Salaspils siltums nav taisnība?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 20 Novembris 2015
Tiesa atkārtoti atzinusi, ka iedzīvotājiem nav jāatmaksā parāds pēc grafika, kas tiem uztiepts, draudot ar siltuma atslēgšanu
Salaspilī turpinās pilsētnieku un uzņēmuma Salaspils siltums tiesāšanās. Atgādināsim, ka siltumenerģijas piegādātājs pieprasa, lai piecu daudzdzīvokļu māju iemītnieki samaksātu parādu, kas viņiem it kā iekrājies līdz 2012. gadam – laikā, kad mājas apsaimniekoja iepriekšējais namu pārvaldnieks. Taču dzīvokļu īpašnieki iebilst: „Vispirms parādiet dokumentus, kas pierāda, ka mūsu mājas ir parādā šos 120 tūkstošus eiro!”
AS Rīgas namu apsaimniekotājs visu piecu minēto Salaspils daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pārņēma gandrīz pirms četriem gadiem. Māju iemītnieki bija nonākuši neapskaužamā situācijā: SIA Salaspils siltums pārstāvji apgalvoja, ka mājas par saņemto siltumenerģiju palikušas parādā vairāk nekā 120 tūkstošus eiro. Savukārt iedzīvotāji palika pie sava: viņi esot godīgi samaksājuši visus no iepriekšējā pārvaldnieka SIA Enerģētiķis-33 saņemtos rēķinus, bet tas naudu nav pārskaitījis pēc piederības.
Normunds Talcis: „Drīzumā tarifs pazemināsies!”
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 20 Novembris 2015
Kad Rīgā uzbūvēs četras jaunas katlumājas un kāpēc iedzīvotājiem tas būs izdevīgi?
Rīgā sola līdz 2017. gadam atkal pazemināt siltumenerģijas tarifu. Uzņēmums Rīgas siltums plāno tad iepirkt vēl vairāk nevis ar gāzi, bet ekoloģisko šķeldu ražota siltuma. Mēs nolēmām noskaidrot, kādā veidā iegūti megavati mūs sildīs tuvākajā nākotnē un kādu labumu no pārmaiņām izjutīs cilvēki.
Šobrīd daļu siltumenerģijas AS Rīgas siltums ražo savās katlumājās, kas darbojas galvenokārt ar tādu ekoloģisku kurināmo kā šķelda. Tomēr lielāko daļu pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas uzņēmums iepērk no AS Latvenergo (kam siltums ir blakusprodukts, ko iegūst reizē ar elektroenerģiju koģenerācijas procesā).
Ūdens korekcija... mantojumā
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
Kāda mūsu lasītāja nonākusi drausmīgā situācijā: zaudējusi tuvu cilvēku, viņa ir spiesta norēķināties par viņa šķietamajiem komunālajiem parādiem
Jau labu laiku spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj pārvaldniekam rēķinu par mājas kopējiem ūdens zudumiem izrakstīt to dzīvokļu īpašniekiem, kuri laikus nav nodevuši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai paredzētajā termiņā nav verificējuši šos dzīvokļos uzstādītos mēraparātus. Diemžēl laiks rāda, ka šī likuma norma soda ne tikai ļaunprātīgus nemaksātājus, bet arī godprātīgus cilvēkus.
Šajā dienās saņēmām vēstuli no kādas mūsu lasītājas, kurai namu pārvalde izrakstījusi gandrīz 1000 eiro lielu papildu rēķinu par ūdeni. Kā nenonākt tamlīdzīgā situācijā?
Nekustamā īpašuma nodoklis: vairāk vai mazāk?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Novembris 2015
Lasiet Rīgas domes saistošos noteikumus, lai uzzinātu, ko darīt dzīvokļa īpašniekam, lai nākamgad par mājokli nebūtu jāmaksā SEPTIŅKĀRT lielāks nekustamā īpašuma nodoklis!
No 2016. gada 1. janvāra Rīgā mainīsies nekustamā īpašuma aprēķināšanas noteikumi. Galvenais jaunums: galvaspilsētas dzīvokļu īpašnieki, kuru īpašumā līdz 31. decembrim dzīvesvietu nebūs deklarējusi vismaz viena persona, maksās septiņas reizes lielāku nodokli – pēc likmes 1,5% no objekta kadastrālās vērtības. Atlicis tikai nedaudz vairāk par mēnesi, lai nokārtotu visas formalitātes un novērstu paaugstinātas nodokļa likmes piemērošanu. Esiet uzmanīgi!
Kā zināms, šobrīd vidēji statistiska dzīvokļa īpašnieks Rīgas mikrorajonā maksā nekustamā īpašuma nodokli 0,2% apmērā no mājokļa kadastrālās vērtības gadā. Ja ģimenei nepienākas nodokļa atlaides, tā katru gadu pašvaldībai samaksā aptuveni 50 eiro.
Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 20 Novembris 2015
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.148
1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība pārsniedz 25 m2, inženierbūves – laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves, būves, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, nekustamos īpašumus, kuri netiek uzturēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā arī nosaka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu.
Ģimenes trīs paaudzes vienā dzīvoklī!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
Kam ir tiesības uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja ģimenē ir pieaugums?
„Labdien! Vai varētu uzzināt, kādu atbalstu Rīgas pašvaldība sniedz jaunajām ģimenēm ar diviem bērniem, pamatojoties uz likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”? Vai pastāv kāds reģistrs, kur godīgi var stāties rindā, cerot uz sadzīves apstākļu uzlabošanu?
Mūsu situācija īsumā ir šāda: visi ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, izauguši Rīgā. Kopš 1989. gada dzīvojam municipālā dzīvoklī Rīgā. 46 kvadrātmetru platībā mājo triju paaudžu pārstāvji. Šī ir ģimenes vienīgā dzīvesvieta. Parādu mums nav, īpašumu, ko pārdot, lai uzlabotu apstākļus, arī nav. Nav arī cerību, ka esam Latvijai vajadzīgi, kaut gan maksājam visus nodokļus! 2011. gadā, kad meitai piedzima otrs bērns, Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atteicās viņu uzņemt rindā, dodot rakstisku ieteikumu parūpēties par sevi pašiem. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa deva atteikumu ar pamatojumu, ka „diemžēl jūsu ģimenē neaug bērns invalīds”, jo tādā gadījumā laikam gan atrastos attiecīgs reģistrs! Arī Administratīvajai rajona tiesai bija tas pats arguments atteikumam: ja ģimenē nav invalīda, neredzam problēmu, kāpēc triju paaudžu cilvēki nevar turpināt dzīvot divās istabiņās kā līdz šim.
Esmu pārdevis dzīvokli, bet vēlos iestāties rindā!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 20 Novembris 2015
„Dzīvoju denacionalizētā mājā Stabu ielā 111, bet no tās mūs izlika ar tiesas spriedumu par parādiem. Aptuveni tajā pašā laikā 2012. gadā man nācās pārdot pašam piederošu dzīvoklīti Rīgā, lai samaksātu parādu bankai. Tagad esmu pliks kā baznīcas žurka un bez jumta virs galvas, bet Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde atsakās uzņemt mani rindā. Saka, ka nevajadzēja pārdot dzīvokli. Vai tas ir pareizi? Cik ilgi cilvēks, kurš pārdevis savu nekustamo īpašumu, nevar iestāties dzīvokļu rindā?”
