Cik prasīs zemes īpašnieks?

„Esmu dzirdējis, ka no 1. janvāra uz privātās zemes esošo māju iedzīvotāji maksās tikai par zemes nomu, bet nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ir atcelta. Mēs dzīvojam Juglā. 2014. gada vasarā namu pārvalde SIA Rīgas namu pārvaldnieks mūsu mājas vārdā noslēdza ar zemes īpašnieku nomas līgumu 2015. gadam. Tas tika izdarīts pirms likuma grozījumiem, tāpēc pieļauju, ka mēs arī nākamgad turpināsim maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Vai man taisnība? Kas ir galvenais: nomas līgums vai likuma grozījumi?”

– Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju», kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī,  dzīvokļu īpašniekiem no 2015. gada 1. janvāra vairs nevajadzēs kompensēt zemes saimniekam nekustamā īpašuma nodokli. Papildus jānorāda, ka noslēgtajos zemes piespiedu nomas līgumos ir ierakstīts:

Lasīt tālāk...

Pētījums: kā pirkt

Nekustamā īpašuma tirgū valda satraukums, reti kurš saprot, kā cenas ietekmēs hipotekāro kredītu ierobežotā pieejamība Krievijas investoru aiziešana un tamlīdzīgi faktori. Tomēr kompānija TNS veica aptauju, lai noskaidrotu, cik lielā mērā mēs uzticamies mākleriem.

Izrādās, ka 27% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pērkot nekustamo īpašumu, uzticētos profesionālam māklerim. Viņuprāt, mākleri var palīdzēt orientēties tirgus piedāvājumā un ātrāk atrast piemērotu dzīvokli vai māju.

Lasīt tālāk...

Kredīti būs!

Šoruden Latvijas komercbankas, apvainojušās par jaunajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, atteicās piedalīties valsts pasludinātajā mājokļu iegādes atbalsta programmā jaunajām ģimenēm. Nu beidzot galvojumu programma sāk virzīties: jaunajām ģimenēm atbalstu sola banka Citadele.

Visdrīzākajā laikā banka noslēgs līgumu ar Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum, sola Santa Purgaile, bankas Citadele valdes locekle. Tas nozīmē, ka skandināvu bankām, kuru rokās ir Latvijas finanšu pakalpojumu tirgus lauvas tiesa, nav izdevies uztiept valdībai savu gribu.

Politiķu un banku konfliktu izprovocēja Saeima. Rudenī deputāti nobalsoja par Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam, tas ir, aizliedza bankām no 2015. gada 1. janvāra kredītņēmējus padarīt par mūžīgiem parādniekiem, atļaujot atsavināt parādniekiem tikai ķīlu – dzīvokli.

Lasīt tālāk...

Kaimiņi: kā pieņemt kopīgus lēmumus?

Šodien par to, kā pieņemt kopīgus lēmumus daudzdzīvokļu mājā. Ekonomikas ministrijas speciālisti skaidro, kādam daudzumam dzīvokļu īpašnieku jānobalso kopsapulcē, lai varētu veikt kaut pašus vienkāršākos mājas labiekārtošanas darbus. Tāpat arī apspriežam iedzīvotāju tiesības un pārvaldnieka pienākumus. Jums jāzina, kurš mājā ir saimnieks!

■ Pārvaldnieks piedāvā centralizētās apkures sistēmas pārbūvi vai rekonstrukciju. Vai viņam vajadzīga mājas iedzīvotāju piekrišana?

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu katram dzīvokļa īpašniekam pieder ne tikai viņa atsevišķais dzīvoklis, bet arī kopīpašuma domājamā daļa.

Lasīt tālāk...

Latvenergo gaida atbalsta pieprasītājus

Līdz šā gada 31. decembrim daudzbērnu ģimenes vēl var pieteikties dalībai Latvenergo sociālā atbalsta programmā, kas paver iespēju gadā saņemt 2400 kilovatstundu elektroenerģijas par Starta tarifu. Tādējādi līdzšinējo 1200 kilovatstundu vietā daudzbērnu ģimenes pēc Starta tarifa varēs apmaksāt 3600 kilovatstundu patērētās elektroenerģijas. Maksimālā atbalsta summa – gandrīz 85 eiro, un tas nav maz.

Latvenergo pārstāvji atzīst, ka šogad daudzbērnu ģimenes ir labāk informētas par atbalsta programmu nekā agrāk. Pēc atbalsta uzņēmumā jau vērsušies 15 000 klientu. Turklāt papildu elektrību pēc Starta tarifa šogad varēja saņemt arī ģimenes, kurām nav tieša līguma ar Latvenergo un kuras par pakalpojumu norēķinās ar namu pārvaldes vai dzīvokļa izīrētāja starpniecību.

Lasīt tālāk...

Ģimenēm – labāki nosacījumi

Rīgas dome pieņēmusi grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos par palīdzības  sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz, ka dzīvokļu rindā esošās daudzbērnu ģimenes un personas, kurām nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem, varēs pretendēt uz labākiem dzīvokļiem.

Turpmāk ar atsevišķu istabu tiks nodrošināti ik divi bērni no septiņu gadu vecuma (līdz šim bija noteikts, ka atsevišķa istaba bērnam pienākas tikai no deviņu gadu vecuma). Tāpat noteikumi uzlabos to īrnieku stāvokli, kuriem nav parādu. Izvietojot īrniekus no pašvaldības dzīvojamām telpām, piemēram, gadījumā, ja mājai vajadzīgs remonts, viņi varēs saņemt no pašvaldības  atsevišķus dzīvokļus ar ērtībām.

Lasīt tālāk...