Nekustamā īpašuma pārdošana. Kad jāmaksā nodoklis?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Kopš 2010.gada likums nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pārdodot nekustamo īpašumu, ja veidojas apliekamais ienākums – starpība starp nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Likums paredz virkni situāciju, kad nodoklis nav jāmaksā. Atkarībā no tā, kā īpašums iegūts, atšķiras iegādes vērtības noteikšana. Īpašs regulējums ir situācijām, ja tiek pārdots vienīgais īpašums.
Nodokļa maksāšanu nosaka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».
Likums paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 15% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību. Ja šāda starpība – kapitāla pieaugums – neveidojas, nodoklis nav jāmaksā.
Īpašnieka uzdevums – pieņemt lēmumu!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Piecstāvu māju Rīgā, Kristapa ielā 23 jau sen visiem min par paraugu. Pagājis tikai pusotra gada, kopš iedzīvotāji izvēlējās jaunu pārvaldnieku – uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs, bet jau redzami ievērojami uzlabojumi. Šajās dienās, piemēram, tiek pabeigta gala sienas siltināšana, un tad māja kļūs ne tikai siltāka, bet arī glītāka. Bet iedzīvotāji jau vāc naudu jaunām durvīm, cauruļvadu nomaiņai un citiem remontdarbiem.
Spēcīgs kolektīvs
Tas ir stāsts par to, ka nemaz nav tik briesmīgi ķerties pie lieliem darbiem, ja mājā izveidojies draudzīgs kolektīvs.
– Mūsu mājā ir sešdesmit dzīvokļu, – stāsta Oksana Isajeva, dzīvokļu īpašnieku biedrības Kristaps 23 valdes locekle. – Svešu ļaužu ir pavisam maz: piecstāvu namu būvēja viena uzņēmuma darbiniekiem, tāpēc kaimiņi cits citu ļoti labi pazīst. Ja arī mājā parādās jauni iemītnieki, tie parasti ir veco saimnieku radinieki vai labi paziņas. Jaunie dzīvokļu īpašnieki uzreiz saprot, ka mājas cilvēki ir nopietni noskaņoti, tāpēc problēmas savstarpējās attiecībās vai ar maksājumiem mums gandrīz nekad nemēdz būt.
Maksāt par atkritumiem dubulti
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Tuvojas vasara, un daudzi rīdzinieki, kas pieraduši silto sezonu pavadīt savās dārza mājiņās vai vasaras mājās laukos, ar nepatiku atcerēsies, ka viņiem vairs nav tiesību prasīt pārrēķinu par atkritumu izvešanu. Valdība uzskata, ka šiem cilvēkiem, lai gan viņi pilsētā neizmanto atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumus, par atkritumu izvešanu jāmaksā gluži tāpat kā pilsētā palikušajiem.
Ko darīt pilsētniekiem?
„Katru gadu maijā mēs ar sievu dodamies uz savu dārza mājiņu Pierīgā. Pilsētas dzīvoklī šajā laikā tikpat kā neiegriežamies,” stāsta rīdzinieks Ivans. „Pagājušajā gadā palūdzu pārvaldniekam pārrēķinu par atkritumu izvešanu, bet saņēmu atbildi, ka tas nav iespējams, jo valdība pieņēmusi noteikumus, saskaņā ar kuriem maksa par atkritumu izvešanu vairs netiek aprēķināta pēc dzīvoklī mājojošo personu skaita, bet gan vienlīdzīgi sadalīta visiem mājas dzīvokļiem. Tātad ir pilnīgi vienalga, vai mēs ar sievu uzturamies Rīgas dzīvoklī, vai esam izbraukuši. Man tas šķita ļoti netaisnīgi, taču iebilst neko nevarēju.
Sakop savu pagalmu!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Atgādinām, ka 25. aprīlī Latvijā notiks Lielā talka. Iedzīvotāji ir aicināti sakopt savu māju apkārtni. Lielās talkas mājas lapā www.talkas.lv vēl var reģistrēt talkošanas vietas, kuras jūsuprāt gaidīt gaida sakopšanu. Tas nozīmē, ka citi dalībnieki uzzinās par jūsu talku un varēs tajā piedalīties, bet organizatori jūs apgādās ar maisiem un organizēs atkritumu izvešanu. Lai reģistrētu savu talkošanas vietu, to vispirms nepieciešams saskaņot ar sava novada Lielās talkas koordinatoru.
