Katram dzīvokļu īpašniekam savu atkritumu konteineru nav iespējams uzstādīt
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 06 Augusts 2013
Vai divpadsmit dzīvokļu mājai ir obligāti jāslēdz līgums par 1100 litru konteinera uzstādīšanu, vai arī katrs dzīvoklis var slēgt līgumu par 120-240 litru konteinera uzstādīšanu?
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, divpadsmit dzīvokļu māju katrā ziņā pārvalda pārvaldnieks, ko dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši veikt šā īpašuma apsaimniekošanu kopumā. Tātad ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ir noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu visai mājai, un atbilstoši atkritumu apjomam uzstādīts attiecīga tilpuma konteiners. Tādēļ katram dzīvokļa īpašniekam ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu noslēgt individuālu līgumu un uzstādīt atsevišķu konteineru nav iespējams.
Nākamgad gaidāms būtisks komunālo tarifu kāpums
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 05 Augusts 2013
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vēlas saņemt papildu finansējumu nākamajam gadam, lai kompensētu elektrības, apkures un citu komunālo maksājumu sadārdzinājumu.
Gaidāmo komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu, ko ar šo lūgumu ir atzinis valsts pārvaldes aparāts, tādā pašā mērā izjutīs arī uzņēmumi, kuri savukārt pieaugošās izmaksas ietvers preču un pakalpojumu cenā. Pretēji tam amatpersonas turpina apgalvot, ka nākamgad nav gaidāms būtisks cenu kāpums.
Finanšu ministrija (FM), apkopojot visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju par elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksu kāpumu nākamajam gadam, secināja, ka valsts aparātam nākamgad būs nepieciešami papildus 3 032 662 lati, kas ir par 8% vairāk, nekā iepriekš bija plānots atvēlēt šim mērķim. Arī 2015. un 2016. gadā, pēc FM aplēsēm, papildus būs vajadzīga šāda summa. Turklāt FM vidējā aprēķinā neiekļāva to ministriju pieprasījumus, kuru starpība starp gada plānu un ministrijas aprēķināto sadārdzinājumu pārsniedza 30%, jo «šādu starpību nevar uzskatīt par objektīvu sadārdzinājumu, bet gan par nepamatotu papildu līdzekļu pieprasījumu».
Galējais līdzeklis – izmantot savas dzīvokļa īpašnieka tiesības
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 05 Augusts 2013
Labdien! Dzīvoju mājas 2.stāvā. Pirmajā stāvā pirms daudziem gadiem ierīkoja veikalu "Beta". Pāris metrus zem maniem logiem ierīkoja ventilācijas sistēmas, bet zem cita dzīvokļa logiem - citu rūcošu monstru. Pa dienu nemitīgajai dūkšanai iespējams nepievērst uzmanību, bet naktis pārvēršas murgā. Gadiem ejot, arī ventilācijas sistēmas, visticamāk, nolietojušās un skaņas kļuvušas neciešamas. Vairs nespēju gulēt, stresa dēļ esmu iedzīvojusies dažādās veselības problēmās, neskaitot to, ka ir sajūta, ka vienkārši sajukšu prātā. Skaņas ir mainīgas - no parastas dūkšanas, kārtīgas skaļas rūkšanas līdz pat vibrācijām visā dzīvoklī. Nekad nevar zināt, kas būs nākamajā naktī.
Dzīvoklī, zem kura logiem bija otra rūcošā iekārta, ieradās Veselības inspekcija un skaņas mērījumos noskaidroja, ka tie pārsniedz pieļaujamo normu. Beigās tā iemītnieki pārvācās. Šobrīd arī es esmu uzrakstījusi iesniegumu Veselības inspekcijai, lai mērījumus izdara arī manā dzīvoklī. Esmu rakstījusi gan mājas apsaimniekotājiem, gan pašvaldības domei, neskaitot to, ka katru trešo dienu jāiet sūdzēties uz pašu veikalu. Protams, viņi sūdzības vairs neņem nopietni - saka, paskatīšoties, kas par vainu. Uz brīdi paliek labāk, taču pēc pāris naktīm atkal vecā dziesma ventilācijā ir atpakaļ un muzicē zem maniem logiem. Man vairs nav cerības, ka kaut kas mainīsies, jo, iespējams, ja atsauktu kādu komisiju pārbaudīt, vai viss kārtībā - uz to brīdi veikals visu būtu noregulējis normas robežās. Vai ir kāds veids, kā es spētu risināt šo problēmu? Jau iepriekš liels paldies!
