Palīgā, īres maksa ir pārmērīgi paaugstināta!

”Izlasījām jūsu avīzē sarunu ar galvaspilsētas Īres valdes priekšsēdētāju Narine Abagjanu. Paldies, protams, par atbildēm, taču patiesībā dzīvokļu īrniekus vairāk uztrauc citas problēmas. Vai Abagjanas kundze varētu atbildēt uz mūsu ikdienišķajiem jautājumiem?”

– Kad Latvijā tika pieņemts lēmums par nekustamā īpašuma denacionalizāciju, mūsu māja atradās avārijas stāvoklī. To atdeva agrākajiem īpašniekiem, bet iemītniekus nepārcēla. Varat iedomāties, kādā stāvoklī māja ir tagad, ja divdesmit gadus tajā nav veikts nekāds iekšējs vai ārējs kapitālremonts. Vai tas varētu būt pamatojums, lai mēs pieprasītu ierobežot īres maksu?

Atbild Narine Abagjana:

– Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” pārejas noteikumiem uzreiz pēc māju denacionalizācijas spēkā bija īres maksas „griesti”. Tie tika noteikti tālab, lai maksa agrākajiem īrniekiem netiktu paaugstināta pārāk strauji. Nu „griesti” jau sen ir atcelti. Tagad īres maksu nosaka, pusēm savstarpēji vienojoties. Ja iedzīvotāji nevar vienoties ar saimnieku, strīdu izskata tiesa, turklāt katrai pusei ir jāpamato savs īres maksas variants. Protams, ja mājas stāvoklis vairs neatbilst līguma nosacījumiem, pastāv iespēja vērsties tiesā ar prasību noteikt zemāku maksu.

– Īres līgums ar saimnieku noslēgts sen, kopš tā laika īres maksa ik gadus ir automātiski pieaugusi. Tagad tā ir nepamatoti augsta, ņemot vērā, ka telpas ir drausmīgā stāvoklī, ziemā virtuvē gaisa temperatūra ir tikai +7 grādi. Ko darīt?

– Automātiski paaugstināt īres maksu dzīvokļa saimnieks nevar. Maksa ir ierakstīta īres līgumā, mainīt to var tikai pēc abu pušu vienošanās. Taču gadās, ka dzīvokļa īpašnieks patvaļīgi ieraksta rēķinā jaunu cenu, un īrnieks to maksā. Tādā gadījumā skaitās, ka viņš ir pieņēmis maksas paaugstināšanas piedāvājumu. To dēvē par piekrišanu „pēc noklusējuma”. Tādu mutisku vienošanos, ko apstiprina fakts, ka rēķins ir samaksāts, tiesa pielīdzina rakstiskiem grozījumiem līgumā.

Ja jūs nepiekrītat jaunajai īres maksai, jums par to rakstiski jāinformē īpašnieks. Tādā gadījumā viņam jāvēršas tiesā ar prasību ļaut noteikt jaunu īres maksu, bet jums jāturpina maksāt par dzīvokli pēc vecajiem izcenojumiem.

Attiecībā uz virtuvi: ja sākotnēji telpā paredzēta apkure, aukstums var būt arguments, lai iedzīvotāji tiesas ceļā pieprasītu samazināt īres maksu.

– Kādā kārtībā īrniekiem jānorēķinās ar izīrētājiem? Kādos gadījumos rēķinu var atzīt par juridiski spēkā neesošu? Vai saimnieks var īres maksu aplikt ar PVN un vai šai pozīcijai jābūt rēķinā atsevišķi norādītai?

– Likumā teikts, ka puses, slēdzot īres līgumu, var vienoties arī par kārtību, kādā veicami maksājumi (termiņi, summas, samaksas veids). Mājas īpašnieka izrakstītais rēķins ir spēkā, kamēr to nav atsaucis pats izrakstītājs vai nav atcēlusi tiesa. Pieņemu, ka lasītāji drīzāk vēlas uzzināt, ko darīt, ja rēķinā parādās nekorektas pozīcijas. Ministru kabineta noteikumi Nr. 999 nosaka īrniekam tiesības vērsties pie īzīrētāja ar jautājumiem par rēķinu, un izīrētāja pienākums ir pamatot visas maksu veidojošās pozīcijas. Kļūdas gadījumā viņam rēķins jāizlabo. Ja izīrētājs neatbild uz pretenzijām un neizlabo rēķinu, īrniekiem tas jāpieprasa tiesas ceļā.

Kas attiecas uz PVN, varu paskaidrot, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu īres maksa ar šo nodokli netiek aplikta.

– Ko tad, ja potenciālais īrnieks vēlas noslēgt līgumu ar izīrētāju, bet dzīvoklis ir avārijas stāvoklī un tam nepieciešams kapitālais remonts?

– Tādā gadījumā labāk līgumu vispār neslēgt, jo normatīvi paredz noteiktas prasības attiecībā uz dzīvojamās telpas stāvokli. Ja šie normatīvi netiek ievēroti, ir apdraudēta cilvēka dzīvība un veselība. Par to atbildīgs ir gan pats īrnieks, kas noslēdzis līgumu par avārijas stāvoklī esoša dzīvokļa īri, gan mājokļa saimnieks. Protams, var vienoties, ka tuvākajā laikā dzīvoklis tiks izremontēts. Tas jāieraksta īres līgumā, precizējot, kas, par kādiem līdzekļiem un cik ilgā laikā dzīvokli savedīs kārtībā. Ja šo pienākumu uzņemas īrnieks, viņš var lūgt uz laiku samazināt īres maksu.

– Vai saimniekam rēķinā jānorāda mājas kopējais ūdens patēriņš, ja dzīvokļos nav uzstādīti individuālie skaitītāji?

– Atbildi var atrast Ministru kabineta noteikumos Nr. 999. Ja visai mājai ir viens skaitītājs, saimniekam rēķinā katru mēnesi jāieraksta tā rādījumi.

– Ja cilvēks, kas īrē dzīvokli saimnieka mājā, ir saņēmis pašvaldības dzīvokli, bet kaut kādu iemeslu dēļ tuvākajā laikā nevar pārcelties, vai viņš pašvaldības dzīvokli var uz gadu izīrēt citai personai? Un vai vajag par dzīvokļa saņemšanu informēt īrētā dzīvokļa īpašnieku?

– Pašvaldības dzīvokļa nodošanu apakšīrē vairākumā gadījumu aizliedz ar pašvaldību noslēgtais īres līgums. Ja Rīgas dome saņem ziņas, ka dzīvoklī mājo cita persona, tā var lauzt īres līgumu ar jums, un jūs zaudēsiet tiesības uz pašvaldības dzīvokli.

Redakcijas piebilde. Pats par sevi saprotams, ka nodot pilsētas dzīvokli apakšīrē nebūtu godīgi. Pilsēta taču jums piešķīrusi dzīvokli, lai palīdzētu iespējami ātrāk izvākties no saimnieka mājas, un  pelnīt ar to naudu būtu vismaz kauna lieta.