Lielās talkas vadmotīvs šogad – „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”. Maisi atkritumu savākšanai šogad būs zili, taču dalībnieki drīkst izmantot arī no pērnās talkas pāri palikušos sarkanos maisus.
Getliņu poligons: kā tas darbojas?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Rīdzinieki uzskata, ka maksa par atkritumu izvešanu viņus teju vai izputina, bet uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iebilst: pilsētas poligons dara visu iespējamo, lai neceltu tarifus. Tostarp izgāztuvē iemācījušies no mūsu atkritumiem iegūt derīgas lietas – bioloģisko gāzi, elektrību, siltumu. Faktiski ar atkritumiem Getliņos izaudzē aptuveni 200 tonnu tomātu gadā, bet drīzumā uzbūvēs arī siltumnīcu gurķiem.
Kā bija agrāk?
– 1972. gadā Rīgas izpildkomiteja Rīgas pievārtē ierādīja ne pašu veiksmīgāko vietu izgāztuvei, – atzīst Imants Stirāns. – Būtībā atkritumu poligons tika ierīkots purvā. Tehnoloģija bija ļoti vienkārša – atkritumus izlīdzināja ar buldozeru. Ja tagad man būtu izvēle, es ar prieku liktu lietā šo tehnoloģiju, jo tā ir vislētākā, kāda vien var būt. Taču pienāca deviņdesmitie gadi, un ES uzdeva mums mājasdarbu – savest kārtībā atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Latvijā tolaik bija 511 izgāztuves – katra sevi cienoša pilsēta un zemnieku kopsaimniecība ierīkoja savu poligonu. Tika pieņemts lēmums atstāt 11 poligonus, kuri apkalpos visu Latviju.
„Rīdzinieki varētu maksāt mazāk!”
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Uzņēmuma Getliņi EKO valdes loceklis Anatolijs Aleksejenko pastāstīja, ka Rīgas domei jau sen ir plāns, kā rīdziniekiem varētu samazināt maksu par atkritumu izvešanu. Diemžēl Saeimā vairāk uzklausa komersantu, kuri pelna ar atkritumu apsaimniekošanu, nekā rīdzinieku teikto.
Pašreiz Rīgā notiek šādi: atkritumu apsaimniekošanas operatori izved atkritumus no konteineriem un, vadoties pēc to APJOMA, izraksta iedzīvotājiem mītiskus rēķinus. Pieņemsim, ka pie mājas novietoti trīs konteineri, katra tilpums ir viens kubikmetrs. Ne visur pārvaldnieki pārbauda, vai atkritumu izvešanas dienā konteineri ir bijuši pilni. Piemēram, iedzīvotāji no mājas Kalnciema ielā 48/50 redakcijā sūdzējās: „Patiesībā atkritumu vedēji trīs reizes nedēļā izved atkritumus tikai no diviem konteineriem, trešais stāv tukšs, mēs pat to esam pagriezuši pret sienu! Bet rēķinus vienalga saņemam tādus, it kā atkritumu vedējs ik reizes savāktu triju konteineru saturu”.
Automobilis pagalmā: ko drīkst un ko nedrīkst
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Mašīnu Rīgā kļūst aizvien vairāk un vietu to parkošanai pie mūsu daudzdzīvokļu mājām katastrofāli trūkst, tāpēc viens otrs apzināti vai piespiedu kārtā savu četrriteņu draugu novieto zālienā, uz ietves vai gandrīz pie pašiem kaimiņu logiem. Rīgas pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Staņislavs Šeiko skaidro, ko autovadītāji drīkst un ko nedrīkst darīt pagalmos un kā kaimiņi var saukt pie atbildības cilvēku, kurš pārkāpj noteikumus.
■ Vai daudzdzīvokļu mājas iemītnieks drīkst novietot vai apgriezt mašīnu zālienā, atstājot aiz sevis melnas riteņu sliedes un bojājot skatu?
Bojāt publiskos apstādījumus, braukt pa tiem un novietot tajos mehāniskos transportlīdzekļus (vienkāršāk runājot, automašīnas) ir aizliegts! Iedzīvotājiem, pamanot šādu situāciju, par noteikumu pārkāpēju jāziņo pašvaldības policijai pa tālruni 110. Pēdējā laikā par tamlīdzīgiem pārkāpumiem var ziņot arī pa mobilo telefonu, izmantojot mobilo aplikāciju.