīlī, tomēr apsaimniekotājs ar iedzīvotājiem norēķinājās jau ziemā. TagadModulis 1 izsūtījis zīmītes ar iespaidīgām pareizrakstības kļūdām, norādot: "Uz doto brīdi, Jūsu mājas siltummezgls ir noplombēts ar AS Rīgas Siltums pārstāvjiem", tāpēc augustā un septembrī būs aprēķināts avansa maksājums, kuru atdos novembrī un decembrī.
Māja bez zemesgrāmatas
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 31 Jūlijs 2013
Dzīvojam astoņu dzīvokļu mājā. Dzīvokļus privatizējām par kolhoza pajām. Tagad gribam tos ierakstīt zemesgrāmatā. Pagasts ir uzmērījis, bet apgalvo, ka vienam cilvēkam ir jāprivatizē visa māja, un pēc tam katra ģimene varēs atsevišķi. Vai tā tiešām ir? Ruta Arāja Saldus novadā.
Vienam cilvēkam nav jāprivatizē visa daudzdzīvokļu māja. Un viņš arī nespētu to izdarīt, jo kaimiņi savus dzīvokļus jau ir privatizējuši. Taču fakts, ka Latvijas laukos vairāk nekā divdesmit gadus pēc privatizācijas uzsākšanas vēl ir milzums daudzdzīvokļu māju, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā, ir problēma valsts mērogā. Laukos daudzdzīvokļu māju privatizācija palika gaisā karājoties – īrnieki par kolhozu pajām privatizēja savus dzīvokļus, un viss. Māja zemesgrāmatā jāieraksta pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņi ar saviem dzīvokļiem nevar brīvi rīkoties – nevar pārdot, dāvināt vai ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai. Ja dzīvokļi privatizēti par pajām, pašvaldībai bez maksas to īpašniekiem jānodod mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, ar katru slēdzot attiecīgu vienošanos. Pārdot šo valsts vai pašvaldības zemi dzīvokļu īpašniekiem ir nelikumīgi!
Iegādājoties īpašumu, jānoskaidro visi apstākļi
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 31 Jūlijs 2013
Labdien, lūdzu atbildi uz jautājumiem, kas saistīti ar privātīpašuma iegādi. Kopā ar vīru plānojam iegādāties mājokli, esam atraduši piemērotu variantu, tomēr mulsina domas par to, ka kopā ar īpašumu iegādājamies arī mājas domājamās daļas no tās pašreizējā īpašnieka, tomēr pati zeme, uz kuras māja atrodas, pieder citam īpašniekam, jāmaksā nomas maksa, kas nebūt nav pats trakākais, tomēr, kas tiesiski notiek, ja zemes īpašniekam uz šo zemes gabalu rodas citi plāni, kā tas var ietekmēt mājas iedzīvotājus un dzīvokļu saimniekus, ko darīt šādā situācijā?
Nekustamā īpašuma iegāde ir nopietns finansiāls darījums. Tāpēc, jo sevišķi, ja ir šaubas, ieteicams doties pie jurista, uzzināt, kādi jautājumi jānoskaidro pirms pirkuma līguma slēgšanas, tostarp – par zemes nomas līguma nosacījumiem.
Ikviens no mums – par kārtību mājā!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Latvijā atsākts projekts Kaimiņu drošība, kas garantē pilsētniekiem aizsardzību pret zagļiem, bandītiem un citiem ļaundariem. Projekts ir saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu 10 150 latu apmērā.
Jaunie kārtības sargi
Visi zina, kā savulaik cilvēki dzīvoja mazpilsētās un laukos. Viņi pat mājas durvis neslēdza, jo bija pārliecināti par kaimiņu godīgumu. Ja pagalmā ieklīda svešinieks, kaimiņi viņu neizlaida no acīm: kas tas tāds, ko te dara? Zagt visa rajona ļaužu acu priekšā bija bīstami.
Tagad pilsētnieki dzīvo savrupi un reti pazīst sejā pat tuvākos kaimiņus. Zagļiem iestājies zelta laikmets. Bet biedrība Kaimiņu drošība aicina mūs atkal apvienoties, lai padzītu noziedzību no dzīvojamiem rajoniem.
Namu pārvalde iziet internetā
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Latvijā sākusi darboties interneta platforma, kas iedzīvotājiem paver iespēju internetā nodot skaitītāju rādījumus, iepazīties ar mājas dokumentiem un sazināties savā starpā. Īpaši svarīgi tas, ka vietnes www.ipasniekiem.lv pakalpojumi iedzīvotājiem un pārvaldniekiem ir bez maksas.
Taisnība, ka slinkums virza progresu. Spriediet paši. Reiz dzīvoja cilvēks, dzīvokļa īpašnieks, kurš visu vasaru pavadīja ārpilsētas mājā, bet atgriezies saprata, ka namu pārvalde viņu sodījusi ar lielu rēķinu par ūdeni. Pats vien bija vainīgs – vasarā nenodeva papīra strēmelītes ar skaitītāju rādījumiem.
Cilvēks sabēdājās. Viņš taču nevienu nebija krāpis, vienkārši bija atradies tālu prom no namu pārvaldes un nebija varējis aiznest kvītis ar rādījumiem.
Izeja nebija tālu jāmeklē: vajag izveidot internetā platformu, kas ļautu iedzīvotājiem skaitītāju rādījumus nodot elektroniski. Bez iešanas uz namu pārvaldi, bez papīru rakstīšanas utt.
Kas es esmu: īpašnieks vai bailēs trīcošs radījums?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Jūlijs 2013
Latvijas likumi ir tā veidoti, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku pagaidām nevar pilnībā rīkoties ar savu īpašumu. Daudzus lēmumus saistībā ar māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu mūsu vietā pieņem valsts vai pašvaldība. Kāpēc mēs esam tik beztiesiski? Kāpēc tik ilgus gadus brīnāmies, kur paliek mūsu nauda?
No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izriet, ka ar dzīvokļa privatizēšanu vien ir par maz. Kad dzīvojamā māja ir nodota plānveida privatizācijai, dzīvokļu īpašniekiem jāsapulcējas un jāizlemj, kam turpmāk uzticēt kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Par pārvaldītāju var kļūt dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarots mājas iedzīvotājs vai pat trešā persona, kam uzticību pauduši visi dzīvokļu īpašnieki.
