Automobilis pagalmā: ko drīkst un ko nedrīkst

Mašīnu Rīgā kļūst aizvien vairāk un vietu to parkošanai pie mūsu daudzdzīvokļu mājām katastrofāli trūkst, tāpēc viens otrs apzināti vai piespiedu kārtā savu četrriteņu draugu novieto zālienā, uz ietves vai gandrīz pie pašiem kaimiņu logiem. Rīgas pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Staņislavs Šeiko skaidro, ko autovadītāji drīkst un ko nedrīkst darīt pagalmos un kā kaimiņi var saukt pie atbildības cilvēku, kurš pārkāpj noteikumus.

■ Vai daudzdzīvokļu mājas iemītnieks drīkst novietot vai apgriezt mašīnu zālienā, atstājot aiz sevis melnas riteņu sliedes un bojājot skatu?

Bojāt publiskos apstādījumus, braukt pa tiem un novietot tajos mehāniskos transportlīdzekļus (vienkāršāk runājot, automašīnas) ir aizliegts! Iedzīvotājiem, pamanot šādu situāciju, par noteikumu pārkāpēju jāziņo pašvaldības policijai pa tālruni 110. Pēdējā laikā par tamlīdzīgiem pārkāpumiem var ziņot arī pa mobilo telefonu, izmantojot mobilo aplikāciju.

■ Tātad policija tūlīt ieradīsies un sodīs pārkāpēju, lai tam vairs ne prātā nenāktu bojāt zālienus?

Par braukšanu pa ietvi, gājēju un velosipēdu celiņu, sadales joslu, apmali, apstādījumiem un citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu kustībai, autovadītājam var uzlikt naudas sodu 55 eiro apmērā. Ja automobilis novietots apstādījumos, naudas sods par šo administratīvo pārkāpumu līdztekus brīdinājumam ir fiziskām personām no 10 līdz 350 eiro, juridiskām personām no 30 līdz 750 eiro.

■ Autovadītāji var pajautāt: bet kur tad pavēlēsiet novietot auto, ja pagalmā nav vietas?

Ar mašīnām pārpildīto iekšpagalmu problēmas cēlonis vispirmām kārtām ir Rīgas mikrorajonu vēsturiskais plānojums: pirms 30–40 gadiem nevienam pat prātā nenāca, ka kādreiz Rīgā būs tik daudz auto. No otras puses, autobraucēji, kas pastāvīgi novieto savas mašīnas zālienos, uz ietvēm, pie mājas ieejas durvīm, izrāda necieņu pret līdzcilvēkiem. Brīva pārvietošanās ar savu automobili – tas ir lieliski, bet jāpadomā arī par kaimiņiem.

■ Vai policijas izrakstītie naudas sodi un brīdinājumi palīdz cīnīties ar automašīnu īpašniekiem, kuri bojā apstādījumus un savus braucamos novieto uz gājēju celiņiem?

Sastopoties ar policistu, autovadītāji parasti uzreiz atrod aizbildinājumu savai rīcībai, piemēram, es jau tikai uz īsu brītiņu – jāpaņem bērns, jāiekrauj, jāizkrauj utt. Bet faktiski lielākā daļa braucēju atzīst savu vainu un tūlīt aizvāc mašīnu no neatļautās vietas. Policists novērtē apstākļus un pats pieņem lēmumu, vai aprobežoties ar mutisku brīdinājumu, vai arī uzlikt naudas sodu. Ja automobiļa vadītāja uz vietas nav, atnākot viņam nevajadzētu brīnīties par protokolu (tautā sauktu par „plāksteri”) uz mašīnas priekšējā stikla. Par stāvēšanu apstādījumos tiek ierosināta lieta, vadītāju izsauc uz policijas nodaļu protokola noformēšanai.

■ Vai drīkst mašīnu novietot uz brauktuves pie mājas ieejas durvīm vai tieši zem logiem, kur tā jebkurā gadījumā traucēs kaimiņus?

Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka dzīvojamās zonās transportlīdzekļus drīkst novietot tikai īpaši šim nolūkam paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai tās ir aizņemtas, transportlīdzekļa stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Ja transportlīdzeklis novietots tā, ka neļauj iebraukt vai izbraukt citam vai traucē pārvietoties gājējiem, autovadītājam var uzlikt 40 eiro naudas sodu. Par pārkāpumiem iedzīvotāji var ziņot policijai pa tālruni 110, kā arī izmantojot Rīgas pašvaldības policijas mobilo aplikāciju. Starp citu, šī lietotne tika prezentēta tikai februārī, bet ar tās palīdzību Rīgā jau saņemti vairāk nekā 1000 izsaukumu. Izmantojot aplikāciju, lietotājs var ar telefonu uzņemt pārkāpumu un fotoattēlu vai video nosūtīt policijai. Uz šādiem paziņojumiem mēs reaģējam tikpat ātri kā uz telefona zvaniem. Bez tam sistēmā reģistrētie lietotāji saņem policijas atbildi par izdarīto darbu. Ja mums būs nepieciešamas papildu ziņas vai liecības, mēs sazināsimies ar liecinieku. Anonīmie lietotāji pārskatus nesaņem.

■ Cik ilgi mašīnai atļauts pagalmā stāvēt ar iedarbinātu motoru? Automobiļu vadītāji bieži vien savus dzelzs rumakus iedarbinātus atstāj tieši zem pirmā stāva logiem, un cilvēki sūdzas par izplūdes gāzēm!

Dzīvojamā zonā aizliegts stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm. Par šā noteikuma pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu septiņu eiro apmērā.

■ Vai drīkst mazgāt mašīnu daudzdzīvokļu mājas pagalmā?

Nē, Rīgā ir aizliegta gan mehāniskā transportlīdzekļa profilaktiskā apkope (eļļas un citu speciālo šķidrumu maiņa, motora mazgāšana utt.), gan mazgāšana ārpus šim nolūkam īpaši paredzētām vietām. Par šo pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz 71 eiro apmērā.

■ Ja autovadītājs novietojis mašīnu neakurāti, piemēram, mājas kopējā stāvlaukumā aizņēmis divas vietas, vai ir jēga vērsties ar sūdzību policijā?

Nē, jo stāvvietu apzīmējuma līnijām ir tikai informatīvs raksturs.

■ Kā mājas iemītniekiem panākt, lai tiktu uzstādīta ceļa zīme, kas aizliedz viņu pagalmā novietot svešas automašīnas?

Šai nolūkā viņiem jāpieņem kopīgs lēmums īpašnieku sapulcē un jādara tas zināms pārvaldniekam, kura pienākums ir organizēt visus nepieciešamos darbus. Visvienkāršāk ir parkošanās aizlieguma zīmi novietot iekšpagalmā. Ja iedzīvotāji vēlas zīmi uzstādīt uz ielas, kas atrodas tā dēvēto sarkano līniju koridorā, būs vajadzīga pašvaldības atļauja. Galvaspilsētā ar to nodarbojas Rīgas domes Satiksmes departaments.

■ Ko darīt, ja autovadītājs vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta savā braucamajā skaļi ieslēdz mūziku, neļaujot gulēt simtiem cilvēku?

Mūsu darbinieki bieži dodas uz tamlīdzīgiem iedzīvotāju izsaukumiem. Gandrīz vienmēr pietiek noteikumu pārkāpējam piedraudēt ar pirkstu, un pagalmā atkal valda klusums. Taču, ja kļūs skaidrs, ka auto vadītājs speciāli uzgriezis mūziku uz visskaļāko, lai ieriebtu kaimiņiem, neveiksmīgajam melomānam tiks sastādīts protokols par huligānismu, t.i., sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Atgādināšu, ka naudas sods tādos gadījumos ir no 70 līdz 350 eiro, rezumē Staņislavs Šeiko.