Ieguldījums, kas atmaksājas
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 01 Augusts 2013
Kamēr ēku siltināšanas programma ne visur Latvijā ieguvusi atzinību un uzticību iedzīvotāju vidū, Ventspils, šķiet, dodas uz priekšu septiņjūdžu zābakiem. Līdz šim iedzīvotāji nav baidījušies uzdrošināties un padarīt savu mājokli skaistāku un tehniski kvalitatīvāku.
Vai tā būs arī turpmāk? «Šobrīd iedzīvotāju aktivitāte ir nedaudz apsīkusi, bet darba mums tāpat ir pilnas rokas. Patlaban šajā programmā iesaistījušās 52 mūsu apsaimniekotās mājas,» saka pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.
Rīgā varēs pieteikties energoauditam
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 01 Augusts 2013
Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna informē, ka oktobrī atkal varēs pieteikties energoaudita veikšanai daudzdzīvokļu mājām Latvijas galvaspilsētā. Pērn REA veikti 102 energoauditi.
Pašvaldības līdzfinansējums energoauditam ir 80 procentu no tā izmaksām, un ēkas iedzīvotāju kopējais maksājums var būt nepilni 100 latu, bet dažās mājās – pat krietni mazāk, saka M. Rubīna. Energoaudits ir derīgs desmit gadu, tajā uzskatāmi parādītas mājas problēmas un aprakstītas iespējas, kā uzlabot pašreizējo situāciju, kādas varētu būt izmaksas u. tml. Tiek izsniegts mājas energosertifikāts, kurā atspoguļota ēkas energoefektivitāte. Pēc šiem rādītājiem var salīdzināt un novērtēt, cik daudz piegādātā siltuma tiek izmantots lietderīgi – telpu apsildīšanai, bet cik izkūpināts gaisā caur logiem, durvīm vai mājas konstrukcijām. Šī informācija ir noderīga, īpašumu pērkot, pārdodot, īrējot vai izīrējot.
Uz jauno īpašnieku parāds neattiecas
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 01 Augusts 2013
Labdien! Vēlos noskaidrot, kas notiek ar dzīvokļa komunālo pakalpojumu parādu, pārdodot dzīvokli. Saprotu, ka automātiski jaunajam īpašniekam tas nepāriet. Vai tas nozīmē, ka man kā bijušajam dzīvokļa īpašniekam saglabāsies parādsaistības ar namu pārvaldi vai arī parāds līdz ar īpašnieku maiņu tiek dzēsts? Kādi likuma panti to nosaka?
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantam katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir veikt maksājumus par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Pārdodot dzīvokli, uz jauno īpašnieku parāds nepāriet. Attiecīgi Jums saglabāsies parādsaistības ar namu pārvaldi, un parāds netiek dzēsts saistībā ar īpašnieka maiņu, bet tikai tad, kad tas tiek samaksāts (Jūsu gadījumā). Protams, līgumā ar dzīvokļa pircēju var vienoties, ka parādu samaksā viņš (pircējs), bet šāda vienošanās ir saistoša tikai jums abiem (pārdevējam un pircējam), nevis namu pārvaldei. Attiecīgi, ja pircējs nesamaksās, tad ar prasību par parādu piedziņu jebkurā gadījumā namu pārvalde vērsīsies pret Jums.
Sūdzas ECT par piespiedu nomas maksāšanu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 01 Augusts 2013
Rīgas dzīvokļu īpašnieki nosūtījuši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai, norādot uz Latvijā pieņemto zemes reformas un dzīvojamo namu privatizācijas likumu neatbilstību Konvencijā noteiktajām garantijām un tiesībām brīvi rīkoties un izmantot sev piederošo īpašumu.
Sūdzības iesniedzēji dzīvo namos, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Viņi spiesti maksāt zemes īpašniekam likumā noteikto piespiedu nomu – 6% no kadastrālās vērtības, papildus viņiem jāmaksā gan 1,5% nodoklis par zemi – zemes īpašnieka vietā, gan 0,2 līdz 0,6% nodoklis par saviem dzīvokļiem. Tā kā zemes nomas līgumu viņu vietā ar zemes īpašniekiem slēdz namu apsaimniekotāji, šajā gadījumā pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, tas iedzīvotājiem piesūtītos rēķinus apliek ar pievienotās vērtības nodokli, papildus paredzot 7 līdz 10 procentus sev – par it kā sniegtajiem administratīvajiem pakalpojumiem.