Gandrīz jauni balkoni par 160 eiro
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
Jūlija sākumā nolūza margas kārtējam balkonam Rīgā, kā rezultātā vīrietis nokrita no otrā stāva un ar galvas un mugurkaula traumām tika nogādāts slimnīcā. Mūsu namu balkonu problēma nekad agrāk nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd. Pēc speciālistu vērtējuma, 2–3% balkonu Latvijā ir vajadzīgs kapitālais remonts. Tas nozīmē, ka tikai galvaspilsētā vien bīstami ir 1000–1500 balkonu, bet vēl daudz lielākam skaitam nepieciešams kārtējais remonts.
Tie turpina brukt
Pēdējā traģēdija notika dzīvojamajā mājā Grīvas ielā Iļģuciemā. Bet tieši pirms gada Dzirciema ielā 39 kopā ar daudzstāvu nama balkonu zemē nogāzās padzīvojis vīrietis, cietušo neizdevās glābt. 2010. gadā balkons sabruka Lāčplēša ielā 61, viens cilvēks guva traumas.
Pēc viena tāda gadījuma Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs savā Facebook lapā rakstīja: „Balkoni ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tātad namu pārvalde tos var remontēt tikai par pašu iedzīvotāju naudu, ja 51% iedzīvotāju balso par balkonu remontu. Paši saprotiet, to panākt – tā ir neiespējamā misija”.
Cerība mirst pēdējā
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
Šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau saņēmis vairāk sūdzību par komunālo pakalpojumu un māju apsaimniekošanas kvalitāti nekā visā 2011. gadā. Secinājums: vai nu māju apsaimniekošanas kvalitāte kritusies, vai arī cilvēki vairāk sākuši ticēt PTAC efektivitātei. Nupat kāds pārvaldnieks godīgi atzina: „Jūs te rakstāt, ka iedzīvotājiem nav kur sūdzēties par apsaimniekotājiem, bet tā nav. Pēc pieredzes teikšu, ka iesniegums PTAC ir pats efektīvākais veids, kā panākt savu!”
Devāmies uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai noskaidrotu, kā tur palīdz namu pārvalžu un komunālo uzņēmumu klientiem. PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju nodaļas pārstāve Ilze Žunde pastāstīja, ka centrs ik gadus saņem simtiem sūdzību no iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar savu mājokļu apsaimniekošanu.
Kā nomainīt pārvaldnieku?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
Jūlijā pie mums vērsās lasītājs ar pavisam vienkāršu lūgumu – pastāstīt, kā pareizi nomainīt mājas pārvaldnieku. Tiesības jebkurā brīdī mainīt pārvaldnieku ir vienas no mājas īpašnieku pamattiesībām. Diemžēl daudzi cilvēki joprojām nezina, kā šīs tiesības realizēt. Uz jautājumiem atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.
Pieņemt kopīgu lēmumu
Lēmumu pāriet no viena pārvaldnieka pie cita mājas īpašnieki var pieņemt tikai kopīgi, ar balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, 80 dzīvokļu mājā par pārvaldnieka nomaiņu jānobalso īpašniekiem, kas pārstāv vismaz 41 dzīvokļa īpašumu.
Dzīvokļa īpašuma likumā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma laušanu un jauna noslēgšanu var pieņemt, gan balsojot kopsapulcē, gan rakstiskas aptaujas veidā.
Mājām sadalīs 170 miljonus
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
Šomēnes Ministru kabinets ir pieņēmis faktiski jaunus noteikumus, pēc kuriem iedzīvotāji varēs saņemt ES naudu māju siltināšanai. Eiropa atkal ir gatava dalīt miljonus, bet tagad mājas varēs atgūt tikai 35% no darbu kopējām izmaksām līdz 2013. gadam atmaksāto 50% vietā. Starp citu, programmā izdarīti arī citi grozījumi, bet mazāk izdevīga tā noteikti nav kļuvusi.
Pavisam līdz 2014. gada 1. jūlijam Latvijā renovētas aptuveni 400 daudzdzīvokļu mājas, un visos gadījumos piesaistīti ES līdzekļi. Pēc programmas, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, vēl renovēs 470 daudzstāvu namus. Latvijai tas nav maz, tie ir 2,3% no kopējā dzīvojamā fonda, kurā ir 25 tūkstoši dzīvojamo māju. Aktīvākais reģions ir bijusi Kurzeme – 266 nosiltinātas mājas, lielākā atpalicēja ir Latgale – tikai 35 projekti.
