Iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju sasniedzis teju 45 miljonus latu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 25 Jūnijs 2013
Iedzīvotāju parāds par patērēto siltumenerģiju šā gada maijā ir pieaudzis līdz 44,42 miljoniem latu, ziņo LETA, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sniegto informāciju.
Vēl janvārī parāda kopējais apjoms bija 39,91 miljons latu, bet pagājušā gada maijā - 37,6 miljoni latu. Vislielākais parāda apjoms par siltumu ir uzkrājies lielajās pilsētās - 32,18 miljoni latu, un tas ir gandrīz par 10 miljoniem latu vairāk, nekā bija janvārī, kad parāda apjoms bija 23,4 miljoni latu.
Saskaņā ar LPS apkopoto informāciju parāda apjoms par siltumu lielajās pilsētās ir gan palielinājies, gan arī samazinājies. Piemēram, ja 2010.gada maijā parāda kopsumma bija 16,96 miljoni latu, 2011.gada janvārī tā bija palielinājies līdz 29,54 miljoniem, savukārt vēl pēc gada parāda kopsumma bija sarukusi līdz 20,41 miljonam latu.
No kādiem maksājumiem var atteikties vasarā?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„Labdien! Esmu pensionāre, dzīvoju sociālā mājā Rīgā. Man ir iespēja visu vasaru pavadīt laukos, tāpēc vēlos pajautāt, vai man tai laikā jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, kurus neizmantoju, – par liftu, kopējo apgaismojumu, atkritumu izvešanu?
Nosūtīju iesniegumu uzņēmumam Rīgas pilsētbūvnieks, pievienoju ūdens un elektrības skaitītāju rādījumus, lai pārvaldnieks varētu pārliecināties, ka tiešām vairākus mēnešus neesmu dzīvojusi savā dzīvoklī. Bet man atbildēja: nē, par komunālajiem pakalpojumiem vienalga jāmaksā! Nesaprotu, kāpēc”.
Malda
Vasarā daudzi cilvēki pārceļas uz vasaras mājām, atvaļinājuma laikā dodas ceļojumos, uzturas sanatorijā vai pie radiem laukos, citā pilsētā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 tādā gadījumā jums ir tiesības lūgt pārvaldnieku atbrīvot jūs no maksas par dažiem komunālajiem pakalpojumiem. Lūk, ko šajā sakarā ir lēmusi valdība:
Viena spuldzīte izglābs Latviju?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Pagājušajā nedēļā publicēti interesanta pētījuma rezultāti: speciālisti aprēķinājuši, ka tikai viena energoekonomiskā LED spuldze katrā Latvijas mājsaimniecībā palīdzētu mums divos gados ietaupīt 16 miljonus latu. Vairāk līdzinās reklāmai, taču skaitļi patiešām ir šokējoši.
Pētījumu veica kompānija DK Energy, salīdzinot divus pēc izgaismojuma līdzvērtīgus gaismas avotus – 60 vatu kvēlspuldzi un moderno ekonomisko LED spuldzi, kura patērē par 90% mazāk elektroenerģijas.
Kontrolēs atkritumu apsaimniekošanu
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Kuru katru brīdi Rīga iegūs jaunus saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuri noteiks atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas kārtību. Pašvaldība kārtējo reizi cenšas „piegriezt skrūves” atkritumu apsaimniekotājiem un ņemt šo nozari savā kontrolē.
Saistošo noteikumu projekts paredz, piemēram, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzturēs apjomīgu informācijas sistēmu par visiem atkritumu ražotājiem galvaspilsētā (PARIS). Tas nozīmē, ka stingri tiks uzskaitīti visi dzīvokļu, māju un dārziņu īpašnieki.
Jaunajā sistēmā varēs atrast informāciju par noslēgtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, atkritumu tvertņu piederību, laukumiem un novietošanas vietām, kuras paredzēts kontrolēt ar GPS, kā arī ziņas par specializētajiem atkritumu pārvadāšanas transportlīdzekļiem un tvertņu izvešanu no katra laukuma. Tā ka neuzskaitītu sadzīves atkritumu Rīgā vairs nebūs, un nekustamā īpašuma īpašnieki un apsaimniekotāji, kas nebūs noslēguši atkritumu izvešanas līgumus, tiks sodīti.
Katrai mājai – zāles pļāvēju!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„Labdien! Vēlamies pastāstīt par mūsu mājas Rīgā, Sarkandaugavas ielā, pieredzi, varbūt tā noderēs arī citiem galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Pagājušajā gadā pamanījām, ka zāle pie mājas izaug daudz ātrāk, nekā namu pārvaldes nolīgtā firma paspēj to nopļaut. Tā kā mēs ar kaimiņiem kopjam pagalmu un vēlamies redzēt to glītu, sākām interesēties, kas notiek. Izrādījās, ka zāli paredzēts pļaut tikai divas reizes sezonā.
Reiz jūlija vidū, nesagaidījuši firmas darbinieku, palūdzām zāli nopļaut vienam no mūsu mājas iemītniekiem, kurš strādā līdzīgā specializētā uzņēmumā. Taču jau nākamajā dienā ieradās namu pārvaldes pļāvējs. „Zāle nopļauta, darba man nav, bet jūsu mājai, vienalga, nāksies maksāt par manu ierašanos,” viņš sūrojās.
Parādi katram ceturtajam
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Aģentūra TNS noskaidrojusi, ka 28% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekrājuši parādus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem.
Zīmīgi, ka biežāk sevi par nemaksātājiem atzinuši Latvijas nepilsoņi. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī iedzīvotāji ar ļoti maziem ienākumiem.
TNS apgalvo, ka starp tiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri nav nokārtojuši dzīvokļa īres un komunālos maksājumus, 28% parāds ir līdz 100 latiem, 41% – no 100 līdz 499 latiem, 16% – virs 500 latiem. Dīvaini, bet 5% nemaksātāju nav skaidra priekšstata par parāda summu.
Iedzīvotājam nekas nav jāpierāda!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„2012. gada novembrī namu pārvalde mums maksu par ūdeni sāka aprēķināt, kā izsakās paši namu pārvaldes darbinieki, „pēc normatīva”. Katram no dzīvoklī deklarētajiem pieciem cilvēkiem ūdens patēriņš tiek aprēķināts 10 m3 apmērā mēnesī.
Taču dēls un meita nedzīvo kopā ar mums. Kad informējām par to namu pārvaldi, mums teica: „Pierādiet!” Sākām vākt pierādījumus, bet rēķini pa to laiku aug augumā!
Kas var kalpot par pierādījumu tam, ka cilvēks nedzīvo konkrētajā dzīvoklī un viņu nevajadzētu iekļaut dzīvokļa rēķinā? Vai namu pārvalde, saņēmusi pierādījumus, veiks mums pārrēķinu par pēdējiem astoņiem mēnešiem?”
