Nelaime pār jūsu jumtu

Nereti mūsu mājās valda pilnīgs elektroniskais haoss. Desmitiem interneta un kabeļtelevīzijas operatoru aptinuši ar vadiem kāpņu telpas, saimnieko uz jumtiem un izmanto pagrabus. Kas tie tādi? Kur radušies? – agrāk vai vēlāk šos jautājumus sāk uzdot katrs, kas vēlas mājā ieviest kārtību.

Atnāca, ieraudzīja, izurba

Kabeļtelevīzijas, telefonu un interneta operatori daudzdzīvokļu mājās jūtas kā saimnieki. Iedzīvotājiem tas nepatīk, viņiem gribētos, lai komersanti rēķinās ar dzīvokļu saimnieku interesēm.

– Mēs nesen izremontējām kāpņu telpu, – stāsta Genovefa Aleksejeva. – Ticiet vai ne, bet piecus gadus centāmies panākt, lai tiktu nokrāsotas sienas un izbalsināti griesti. Beidzot sagaidījām. Dažus mēnešus sēdējām un priecājāmies, bet te piepeši!...

Lasīt tālāk...

Te nu es esmu – jūsu dārgais jumts!

Kādas vecas koka mājas iemītnieki Maskavas ielā Rīgā ir šokēti: viņi no pārvaldnieka saņēmuši rēķinus par jumta remontu. Skārda jumts astoņu dzīvokļu mājelei izmaksājis 15 000 latu. Dzīvokļu īpašnieki, kas nekādu jumtu nav pasūtījuši, ir sašutuši līdz sirds dziļumiem: „Kāpēc mums jāmaksā?”

Mājā viss mierīgi

Ar jauno jumtu vecais koka divstāvu namiņš Maskavas ielā izskatās lepni. Skārds vasaras saules staros mirdz kā sudrabs. Kas zina, varbūt jumts tiešām ir no sudraba. Kā citādi lai mājas iedzīvotāji izskaidro tā cenu un pašu uzrašanās faktu?

– Es šajā mājā dzīvoju desmit gadus, – stāsta Ivars. – Divdesmit kvadrātmetru kambarīti ar krāsns apkuri un ērtībām gaitenī privatizēju aiz muļķības. Kāpēc aiz muļķības? Tūlīt sapratīsiet.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks iziet internetā

Dzīvot un strādāt bez interneta mūsu laikos ir grūti. Arī namu pārvaldniekiem. Dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai pārvaldnieks būtu pieejams un mobils, pieprasa no viņa jaunus pakalpojumus.

Pārkārtoties namu pārvaldēm nav viegli, īpaši jau mazajām. Vēl nesen, lai ieietu tīmeklī, vajadzēja maksāt par mājas lapas izveidi, elektronisko pakalpojumu paketes izstrādi, pieņemt darbā informācijas tehnoloģiju speciālistu.

Daudzi pārvaldnieki šādus tēriņus atļāvās, jo saprata, ka citādi viņi bezcerīgi atpaliks no dzīves. Pēc jaunāko pētījumu datiem, Latvijas iedzīvotāji ļoti labprāt izmanto internetu. Pirmkārt, Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem uz mūsu planētas, šajā rādītājā mēs esam ceturtajā vietā pasaulē. Otrkārt, mūsu cilvēki tā saradojušies ar tīmekli, ka acīmredzot jau 2017. gadā pat vēlēt varēsim elektroniski.

Lasīt tālāk...

Tas ir karš!

„Dzīvoju piecstāvu paneļu mājas ceturtajā stāvā, un augšstāva kaimiņi mani ir galīgi nomocījuši. Arī agrāk viņi trokšņoja, bet tad ģimenē uzradās atvase. Līdz divu gadu vecumam bērnu daudz nevarēja manīt, bet tad viņš sāka staigāt, un tad arī sākās īsta elle.

Katru dienu no pulksten sešiem vakarā līdz pusnaktij ar un bez pārtraukumiem no augšas skanēja soļu klaudzoņa, mēbeļu bīdīšanas un smagu priekšmetu krišanas troksnis. Sarunas ar kaimiņiem neveicās, jo ģimenes tēvs žūpo un ir agresīvi noskaņots. Uz visiem aizrādījumiem viņam bija tikai viena atbilde: „Jūs vēlat ļaunu manam bērnam!” Varbūt varēju kaimiņu iekaustīt, bet tā nebūtu izeja, pats pēc tam dabūtu ciest, ja cilvēks izrādītos atriebīgs.

Mums bija tikai divas idejas. Es gribēju izurbt caurumu griestos, piekārt tur skaļruni un uzgriezt dārdošu mūziku, kamēr esam darbā. Sieva ieteica zvanīt policijai un sūdzēties, ka „spriežot pēc trokšņa, kaimiņi dara pāri bērnam”.

Lasīt tālāk...

Paši izaudzēja pelējumu

„Pirms dažiem gadiem, remontējot dzīvokli, pēc sievastēva ieteikuma aiz radiatoriem uzlīmējām putuplastu, lai siltums neplūstu ārā. Vai tas ko deva, nevaru pateikt, paši redzat, kādas mums tagad ziemas. Bet šogad nolēmām ierīkot autonomu apkures sistēmu – uzstādīt gāzes katlu. Pie viena nolēmām pārvietot radiatorus. Noplēsām putuplastu, bet siena zem tā gluži melna no pelējuma! Un mēs vēl brīnījāmies, ka esam sākuši biežāk slimot un klepot. Acīmredzot pelējuma sporas spiedās iekšā istabā. Speciālisti saka, ka telpu siltināšana no iekšpuses bieži vien pie tā noved – no ārpuses siena ir glīta, bet iekšā īsta pelējuma audzētava. Tas notiek tāpēc, ka ar siltināmo materiālu aplīmētā siena vairs nesaņem siltumu no istabas un caurcaurēm sasalst. Padomājiet par to, plānojot remontu!”

Karsti! Vai folija var palīdzēt?

Par

„Godājamā redakcija, vēlos dalīties savā personiskajā pieredzē. Jau pagājušajā vasarā pamanīju, ka kaimiņi logus aizklājuši... ar foliju. Šogad, tiklīdz iestājās karsts laiks, viņu logi atkal kļuva sudraboti. Aprunājos ar kaimiņiem un noskaidroju, ka tā ir visparastākā pārtikas folija, nevis kaut kāda īpaša, un šis paņēmiens darbojoties. Foliju var pielīmēt ar līmi, piestiprināt ar līmplēvi (skoču) vai vienkārši pielipināt pie slapja stikla.

Ideālā variantā folijai jābūt loga ārpusē, bet es dzīvoju septītajā stāvā, daļu loga no ārpuses nevaru sasniegt, tāpēc foliju pielīmēju no iekšpuses. Karstā dienā folija sakarst tā, ka lāgā nevar pieskarties, bet gaismu atstaro, tāpēc dzīvoklī kļuvis vēsāk. Varu ieteikt lasītājiem šo paņēmienu, īpaši jau gados vecākiem cilvēkiem, kuri smagi pārcieš vasaras svelmi”.

Lasīt tālāk...