Elektrība drīz kļūs dārgāka
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Septembris 2014
Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot izlēma, kā elektroenerģijas tarifa celšanās gadījumā aizsargāt trūcīgās, maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes. Kā zināms, 2015. gada 1. janvārī Latvija atvērs savu elektroenerģijas tirgu, kas nenovēršami izraisīs šā pakalpojuma cenas kāpumu.
Labā ziņa ir tā, ka valsts kompensēs papildu izdevumus, kas pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem radīsies pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas. Sliktā ziņa – sociālo atbalstu saņems lietotāji, kas patērē tikai 2% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, pārējiem nāksies bez iebildumiem pirkt elektrību par jaunajām cenām.
Kad elektrība var nogalināt?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Septembris 2014
Mūsdienās jebkurš dzīvokļa īpašnieks ir līdz zobiem bruņojies ar elektrību. Bet, nemākulīgi lietojot, elektrība pārstāj būt palīgs un pārvēršas par bīstamu ieroci. Piemēram, ja jūsu kaimiņi ir nepareizi iezemējuši ūdens sildītāju, jūs savā vannas istabā varat saņemt pamatīgu strāvas triecienu vai pat iet bojā.
Nesen saņēmām šādu vēstuli: „Labdien! Vai var uzzināt, kas ir atbildīgs par zemējumu mūsu dzīvokļos? Ja pareizi esmu sapratusi, neviens... Katrs īpašnieks iezemēšanas problēmas risina ar viņam pieejamām barbariskām metodēm. Īpaši vecajās mājās, kur bieži vien zemējuma nav vispār, pat galvenajā elektrosadales skapī. Tas rada draudus ne tikai dzīvokļa īpašniekam, bet arī visiem viņa kaimiņiem. Kam jākontrolē iedzīvotājiem piegādātās preces – elektriskās strāvas – drošība?”
Viena mājas sekcija apvainojusies uz pārējām
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
Mājas Pērnavas ielā 6/8 iedzīvotāji ir stipri apskaitušies, turklāt uz visiem reizē – uz kaimiņiem, uz namu pārvaldi un uz valdību. „Vai tiešām nav iespējams likumus sakārtot tā, lai cilvēki maksātu tikai par tiem pakalpojumiem, ko tiešām saņem? Kāpēc mums jāmaksā par svešu ļaužu ērtībām?”
Gandrīz taisnīgi
Tas ir visai izplatīts jautājums, kas daudziem dara lielas raizes. Patiešām, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nereti nākas maksāt „par sevi un to puisi”. Ņemsim, piemēram, maksu par liftu. Par lifta uzturēšanu un tehnisko apkopi vienādi maksā gan devītā, gan pirmā stāva iemītnieki, lai gan pēdējiem tāds lifts bijis nebijis.
Pēc tāda paša principa dzīvokļu īpašnieki maksā par visa mājas kopīpašuma – jumta, bēniņu, kāpņu telpu, balkonu un tā tālāk – uzturēšanu. Likumdevēji uzskata, ka par visu šo elementu apkopi un remontu katram dzīvokļa īpašniekam jāmaksā proporcionāli mājokļa platībai. Taisnīgi? Nu, gandrīz taisnīgi.
Vai vērts atteikties no kāpņu telpas apkures?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centrs nesen veica pētījumu par to, vai rīdziniekiem būtu vērts atteikties no kāpņu telpu apkures. Izrādās, ka šī apkure nepavisam nav lieka greznība, tā ir pat ļoti lietderīga.
Jābūt plus 16
„Cenšoties apkures sezonā ietaupīt, cik tik var, veco daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nereti izlemj kāpņu telpā pilnībā atslēgt apkuri,” teikts Energoefektivitātes centra informācijā. „Ierastais arguments – tāpat viss siltums pazūd, jo ārdurvis kārtīgi nenoslēdzas, kaimiņi nevīžo tās aizvērt, logi veci un ar šķirbām. Tad nu sanāk sildīt āra gaisu un vēl maksāt par to.
„Vai namu pārvalde grib mūs aprakt?”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Septembris 2014
„Rīgā, Maskavas ielā 130/1 dzīvojošie vēršas pie jums ar lūgumu palīdzēt, jo esam atdūrušies pret namu pārvaldes un varas iestāžu absolūtu vienaldzību.
Māja, kurā mēs dzīvojam, būvēta 1893. gadā. Padomju laikā to atzina par avārijas stāvoklī esošu un iekļāva nojaucamo māju sarakstā. Pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas to vairs neatzina par avārijas stāvoklī esošu, no kā izriet, ka tā ir dzīvošanai piemērota.
Kā paši saprotat, kopš tā brīža aizritējuši vairāk nekā 20 gadu. Vienīgais, kas šajā laikā mājas labā izdarīts, ir lieveņa kosmētiskais remonts.
Māja ir drausmīgā stāvoklī – gan pamati, gan sienas vienās plaisās. Ar katru dienu aizvien vairāk krīt nost apmetums. Vismaz reizi gadā kāpņu telpā dzirksteļo elektrosadales skapis. Mājas pagalmā darbojas ražotne, pēdējos pāris gados tur iebrauc arvien vairāk kravas auto.
Desmit naivi jautājumi par nekustamā īpašuma izsolēm
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Septembris 2014
Ik dienas Latvijā notiek izsoles, kurās pārdod nekustamo īpašumu, un katra šāda izsole neapšaubāmi ir saistīta ar kādas ģimenes bēdu stāstu. Zaudēt savu mājokli var jebkurš. Tiesa, ja jums nav parādu, dzīvojiet mierīgi – atsavināt un pārdot jūsu dzīvokli tiesu izpildītājs var tikai saskaņā ar tiesas spriedumu un kreditora rakstisku prasījumu.
Kā dzīvoklis nonāk izsolē?
Latvijas likumi pieļauj dažus gadījumus, kad dzīvokli izsolē var pārdot bez iepriekšējas ilgas tiesāšanās. Kustamo un nekustamo mantu bez garas vilcināšanās var pārdot, ja:
■ ir lēmums par parāda, kas nodrošināts ar publisku hipotēku, piedziņu bezstrīdus piespiedu kārtībā;
■ īpašnieks labprātīgi piekrīt pārdot dzīvokli izsolē.
Sargieties no blēžiem!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 Septembris 2014
„Vēlos pastāstīt, cik nepatīkamu notikumu mēs nupat piedzīvojām. Mans vīrs ir cienījamos gados, drīz viņam būs astoņdesmit. Nesen viņš saņēma no māsīcas mantojumu. Noformēt tiesības uz māju un zemi nebija viegli, lieta izrādījās sarežģīta. Nabaga vīrs pastāvīgi gāja uz konsultācijām Zemes dienestā, iztērēja kaudzi naudas par inventarizāciju un citiem dokumentiem, taču reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda nekādi nevarēja.
Nesen Zemes dienestā pie vīra piegāja brašs puisietis un, uzreiz uzrunādams sirmgalvi uz „tu”, noprasīja: „Kā tad ir, neiet tās lietas tā, kā gribētos?” Vīrs, viņam uzticēdamies, atklāti pastāstīja, kādas grūtības radušās. Puisietis apsolīja palīdzēt.