Getliņu poligons: kā tas darbojas?

Rīdzinieki uzskata, ka maksa par atkritumu izvešanu viņus teju vai izputina, bet uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iebilst: pilsētas poligons dara visu iespējamo, lai neceltu tarifus. Tostarp izgāztuvē iemācījušies no mūsu atkritumiem iegūt derīgas lietas – bioloģisko gāzi, elektrību, siltumu. Faktiski ar atkritumiem Getliņos izaudzē aptuveni 200 tonnu tomātu gadā, bet drīzumā uzbūvēs arī siltumnīcu gurķiem.

Kā bija agrāk?

– 1972. gadā Rīgas izpildkomiteja Rīgas pievārtē ierādīja ne pašu veiksmīgāko vietu izgāztuvei, – atzīst Imants Stirāns. – Būtībā atkritumu poligons tika ierīkots purvā. Tehnoloģija bija ļoti vienkārša – atkritumus izlīdzināja ar buldozeru. Ja tagad man būtu izvēle, es ar prieku liktu lietā šo tehnoloģiju, jo tā ir vislētākā, kāda vien var būt. Taču pienāca deviņdesmitie gadi, un ES uzdeva mums mājasdarbu – savest kārtībā atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Latvijā tolaik bija 511 izgāztuves – katra sevi cienoša pilsēta un zemnieku kopsaimniecība ierīkoja savu poligonu. Tika pieņemts lēmums atstāt 11 poligonus, kuri apkalpos visu Latviju.

Pati lielākā saimniecība

– Getliņi ir pats lielākais poligons Baltijas jūras krastos, mēs apsaimniekojam gandrīz pusi no visa atkritumu apjoma Latvijā, aptuveni 400 000 tonnu gadā. Diemžēl pēdējos divos trijos gados apjoms ir sarucis. Atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju rāda dzīves līmeni valstī, bet pēdējās krīzes laikā izgāztuvē nonākušo atkritumu daudzums samazinājās par 30%.

Mūsu galvenais uzdevums ir pārveidot poligonu no atkritumu apglabāšanas vietas par uzņēmumu, kur pārstrādā gandrīz visus atkritumus. Noslēgtajās biodegradācijas šūnās tiek iepildīti tikai 10–15% atkritumu, kuru pārstrādei pagaidām nav tehnoloģiju.

Gāze no atkritumiem

– Ik dienas izgāztuvē iebrauc 200 līdz 300 mašīnu. Tās atved atkritumus, ko Getliņos pārvērš par poligona gāzi. Tālāk no šīs gāzes iegūst elektroenerģiju un siltumu.

Vispirms katru mašīnu nosver uz automātiskajiem svariem, lai zinātu, cik daudz atkritumu nonāk poligonā. To, kas cilvēkiem kļuvis nevajadzīgs, ievieto tā dēvētajās biodegradācijas šūnās. Lai atkritumi nenodarītu kaitējumu videi, katrai šūnai ir hidroizolējoša pamatne ar drenāžu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz attīrīšanas iekārtām.

Biodegradācijas šūnā atkritumus iekrauj, izlīdzina un sablīvē ar kompaktoru. No visas Rīgas un 21 tuvējās pašvaldbas Getliņu poligonā ik dienas ieved līdz 1000 tonnu atkritumu. Tiklīdz viena atkritumu kārta ir iepildīta, šūnā ievieto perforētas caurules pūšanas procesā radušās gāzes savākšanai.

Aitas kalpo progresam

– Piepildītas biodegradācijas šūnas augstums ir aptuveni 21 metrs. Kad šūna ir pilna, to pārklāj ar māla un  augsnes kārtu, pēc tam uzsēj zāli. Veidojas zaļš paugurs, uz kura zied pļavas puķes. Uz neaktīvajiem atkritumu kalniem ierīkotas ganības, kurās saimnieko Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Dzīvnieki ēd zāli un tādējādi palīdz ietaupīt resursus, kas būtu vajadzīgi pļaušanai.

Pavasarī uzņēmums paņem nomā no zemniekiem 100 aitu. Visu vasaru tās pavada ganībās, kur netiek lietotas ķimikālijas. Aitām pat uzbūvēta nojume, kur patverties tumšajā laikā. Rudenī līdz ar sala iestāšanos ganāmpulks atgriežas zemnieku saimniecībās.

Pašiem savas siltumnīcas, lai nekas neietu zudumā

– Caurules, pa kurām novada poligona gāzi, savienojas automātiskajā gāzes regulēšanas stacijā, kur pārbauda gāzes sastāvu. Tālāk gāze nonāk sūkņu stacijā Getliņu energobloka teritorijā. Gāzi no šūnām, kas poligonā ierīkotas pēdējo desmit gadu laikā, sūc četri sūkņi un tālāk novada uz attīrīšanas iekārtām.

Pēc attīrīšanas gāze tiek sadedzināta sešos iekšdedzes motoros un pārvērsta elektroenerģijā, kas pēc tam tiek nodota uzņēmumam Latvenergo. Bet ražošanas blakusproduktu – siltumenerģiju – izmanto Getliņu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Poligons ar savu siltumenerģiju apsilda ne tikai saimniecības ēkas, bet arī siltumnīcu kompleksu viena hektāra platībā. Nākamgad mēs uzbūvēsim vēl vienu 3500 kvadrātmetru plašu siltumnīcu.

Gaidiet gurķus

– Getliņu siltumnīcās audzē puķes un daudziem labi zināmos oranžos tomātus. Tomāti pie mums aug šim nolūkam paredzētā minerālvatē, un katram tomāta stādam pievienoti speciāli kapilāri, pa kuriem tiek pievadīts ar barības vielām sajaukts ūdens no dziļurbuma. Gadā Getliņos novāc simtiem tonnu ražas.

Svarīgi, ka siltumnīcās tomātus audzē atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības principiem, tātad tie nav piesārņoti ar ķimikālijām. Pat cīņai pret kaitēkļiem izmanto nevis apsmidzināšanu, bet kaitēkļu bioloģiskos ienaidniekus, savukārt tomātu apputeksnēšanu nodrošina kamenes, kas mājo stropos turpat siltumnīcā.

Lai cik divaini,  bet mūsu tomātiem, kuru kilograms maksā tikpat, cik divi kilogrami gaļas, pircēji atrodas. Drīzumā poligonā sāksim audzēt arī gurķus!