“Rīgas namu pārvaldnieks” atbild domes deputātam

Pēc portālā Ir.lv publicētā Rīgas domes deputāta Valda Gavara raksta redakcija saņēma rakstā kritizētā "Rīgas naumu pārvaldnieka" atbildi. Publicējam to pilnībā.

Slīprakstā ir V.Gavara kunga raksts, savukārt bez slīpraksta - "Rīgas namu pārvaldnieka" komentārs.

Katras ēkas dzīvotspējas pamatā ir finansējums, Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekoto māju gadījumā, uzkrājumi, kas ļauj veikt nepieciešamos darbus. Ja uzkrājumu nav, tad remonts netiek veikts, viens bojājums «pavelk» līdzi citu un ķēdes reakcijā viss brūk kopā. Tomēr arī, ja uzkrājumi ir, ēkas iedzīvotājiem būtu regulāri jāpārliecinās, vai tie tiek izmantoti mājas iedzīvotāju interesēs Vislabāk negaidīt RNP plānoto darbu sarakstu un tāmi, bet pašiem iedzīvotājiem izstrādāt savu darbu grafiku un piedāvāt to RNP vai citam darbu veicējam. RNP ir lielākais namu apsaimniekotājs Rīgā, un neviens iedzīvotājs nevar būt drošs, ka viņa ēkas vajadzības apsaimniekotājam ir tās svarīgākās.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji par atkritumiem pārmaksā, bet samaksa par pakalpojumu pat varētu pieaugt

Pašvaldību savienības, atkritumu apsaimniekotāju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves piekrīt, ka atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir jāveic izmaiņas, bet nesola, ka tas būs iedzīvotājiem par labu.

Valsts kontrole apjomīgā revīzijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, astoņās pašvaldībās un trijos atkritumu poligonos atklājusi, ka divarpus gadu laikā iedzīvotāji ir par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 3,6 miljonus eiro.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle Dace Āriņa atzīst, ka VK argumenti ir pamatoti. Āriņa arī piekrīt, ka cena nav aprēķināta korekti. Tas iegājies laika gaitā, jo kādreiz arī poligonos atkritumi nodoti kubikmetros, tikai ar laiku ieviests masas pārrēķins uz tonnām. Pārrēķini ir novecojuši.

Lasīt tālāk...

Rīga vēlas celt lieljaudas katlu māju; valsts apšauba lietderību

Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pilsētā nav siltuma jaudu iztrūkums, tādēļ bez šāda projekta varētu iztikt. Pret ieceri ir valsts, jo liela katlu māja būtu tiešs konkurents „Latvenergo”, kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda, ziņo LTV raidījums „de facto”.

Šķeldas katlu māju ar aptuveni 100 megavatu (MW) jaudu uzņēmumam „Rīgas siltums” piedāvāja celt tā mazākuma akcionārs „Enerģijas risinājumi”. Pret bija valsts pārstāvji, bet atsaucās Rīgas domes cilvēki.

Pērn „Rīgas siltums” un „Enerģijas risinājumi” nodibināja kopuzņēmumu  – „Rīgas BioEnerģija”, kurā katram dalībniekam pieder puse. „Enerģijas risinājumi” īpašnieks ir „TAK investīcijas”. Šīs akciju sabiedrības īpašnieki uzņēmumu reģistrā nav redzami, bet kā vienīgo akcionāru sevi nosauc Guntars Kokorevičs.

Lasīt tālāk...

Juris Vidžis: „Pie mums katrs eirocents tiek likts lietā”

Uzņēmumam Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde arī šogad, kā jau ierasts, ir daudz ambiciozu plānu. Kādi tie ir un kādus jaunumus var gaidīt jelgavnieki, par to stāsta SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde vadītājs Juris Vidžis.

Ar ko nodarbojas JNĪP?

Ciemoties pie Jura Vidža vienmēr ir interesanti – Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) allaž atradīs, ar ko pārsteigt. Te strādā ar aizrautību, tāpēc daudzos jautājumos ir apsteigts lielais kaimiņš – Rīga. Piemēram, tieši Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde pirmā enerģiski apguva internetu, atverot elektronisko resursu klientiem (www.jnip.lv). Ar šīs informatīvās sistēmas starpniecību iedzīvotāji saņem pašu svarīgāko un pilnīgāko informāciju par saviem mājokļiem.

Tagad dzīvokļu īpašniekiem vairs nav jāiet uz namu pārvaldi un jāstāv rindā, lai iegūtu ziņas par gaidāmajiem remontdarbiem, parādniekiem vai pašu maksājumiem. Internetā viņi var nodot ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus un saņemt dzīvokļa rēķinus. Drīz vien JNĪP informatīvās sistēmas lietotāji pat kopsapulcēs varēs piedalīties, neizejot no mājām! Citu pilsētu iedzīvotājiem tāda atvērtība un tādas ērtības var tikai sapņos rādīties, bet Jelgavā sistēma darbojas jau sesto gadu.

Lasīt tālāk...

AS Latvijas Gāze prāto par tarifu celšanu

Pēdējā pusgadā naftas cenas ir kritušās, attiecīgi Latvijas iedzīvotājiem būtu vajadzējis pamanīt gāzes cenu jūtamu samazināšanos, taču kopš šā gada 1. janvāra gāzes tarifs plīts lietotājiem sarucis tikai par 1%, bet apkures lietotājiem par 2%. Un pat par šo samazinājumu, šķiet, nebūs lemts ilgi priecāties, jo jau šomēnes AS Latvijas gāze ierunājusies par cenu celšanu.

Vienīgais gāzes piegādātājs – AS Latvijas gāze – vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar lūgumu pārskatīt kapitāla atdeves likmi. Citiem vārdiem runājot, monopolists uzskata, ka pārāk maz pelna. Likmes maiņa nākotnē varētu izraisīt tarifu kāpumu gan juridiskajām personām, gan mājsaimniecībām.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji izvēlas Latvenergo

Februārī Latvijas iedzīvotāji saņēma pirmos rēķinus par elektroenerģijas patēriņu brīvā tirgus apstākļos. Drūmās prognozes piepildījušās: gada sākumā elektrības tarifi mājsaimniecībām sadārdzinājušies vidēji par 27%, kas pielicis klāt nepilnu procenta punktu pie janvāra inflācijas rādītāja.

Pēc provizoriskie datiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir palikuši pie Latvenergo un saņēmuši tarifu plāna Elektrum Universālais rēķinu atbilstoši elektroenerģijas vidējam patēriņam, vai arī izvēlējušies citu tarifu plānu tajā pašā Latvenergo. Līdz 15. janvārim līdzšinējo elektrības tirgotāju bija nomainījuši 14 197 jeb 1,3 procenti no vairāk nekā miljons patērētājiem.

Lasīt tālāk...