Palielināt pabalstus vai samazināt siltuma cenu?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2015 13:20
Vispārējo politiku mājokļu jomā Latvijā, protams, nosaka valdība, bet liela daļa jauno normatīvo aktu top Ekonomikas ministrijā. Par to, kādus jaunus likumus var gaidīt namu pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki 2015. gadā, stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.
Komunālo norēķinu revīzija
– Kādus jaunumus dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā jūs gatavojat tieši šobrīd?
– Ekonomikas ministrijai iespējami ātrāk jāpabeidz mājasdarbs pie Ministru kabineta noteikumiem saistībā ar tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu Latvijā. Pašas tiesības iedzīvotājiem pāriet uz tiešajiem norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, bet mums tas jānostiprina ar attiecīgām metodikām.
– Kādām?
– Jaunie Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību, kādā sadalāma maksa par pakalpojumiem. Ņemsim, piemēram, siltumenerģiju. Mājas saņemto kopējo siltuma daudzumu fiksē mājas siltumenerģijas patēriņa skaitītājs. Taču šie megavati tiek tērēti trim dažādiem pakalpojumiem – apkurei, karstā ūdens sagatavošanai un cirkulācijai. To, kā sadalīt maksu starp šīm trim pozīcijām, šobrīd parasti izlemj pārvaldnieki. Mēs sīki izpētījām visas iespējamās tamlīdzīgu aprēķinu metodikas un atklājām, ka Latvijā izmanto 51 dažādu formulu. Ministru kabineta noteikumos mums jāparedz tiesības iedzīvotājiem pašiem izvēlēties maksas aprēķināšanas metodiku. Mājās, kuras pāriet uz tiešajiem maksājumiem, dzīvokļu īpašniekiem pirms tiešo norēķinu līguma slēgšanas vajadzēs balsot par vēlamo metodiku.
– Tātad katrai mājai nāksies izraudzīties vienu no pussimt metodikām?
– Ne gluži, katra māja izvēlēsies vienu no divām līdz četrām metodikām. Pussimt formulu eksistē tāpēc, ka mājas Latvijā jūtami atšķiras pēc labiekārtojuma pakāpes. Piemēram, ir ar cirkulācijas sistēmu un ir bez tās, vienā otrā jāiztiek ar sauso tualeti pagalmā, kamēr pārējās ir centrālā kanalizācija utt. Domāju, ka pilnam metodiku sarakstam pat Ministru kabineta noteikumu pielikumos vietas nepietiktu. Mēs to publicēsim Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
– Kad normatīvais akts būs gatavs?
– Jaunie noteikumi ir ļoti sarežģīti, mēs vēlamies tos izstrādāt iespējami rūpīgi, tāpēc visas nianses saskaņosim ar Mājokļu attīstības konsultatīvo padomi. Padomē darbojas visu komunālās saimniecības nozaru eskperti. Mēs plānojam janvārī tikties un apspriest visus variantus.
Vai pietiks politiskās gribas?
– Dzīvokļu īpašnieki ir nesaprašanā, kas notiek: politiķi ir izdarījuši labu darbu – ļāvuši viņiem pašiem pārskaitīt naudu pakalpojumu sniedzējiem, apejot pārvaldniekus, bet pakalpojumu sniedzēji negaidīti noteikuši ļoti augstas cenas par tiešo rēķinu sagatavošanu...
– Tiešo maksājumu ieviešana bija Saeimas iniciatīva, attiecīgos grozījumus likumos izstrādāja nevis Ekonomikas ministrija, bet gan parlamenta darba grupa. Maksa par tiešo norēķinu administrēšanu palika ārpus valsts regulējuma, tāpēc šobrīd jebkurš komersants var noteikt savu cenu šim pakalpojumam. Manuprāt, šī cena ir atkarīga tikai no tā, cik ieinteresēts ir pakalpojumu sniedzējs pāriet uz tiešajiem norēķiniem. Ja ir vēlēšanās pāriet, cena ir konkurētspējīga, ja nav – cena ir ļoti augsta.
– Un cilvēki, kas būtu vēlējušies pāriet uz tiešajiem norēķiniem, nevar to atļauties. Kāds būs varas nākamais solis?
– Diskusijai par tiešajiem norēķiniem bija jāturpinās Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijā, bet komisijas sastāvs pēc vēlēšanām ir mainījies, un pagaidām nav zināms, vai jaunievēlētie deputāti gribēs nodarboties ar šo jautājumu.
Īres likums atlikts
– Kas noticis ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri”? Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai pārstrādāt 2014. gadā izbrāķēto projektu, bet nu jau labu laiku par to nekas nav dzirdams.
– Pēc tam, kad jaunais Īres likuma variants netika pieņemts, darbs apstājās. Pagaidām nekādi norādījumi par to no ministrijas jaunās vadītājas nav saņemti. Acīmredzot Īres likums nav prioritāro jautājumu sarakstā, lai gan problēmas svarīgumu neviens nav atcēlis. Denacionalizēto māju iemītnieki bija pret likuma liberalizāciju, turpretī jaunie īrnieki uzskata, ka, esot spēkā pašreizējiem normatīviem, viņi ir absolūti neaizsargāti. Galvenā nelaime ir tā, ka tagad Latvijā reti kurš slēdz īres līgumu. Mājokļu saimnieki un īrnieki dzīvo puslegāla „pelēkā” tirgus apstākļos. Viņi maz zina par savām tiesībām un necik daudz neprot tās aizstāvēt.
