Mani padarījuši par parādnieku!

„Gribu pastāstīt, kā tiku „aplaimots” ar 650 eiro lielu parādu par dzīvokli.

Vasarā mēs abi ar sievu dzīvojām vasarnīcā un pilsētas dzīvoklī daudz neapgrozījāmies. Šajā laikā pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks mums atsūtīja kārtējo rēķinu, kurā bija norādīts, ka pienācis laiks verificēt ūdens skaitītājus. Mana sieva, būdama cilvēks gados ar vāju redzi, ierakstu nepamanīja.

Pats brīdinājumu ievēroju tikai septembrī un uzreiz piezvanīju uz namu pārvaldes informatīvo tālruni. Tur man paziņoja: „Vajag pierakstīties rindā uz skaitītāju maiņu. Bet pašreiz mums ir tik daudz darba, ka jums nāksies gaidīt aptuveni mēnesi”.

Es rindā nepierakstījos, jo pārsteidzīgi nolēmu, ka tā lieta nav steidzama. Bet oktobrī namu pārvalde man rēķinā ir ierakstījusi visas mūsu 140 dzīvokļu mājas ūdens korekciju gandrīz par 650 eiro. Uzreiz steidzu lasīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 1013, lai pārliecinātos, vai pārvaldniekam ir tiesības mani tik smagi sodīt par skaitītāju verifikācijas nokavēšanu. Izrādās, ka noteikumos tiešām ir tāds punkts. Visas mājas ūdens korekciju var norakstīt uz vienu dzīvokļa īpašnieku gadījumā, ja viņš triju mēnešu laikā pēc termiņa beigām nav verificējis skaitītāju.

Protams, uzreiz pasūtīju jaunus skaitītājus komercfirmā (lai nebūtu vēl jāgaida mēnesis un nepienāktu jauns liels rēķins) un devos uz namu pārvaldi. „Labi, esmu vainīgs,” sacīju. „Bet vai tas nav nesamērīgi liels sods par neuzmanību?” Jurists atbildēja, ka nekādi palīdzēt nevar, tādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi. Atbalsta veidā man piedāvāja „parādu” sadalīt pa 18 mēnešiem. Nākamos pusotra gada man nāksies papildus parastajam rēķinam katru mēnesi maksāt 35 eiro.

Atzīstu savu vainu, protams, vajadzēja ūdens skaitītājus verificēt laikus. Bet mani nomoka jautājums: vai tiešām par to būtu vajadzīgs tik bargs sods? Tikpat labi likumdevēji noteikumos varētu ierakstīt, ka par verifikācijas nokavēšanu īpašnieks ir nošaujams. Pieļauju, ka daudziem gados vecākiem cilvēkiem 650 eiro liels mākslīgi radīts parāds šķitīs tikpat briesmīgs kā nošaušana...”

Dmitrijs no Ķengaraga