Kā mainās mājokļu cenas?

Mājokļu pirkuma darījumu skaits Rīgā šā gada pirmajā pusgadā attiecībā pret to pašu laika posmu iepriekšējā gadā palielinājies par 17,8%, teikts Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.

Dzīvokļu darījumu apjoms Rīgā gada pirmajā pusē audzis par 17%, bet savrupmāju darījumu apjoms – par 25,4%. Pircēji joprojām dod priekšroku dzīvokļiem – kopš gada sākuma šajā segmentā noslēgti 90% no visiem Rīgas mājokļu pirkuma darījumiem.

Cenu izmaiņu dinamika šajos tirgus segmentos ir atšķirīga. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena ilgu laiku ir gandrīz nemainīga – 600 eiro par kvadrātmetru, gada laikā tā augusi tikai par 2,7%, turpretī jauno dzīvokļu cenas pieaug straujāk – Rīgas mikrorajonos jauno dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena šā gada otrajā ceturksnī bija 1320 eiro – par 12,8% augstāka nekā pērnā gada jūlijā.

Lasīt tālāk...

Nauda renovācijai beigusies

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pārtraukusi pieņemt projektu iesniegumus ES līdzfinansējuma piešķiršanai māju renovācijai. Tas nozīmē, ka ES bezprecedenta programma, kuras ietvaros iedzīvotāji varēja saņemt līdz 60% no māju siltināšanas izmaksām, ir pabeigta. Atbalstu tik lielā apjomā Latvijai visdrīzāk vairs nepiedzīvot.

Taču Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā mājokļu renovācija saglabāsies kā viena no prioritātēm. Naudas izteiksmē atbalsts dzīvokļu īpašniekiem pat palielināsies. Patlaban notiek sarunas ar Eiropas Komisiju. Latvija vēlētos mājokļu energoefektivitātes palielināšanai no ERAF saņemt aptuveni 220 miljonus latu.

Kādā veidā dzīvokļu īpašniekiem tiks sniegta finansiālā palīdzība un cik efektīva tā būs, to uzzināsim nākamā gada sākumā. Bet pati programma atsāksies 2014. gada vidū.

Lasīt tālāk...

Uz kādu laiku slēdz līgumus?

„Pienākusi mūsu rinda pēc pašvaldības dzīvokļa Rīgā, un mēs ar lielu izbrīnu uzzinājām, ka īres līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem. Vai tas ir likumīgi? Paziņas stāsta, ka pirms pieciem gadiem pašvaldība ar viņiem noslēgusi beztermiņa īres līgumu. Kā tad ir, vai mums pēc diviem gadiem būs no dzīvokļa jāizvācas?”

Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē paskaidroja, ka šā gada pavasarī pieņemti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas nosaka jaunu kārtību līgumu slēgšanā ar pašvaldības mājokļu īrniekiem. Līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem, tostarp līdz grozījumu pieņemšanai noslēgtie beztermiņa līgumi ar īrniekiem paliek spēkā.

Lasīt tālāk...

Namu pārvaldniekam – specifiska kolekcija

Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Juris Vidžis savācis vienu no neparastākajām kolekcijām Latvijā. Tā pilnībā atbilst uzņēmuma darbības profilam: Vidžis kolekcionē rotaļlietas, suvenīrus un pat traukus tualetes poda formā. Bet labāk lai stāsta pats kolekcionārs.

„Reiz mājās atradu vecu dēla rotaļlietu – astoņdesmito gadu vidū nopirktu gumijas tualetes podu. Pēc tam pa rokai trāpījās suņa spēļmanta poda formā. Tas arī bija sākums kolekcijai. Vākt neparastas mantas tualetes pudu, pisuāru un citas santehnikas formā ir interesanti, jo tādu nav daudz. Piemēram, vienīgo rotaļu pisuāru es atvedu no Vīnes, kurp biju aizbraucis uz pasaules čempionātu hokejā”.

„Tagad kolekcijā ir gandrīz 100 priekšmetu. Draugi zina manu aizraušanos un ved dāvanas no visas pasaules. Šīs divas tējkannas klozetpoda formā, piemēram, pirktas Londonā, Šerloka Holmsa muzejā. Ilgi stāvēju pie tām, prātodams, vai ir vērts pirkt, jo suvenīru pāris maksāja gandrīz 100 eiro. Tomēr nopirku! Tagad, ja komandējuma vai atvaļinājuma laikā izdodas nopirkt kolekcijai tualetes podu, es saku: uzdevums izpildīts, var braukt mājās”.

Lasīt tālāk...

Vēstule par santehniķiem

„Visi normāli cilvēki raksta par santehniķiem, es arī uzrakstīšu. Ja nu kādam noder.

Pirms mēneša vannas istabā no izlietnes apakšas sāka tecēt ūdens, tāda mazītiņa strūkliņa. Aiztecēja pa grīdu līdz vannas istabas vidum un sāka plesties plašumā.

Mums ar vīru ir noteikts pienākumu sadalījums. Man PSN (pēkšņs sadzīves negadījums) reakcijas regulators ir ieslēgts uz maksimumu, viņam – uz minimumu. Piemēram, ja kaķītis kaut ko atvēmis, es jau domās vedu viņu uz klīniku, laužos caur apmeklētāju burzmu un saucu veterinārārstam: „Trīs ampulas sirdszāļu!” Bet, kamēr es dīdos un pirms laika apraudu pāragri no dzīves šķīrušos dzīvnieciņu, vīrs flegmātiski sakopj grīdu un vēl uzšauj ar lupatu tieši ceļā laiski gulošajam runcim.

Ar ūdeni bija tāpat. Es nobālu, atgāzos pret stenderi un ar stīvu skatienu vēroju strūkliņu. Pret pašas gribu atausa atmiņā, kā vācām naudu manai draudzenei, kas bija applūdinājusi veselu varzu apakšējo stāvu. Draudzenei viss beidzās labi, bet ar mūsu kaimiņiem tas neies cauri, tie ir skarbi, ilggadējās cīņās par vietu mašīnas nolikšanai pagalmā rūdīti cilvēki. Ar vienu skatienu savalda sadzērušos durvju sardzi, ar otru liek suņa atstātajai čupiņai iesūkties asfaltā, ar trešo izslēdz brēcošo mašīnu signalizāciju, un to visu izdara reizē. Tieši tāpēc, iedomājoties par sekām, man vajadzēja pieturēties pie stenderes.

Lasīt tālāk...

Ko var iemitināt dzīvoklī?

„Mēs dzīvojam Rīgā pašvaldības dzīvoklī. Nesen no Anglijas atbrauca krustdēls un palūdza uz laiku izmitināt. Vai mums ir tiesības ielaist radinieku dzīvoklī un vai Rīgas dome nevar mūs par šādu rīcību sodīt?”

Attālu radinieku deklarēt vai iemitināt īrētā dzīvoklī tik viegli nemaz nevar. Īrnieku tiesības izmitināt radiniekus regulē likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. pants:

„Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Lasīt tālāk...