Saskaņā ar programmu, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, renovētās mājas iedzīvotāji atpakaļ saņēma pusi no darbu izmaksām. Taču jau 2009. gadā, kad renovācija sākās, politiķi brīdināja: „Tik izdevīgu nosacījumu Latvijā vairs nebūs! Godājamie iedzīvotāji, pasteidzieties piedalīties!”
Tiesa aizstāv īrnieku intereses
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
Satversmes tiesa ir aizstāvējusi dzīvokļu īrnieku tiesības un pilnībā sagrāvusi Ekonomikas ministrijas plānus. Vēsturiskais spriedums, kas nav pārsūdzams, tika pieņemts šā gada 7. jūlijā. Satversmes tiesa atzina, ka dzīvokļa vai mājas iepriekšējo saimnieku noslēgtie īres līgumi ir saistoši jaunajiem īpašniekiem un neierobežo viņu konstitucionālās tiesības. Tas nozīmē, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas īrniekus no telpmām izlikt nedrīkst!
Bet viss aizsākās 2013. gada beigās, kad Ekonomikas ministrija sabiedrību iepazīstināja ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Jā, likuma atjaunināto redakciju gaidīja visi – gan īrnieki, gan nekustamā īpašuma saimnieki, gan juristi, kas aizstāv abu pušu intereses. Bet tas „garadarbs”, ko bija radījuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, visiem sagādāja lielu vilšanos. Likumprojekts paredzēja ievērojami ierobežot mājokļu īrnieku tiesības. Piemēram, tika piedāvāts atcelt līdzšinējo normu par īres līguma neskaramību. Saskaņā ar spēkā esošo likumu īpašniekam ir tiesības pārdot dzīvokli vai māju, taču katram nākamajam īpašniekam saistoši ir agrāk noslēgtie īres līgumi. Tātad, lai cik īpašnieku dzīvoklim nomainītos, īres līgumu noslēgušajam īrniekam telpas nav jāatstāj. Izlikt viņu no īrētā mājokļa var tikai ar tiesas spriedumu par nopietniem pārkāpumiem, un viens no tādiem ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem.
„Laimes vēstule” no Rīgas siltums
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
„Dzīvoju Rīgā, mūsu māju apsaimnieko kooperatīvs Purvciems. Nesen saņēmām „laimes vēstules” no Rīgas siltuma ar informāciju par mājas parādu par saņemto siltumenerģiju. Ar satraukumu uzzināju, ka tikai par šā gada aprīli un maiju mājas parāds par saņemto siltumenerģiju ir 4000 eiro. Līdzīgas vēstules pienākušas visās 20 kooperatīva mājās.
Iznāk, ka tikai mūsu mājā vien katra dzīvokļa parāds pārsniedz 50 eiro, kas nevarētu būt patiesība, jo lielum lielais vairākums mūsu mājas iedzīvotāju ir godīgi un atbildīgi cilvēki. Taču vēl lielāks bija pārsteigums, kad līdzīgu vēstuli parādīja mani vecāki, kas dzīvo Krasta masīvā. Viņu māju apsaimnieko kooperatīvs Tīnūži, mājas parāds ir 3,9 tūkstoši eiro. Šķiet, kooperatīvu valdes netiek galā ar saviem pienākumiem! Paldies Rīgas siltumam par informāciju, bet ko darīt iedzīvotājiem? Bail pat domāt, jo nākamo ziemu sola visai bargu...” Margarita
Komentē AS Rīgas siltums informācijas dienesta vadītāja Linda Rence:
Saimnieku zeme kļūs lētāka
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 Jūlijs 2014
„Pavasarī avīzēs rakstīja, ka Saeima teju atcels zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes piespiedu nomu, bet pēc tam atkal iestājās klusums. Vai deputāti devās brīvdienās, neko neizdarījuši? Mēs joprojām saņemam šausminošus rēķinus par nomu – 21 eiro uz trīsistabu dzīvokli ceturksnī!”
Vispirms gan jāpaskaidro, ka Saeima netika solījusi atcelt zemes piespiedu nomu, runa bija par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas atcelšanu, ko iedzīvotāji maksā zemes īpašniekam papildus nomas maksai. Starp citu, arī šī kompensācija nav maza – 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.
Jūnija beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un nodokļa kompensāciju atcēla. Turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā zemes saimniekam tikai nomas maksa. Pateicoties kompensācijas atcelšanai, dažviet maksa par zemi samazināsies par 30–40%.