Nenoguliet Lielo Talku!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
Lielās Talkas tradīcija aizsākās pirms sešiem gadiem – ar talku, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā. Paveiktais visus iepriecināja, un talkas ideja iesakņojās. Šogad Lielā Talka tiek rīkota 26. aprīlī.
Projekta mērķis ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt. Sasniegt šo mērķi platības ziņā nelielajā Latvijā ir gluži reāli, uzskata Lielās Talkas mediju koordinatore Zaiga Puškina.
Šogad Lielās Talkas vadmotīvs ir „Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannas istabā”. Tas ir kā turpinājums Lielās Talkas iepriekšējā gada vadmotīvam „Tīra Latvija sākas tavā galvā”.
Vai var palikt pārdotā dzīvoklī?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Esmu palicis parādā bankai, tāpēc manu dzīvokli pārdos izsolē. Sakiet, lūdzu, cik drīz man būs jānodod atslēgas jaunajam īpašniekam, ja izsole notiks? Vai mani iepriekš brīdinās par izlikšanu? Vai varbūt es vispār varu palikt šajā dzīvoklī?”
– Cilvēki dzīvokli parasti pērk, lai to lietotu. Protams, ja jaunais īpašnieks ir ar mieru, jūs varat noslēgt ar viņu dzīvokļa īres līgumu, bet, ja viņš vēlēsies, lai jūs dzīvokli atbrīvojat, jums noteikti nāksies to darīt.
Tomēr vākt kopā mantību jau izsoles dienā nevajag, jo jaunajam īpašniekam pēc dzīvokļa nopirkšanas vajadzēs izpildīt dažus nosacījumus, un tas prasīs laiku.
Vēl par kaķiem: vai darbojas sterilizācijas programma?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Vēlamies uzzināt, kā var sterilizēt pagalma kaķus. Rīgā it kā darbojoties īpaša programma. Mēs katru gadu dzirdam, ka pašvaldība šim nolūkam piešķir naudu, bet nezinām, kur iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības”.
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:
– Jā, ir Rīgas domes bezsaimnieka kaķu kontroles programma „Noķer – sterilizē – atlaiž”. Tās mērķis ir samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu. Katru gadu pilsēta šim mērķim piešķir naudu. Pēc sertificēta veterinārārsta apskates slimie kaķi tiek eitanazēti, bet veselie sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nogādāti atpakaļ dzīves vietās.
Kā tikt pie kaķu mājiņām?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Esam pamanījuši kaimiņu mājas pagalmā kaķu mājiņas. Tur viss ir tīrs, iedzīvotāji apmierināti. Kā panākt, lai pašvaldība tādas mājiņas novieto arī pie mums?”
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:
– 2013. gadā par Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem patiešām tika izgatavotas mājiņas bezsaimnieka kaķu izmitināšanai. Tās novietotas divās vietās – pie mājas Rēznas ielā 10/2 (astoņiem kaķiem) un pie Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas (četriem kaķiem). Diemžēl šogad kaķu mājiņu uzstādīšanai finansējuma nav.
Lai nebūtu jāmaksā kavējuma nauda
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Dzīvoju Stirnu ielā, māju apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Tā kā māja atrodas uz privātas zemes, reizi ceturksnī mēs saņemam prāvus rēķinus par zemes nomu. Es tos nevaru samaksāt, jo slimoju un daudz naudas izdodu par zālēm. Nesen pamanīju, ka pārvaldnieks man uzrēķina kavējuma naudu par laikus nenokārtotajiem maksājumiem. Vai tā pienākas darīt, ja man ir maznodrošinātas personas statuss?” Milda
Atbild SIA Rīgas namu pārvaldnieks:
– Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums neaprēķina kavējuma naudu par laikus neveiktajiem maksājumiem, tai skaitā par mājai piesaistītās zemes nomu, ja klients laikus ir iesniedzis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa izziņu.
Atkal traucē kaijas!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Pagājušajā gadā jūs rakstījāt, ka kaijas nedod mieru Purvciema iedzīvotājiem. Imantā ir tāda pati problēma. Pašreiz kaijām ir pārošanās laiks. Varbūt Rīgas domei vajadzētu kaut ko darīt, kamēr vēl nav izšķīlušies putnēni, citādi vasarā atkal no kaijām nebūs miera. Kad izšķiļas mazuļi, klaigas pie mūsu mājas nenorimst ne dienu, ne nakti, bet, kad putnēni ir paaugušies, viņi laižas zemē un klejo, meklēdami pēc barības aizlidojušos vecākus. Tāda nemiera pilna dzīve mums ir deviņus mēnešus gadā. Bet vasarā gribas atvērt logu...
Ir jau saprotams, kāpēc putni mājo guļamrajonos – tur stāv vaļēji atkritumu konteineri un vienmēr ir pieejama barība. Kad darbojās atkritumu vadi, tādas problēmas nebija. Bet, ja pašvaldība no jumtiem novāktu ligzdas, putni aizlidotu. Izdevās taču rast risinājumu problēmai uz Preses nama jumta!”
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:
Kā zāģēt un kā stādīt
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Aprīlis 2014
„Vēlētos noskaidrot, kur man būtu jāvēršas, lai iegūtu atļauju apzāģēt zarus pie mājas augošajām liepām, un kas šādus darbus Rīgā veic. Vēl man interesē, vai ir kādi nosacījumi, kādā attālumā drīkst stādīt tūjas pie kaimiņu zemes robežas?” Roberts
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments:
– Par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Piemēram, ja daudzdzīvokļu māja Rīgā nav noņemta no pašvaldības bilances, par tai piesaistīto zemes gabalu atbild apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Ja iedzīvotāji uzskata, ka liepa pie mājas ir pārāk sakuplojusi, viņiem, lai veiktu jebkādas darbības, vispirms ir jāsaņem rakstiska atļauja no zemes īpašnieka vai valdītāja. Apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību galvaspilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde.
