Kur palikuši remonta uzkrājumi?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 27 maijs 2013
„Vairāk nekā sešus gadus mūsu māju Salaspilī apsaimniekoja privātfirma. Apsaimniekošanas maksā (0,30 Ls/m2) bija iekļauta uzkrājumu daļa mājas uzturēšanai un remontam, taču mājā nekas netika darīts. Jumts tek, jaunas ieejas durvis ir ielikuši paši iedzīvotāji, elektrības patēriņa mērītājus pirkām par savu naudu, mājas pamatus laboja un ar cementu nostiprināja entuziasti.
Visās sapulcēs esam centušies no pārvaldnieka uzzināt, kādi ir mūsu uzkrājumi un kas par šo naudu paveikts, taču nekādu atbildi neesam saņēmuši. Mums pie deguna visu laiku ir kratīti parādnieku saraksti, liekot saprast, ka nekādu uzkrājumu nav, ir tikai parādi.
Tolaik mēs pret notiekošo izturējāmies ar sapratni. Patiešām, ja reiz dažiem dzīvokļiem ir parādi, tad par siltumu un citiem pakalpojumiem jāmaksā kopējā nauda. Bet 2011. gada ziemā pārvaldnieks paziņoja, ka pēc apkures sezonas beigām sadarbību ar mums pārtrauc. Mūsu uzkrājumi it kā esot izlietoti nemaksātāju parādu dzēšanai.
Vai mani var tiesāt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 27 maijs 2013
„Vai pārvaldnieks var mani iesūdzēt tiesā, ka es palēnām cenšos atmaksāt parādu?”
Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
– Tas atkarīgs no dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka attiecībām ar pārvaldnieku. Ja cilvēks ieradies namu pārvaldē uz sarunām, ir piekritis sastādīt parāda dzēšanas grafiku un parakstījis attiecīgu mierizlīgumu, šis dokuments nodrošinās aizsardzību tiesas dienā: „Redziet, es precīzi pildu vienošanos ar namu pārvaldi un dzēšu parādu pēc savstarpēji saskaņota grafika!” Tādā gadījumā pārvaldnieks nekādas pretenzijas parādniekam nevar izvirzīt.
Māja par siltumu pārmaksājusi 5000 latu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 27 maijs 2013
„Dzīvojam Preiļos un esam nonākuši dīvainā situācijā. Mūsu 18 dzīvokļu mājas vecākais pasūtīja un mājā uzstādīja kontroles mēraparātus. Tie iemontēti cauruļvados uzreiz aiz komunālo pakalpojumu sniedzējiem piederošajiem siltumenerģijas un ūdens skaitītājiem. Kas atklājās pēc kāda laika? Tas, ka visi oficiālie mēraparāti ūdens un siltumenerģijas patēriņu uzrāda piegādātāju labā!
Ūdens patēriņa starpība mājā bija tikai pēc ūdens piegādātāja uzstādītā mājas kopējā skaitītāja, pēc kontrolskaitītāja rādījumiem nekādas starpības nebija. Bet siltumenerģijas patēriņa starpība divās apkures sezonās sasniedza 120 megavatstundas. Tas nozīmē, ka māja par siltumu ir samaksājusi liekus 5000 latus.
Šī ziņa izraisīja pamatīgu skandālu. Tagad mājas iemītnieki raizējas, ka apsaimniekotājs viņu kontrolaparātus var noņemt, un interesējas, vai pakalpojumu sniedzējiem, kuri siltumenerģijas un ūdens patēriņu nosaka paši pēc saviem mājas kopējiem skaitītājiem, ir pienākums meklēt iemeslu, kāpēc viņu skaitītāju un kontrolskaitītāju rādījumi ir tik atšķirīgi? Un vai viņiem vispār ir jāreaģē uz iedzīvotāju uzstādīto kontrolskaitītāju rādījumiem?”
Atkal domofoni
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 27 maijs 2013
„Varbūt jūsu avīze var izskaidrot man dažus jautājumus? Apšaubāma triju dzīvokļu īpašnieku sapulce pieņēma lēmumu mūsu sekcijas ieejas durvīm ierīkot čipu atslēgu. Nākamajā dienā slēdzene jau bija ielikta, meistari ierīkoja „caurulītes” uz turīgāko ļaužu dzīvokļiem un pie viena savāca parakstus, kas apliecināja piekrišanu sistēmas uzstādīšanai. Tos iedzīvotājus, kas nebija ar mieru, vērā neņēma.
Es savu dzīvokli esmu privatizējis, visus maksājumus kārtoju laikus, parādu man nav, bet domofonu uzskatu par lieku naudas šķērdēšanu. Rīgas domē man skaidroja, ka jāpakļaujas iedzīvotāju vairākumam. Bet vai tad var uzskatīt par likumīgu tādu dīvainu kopsapulci, kurā domofonu pretiniekiem neļāva pat izteikties?”
Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
– Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības apstrīdēt kopības lēmumu triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Vai var būt nereģistrēts pārvaldnieks?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 27 maijs 2013
„Labdien! Mūsu mājas apsaimniekotājs neesot reģistrējies Pārvaldnieku reģistrā. Kādas sankcijas viņam par to draud un kur var sūdzēties?” Ļevs Lapkis
Atbild Ekonomikas ministrijas speciālisti:
– Kopš 2012. gada 1. janvāra Ekonomikas ministrijā ir izveidots un darbojas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs, kura mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un kvalitatīvu dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Minētā reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt aktuālu informāciju par personām, kas nodarbojas vai vēlas nodarboties ar māju pārvaldīšanu un atbilst pārvaldniekam likumā izvirzītajiem kritērijiem.
Maksā par siltumu uz pusi mazāk!
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 27 maijs 2013
Georgijs Šabaļins
Kāds teiks: „Atkal par renovāciju! Cik var?” Bet lieta tāda, ka par renovāciju varēsim runāt vēl daudz un ilgi, jo zinātne nestāv uz vietas, Latvijā krājas pieredze – gan pozitīva, gan negatīva, un viss derīgais šajā jomā nedrīkst velti iet zudumā.
Ekonomikas ministrijā un Rīgas Tehniskajā universitātē to labi saprot, tāpēc tiek rīkota izglītojošu semināru sērija internetā. Maijā notikušais seminārs bija veltīts visplašāk izplatītajām kļūdām dzīvojamo māju renovācijas procesā.
Dzīvokļi sadārdzinājušies par 9,8%
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 25 Aprīlis 2013
Mājokļu cenu pieaugums Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijis straujākais Eiropas Savienībā gan gada, gan ceturkšņa salīdzinājumā, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.
Mājokļu cenu indekss Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu palielinājās par 9,8%, kas ir straujākais pieaugums no visām dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija.
Salīdzinot šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaitu ar attiecīgo periodu pērn, tas ir pieaudzis par 12%, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Ober-Haus apkopotie Zemesgrāmatas dati. Janvārī tika reģistrēti 705 dzīvokļu īpašumu iegādes darījumi, februārī – 687, martā – 697 darījumi.