Laimīgais skaitlis 13

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk tekstā JNĪP) turpina renovēt mājas. Pagājušajā gadā, pēc JNĪP tehniskā direktora Oļega Kukuta teiktā, uzņēmums pabeidza trīs siltināšanas projektus. Darbs, kā jau parasti, atbilda visaugstākajiem standartiem, pēc kuriem JNĪP darbiniekiem mācījuši strādāt vācu kolēģi. Šogad pārvaldnieks iecerējis nosiltināt vēl sešas mājas.

Desmit vietā trīs

Oļegs Kukuts tik aizrautīgi stāsta par renovāciju, ka uzreiz kļūst skaidrs – tā ir viņa sirdslieta. JNĪP tehniskais direktors izbraukāja Eiropu, lai pats savām acīm pārliecinātos par siltināšanas lietderību, un pēc tam vēl ne mazums mācījās, lai pats varētu organizēt darbus Jelgavā. Siltināto māju iedzīvotāji Kukutu slavē, to tik var dzirdēt: „Paldies! Viņš mums ļoti palīdzēja”.

Lasīt tālāk...

„Kā dzīvot labāk?”

Reizēm mēs vēlamies mainīt savu dzīvi uz labo pusi, bet nezinām, kā to izdarīt. Šā iemesla dēļ ir derīgi sazināties ar līdzcilvēkiem, kuri jau nostaigājuši grūto ceļu, varbūt uzsituši punus pierē, bet panākuši labvēlīgu rezultātu. Dzīvokļu īpašnieki stāsta, kā mainījusies viņu dzīve pēc mājas renovācijas un citiem tajā veiktajiem labiekārtošanas darbiem, kā arī pauž savu viedokli par to, vai tas bijis tā vērts.

„Kaimiņi paši pierunāja renovēt māju”

Aivars Āboliņš, Kronvalda iela 5, Jelgava:

– Mūsu mājas iemītnieki par renovāciju sāka spriest jau pirms trim gadiem. Sākumā daži dzīvokļu īpašnieki ar interesi pavēroja, kā Jelgavā tiek siltināti citi daudzstāvu nami, un pārliecinājušies, ka siltināšana dod labumu, ierunājās, ka arī mums vajadzētu piedalīties tamlīdzīgā projektā.

Lasīt tālāk...

Problēmas ir jārisina laikus

Uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) Juridiskajā daļā dzīvokļu īpašnieki, kuri nokļuvuši grūtā situācijā, var saņemt konsultācijas. Galvenais, lai dzīvokļa īpašnieks vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma īrnieks būtu gatavs risināt parāda jautājumus. Daļas vadītāja Jana Antsone apgalvo: jebkurš klients, vēršoties JNĪP, var saņemt ieteikumus problēmas risinājumam.

Saņemt lietišķu padomu

Vispirmām kārtām dzīvokļu īpašnieki pie juristiem vēršas tad, ja iekrājies parāds par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem.

– Ja cilvēks ir palicis parādā, viņam ir svarīgi pašam vērsties JNĪP, lai kopā ar speciālistiem izvērtētu situāciju un vienotos par parāda pakāpenisku samaksu. Ja mums nav informācijas par cilvēku vai dzīvokļa īpašnieks izvairās no sarunām, agrāk vai vēlāk mums nāksies vērsties tiesā, – saka Jana Antsone. – Savukārt cilvēks, kurš labprātīgi atnācis uz JNĪP, saņems lietišķu padomu situācijas risināšanai.

Lasīt tālāk...

Aug Jelgavas informatīvā brālība

Uzņēmums Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde ir radījis un vairākus gadus  izmanto informatīvo sistēmu, kuras lietotāji daudzus apsaimniekotāja  pakalpojumus saņem tieši internetā. JNĪP IT un analīzes nodaļas vadītājs Alvis Stražinskis atgādina jelgavniekiem, ka modernās tehnoloģijas ir pieejamas visiem uzņēmuma klientiem, vajag tikai reģistrēties mājaslapā www.jnip.lv.

– Mūsu sistēmas reģistrēto lietotāju skaits ir jau sasniedzis 50% no uzņēmuma kopējā klientu skaita, – stāsta Alvis Stražinskis. – Tas ir iespaidīgs daudzums. Neskatoties uz bažām, ka mēs varētu būt tuvu augšējai latiņai un visi iespējamie klienti jau piesaistīti, sistēmas lietotāju skaits ar katru mēnesi aug.

Pateicamies par iesaistīšanos mūsu kopējā darbā un par atbalstu. Acīmredzot cilvēki ir novērtējuši elektroniskas saziņas ērtumu. Interneta resursā www.nip.lv var nodot skaitītāju rādījumus, sazināties ar kaimiņiem, sekot mājā notiekošajam, saņemt ikmēneša rēķinus un bez nīkšanas rindā apmaksāt tos.

Lasīt tālāk...

Vai mūs atkal apdraud legionella?

Šogad valstī reģistrēts viens saslimšanas gadījums ar leģionāru slimību, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere.

Leģionāru slimību izraisošās legionelozes baktērijas klātesamība ūdenī tika konstatēta Rīgā, Lemešu ielā 3. Daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem ieteica veikt īpašus drošības pasākumus, kā arī nobalsot par ūdensvada ķīmisko dezinfekciju, kas izmaksā aptuveni 500 eiro.

Kā norādīja Tettere, šobrīd nav reģistrētas īpašas izmaiņas saslimstības datos un nav vērojams saslimšanas pieaugums ar leģionāru slimību. Viņa skaidroja, ka gadījumu skaits 2014. un 2013. gadā salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem pat nedaudz samazinājies. 2014. gadā reģistrēti 38 saslimšanas gadījumi, 2013. gadā – 34, 2012. gadā – 48, bet 2011. gadā – 49.

Ja SPKC saņem informāciju par apstiprinātu legionelozes saslimšanas gadījumu, centrs sāk saslimšanas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, proti, veic inficētās personas aptauju, lai noskaidrotu iespējamās inficēšanās vietas. Iespējamās inficēšanās vietās tiek ņemti karstā un aukstā ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu legionellu esamību ūdens paraugos.

Lasīt tālāk...

Vai mājokļi beidzot kļūs lētāki?

SEB Mājokļu cenu indikators liecina: Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka mājokļi dārgāki nekļūs.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%). Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem – cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu).

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis aptaujas rezultātus komentē šādi:

Lasīt tālāk...