Ir parādi? Pārdot nedrīkst!
– Kas tad ir Ekonomikas ministrijas prioritāte mājokļu jomā?
– Patlaban mēs nodarbojamies ar energoefektivitātes jautājumiem, daudz spēka ieguldām valsts ēku siltināšanas programmās. Milzīgus resursus prasa arī privatizācijas pabeigšana. Tāpat arī mums jāpabeidz caurskatīt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz, ka īpašniekam pirms dzīvokļa pārdošanas būs jāsamaksā visi komunālie parādi.
– Ja atmiņa neviļ, par šo likumu runāja jau pirms gadiem pieciem.
– Iepriekšējā sasaukuma Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus otrajā lasījumā, taču pēc vēlēšanām likumprojekts atkal nodots deputātiem izskatīšanai. Saeimas Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai ir savi priekšlikumi saistībā ar šiem grozījumiem. Tie visi vērsti uz vienu: jaunajam īpašniekam dzīvoklis jāsaņem „tīrs” no parādiem. Gribētos, lai grozījumi tiktu pieņemti iespējami ātrāk.
Dzīvokļi jaunajiem speciālistiem
– Kādus grozījumus ar mājokļiem saistītajos šobrīd spēkā esošajos likumos varam gaidīt šogad?
– Interesantu priekšlikumu izteikuši Lielo pilsētu asociācijas eksperti. Tur uzskata, ka laiks pārskatīt likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Reģionos nepieciešami jauni speciālisti, bet tie turp nebrauc, jo pilsētās un ciemos nav brīvu mājokļu, kur apmesties. Pašvaldības lūdz, lai tām ļautu šādiem speciālistiem piešķirt daļu municipālo dzīvokļu. Saka, ka citādi mazpilsētas var palikt bez ārstiem, skolotājiem. Bet mēs vēl neesam izvērtējuši, vai pašvaldības dzīvokļa īre tiešām ir vienīgais paņēmiens, kā novados noturēt vai piesaistīt darbiniekus. Varbūt pašvaldības jautājumu varētu atrisināt, subsidējot mājokļu īri.
– Jau pagājis labs laiks, kopš apstājusies daudzdzīvokļu māju siltināšana ES struktūrfondu līdzfinansējuma programmas ietvaros, renovācija turpinās tikai mājās, kas palīdzību saņēma līdz 2013. gada vidum. Vai ir gatava jauna programma 2014.–2020. gadam?
– Darbs pie programmas turpinās. Tagad jau ir zināms, ka tiešu grantu renovācijai vairs nebūs, siltināmo māju iedzīvotāji ar valsts un ES fondu palīdzību varēs saņemt lētus aizdevumus (ar samazinātu procentu likmi) ar daļējiem granta elementiem. Mēs ceram, ka programma tiks apstiprināta un nākamgad sāks darboties.
Viss sākas no pašvaldībām
– Jūs turpināt sekot Latvijas iedzīvotāju komunālajiem parādiem?
– Kārtējie parādi par siltumu samazinās, bet joprojām lieli ir krīzes gados iekrātie.
– Vai Ekonomikas ministrija zina, kā palīdzēt iedzīvotājiem tikt vaļā no parādiem?
– Ar lūgumu pēc palīdzības pie mums vēršas no Latvijas pašvaldību savienības. Tur apgalvo, ka liels daudzums valsts iedzīvotāju joprojām nespēj samaksāt dzīvokļa rēķinus. Bet jāsaprot viena lieta: maznodrošinātie jau tagad atrodas valsts aizsardzībā un saņem no pašvaldībām dzīvokļa pabalstus. Cita lieta, ka dažās pašvaldībās sociālie pabalsti ir tik niecīgi, ka cilvēks nevar izdzīvot un samaksāt rēķinus. Bet arī pašvaldības var saprast – tās nepavisam neskopojas, tām arī trūkst naudas.
– Kāda tad varētu būt izeja?
– Manuprāt, situācija valstī uzlabosies, kad pieaugs pašvaldību ienākumi un tās varēs palielināt pabalstus. Tas ir jautājums Ministru kabinetam un Pašvaldību savienībai, kas pastāvīgi lauž šķēpus par nodokļu ieņēmumu sadalījumu. Tādus lēmumus nevar pieņemt Ekonomikas ministrija.
– Varbūt pienācis laiks samazināt vai atcelt PVN siltumenerģijai? Pensionāru federācija jau sen pauž pārliecību, ka pazeminātas nodokļa likmes ieviešana atrisinātu dārgās apkures problēmu.
– Manuprāt, valstij vajag sniegt adresētu palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (piemēram, to pašu sociālo pabalstu veidā). PVN samazināšana vai atcelšana skartu visus valsts iedzīvotājus, pat ļoti bagātos, un tas nebūtu sociāli taisnīgi. Kā speciālists uzskatu, ka problēmu atrisinātu adekvāti dzīvokļa pabalsti, un šai nolūkā nepieciešams parūpēties par pašvaldību ienākumu palielināšanos.